MARKS TVENS - EŅĢEĻA VĒSTULE UN CITI STĀSTI

Padomju ļaudis lasa dižena amerikaņu rakstnieka dar­bus, zina un mii viņa brīnišķīgās grāmatas. Mūsu zeme Tvena darbi izdoti daudzās Padomju Savienības tautu valo­dās ap četri miljoni eksemplāru lielā metienā.

Šis pašreiz izdodamais stāstu krājums ietver Tvena dar­bus, kuros tas ar viņam piemītošo spēku atmasko rutīnu, kūtrumu, māņticību, izsmej svētulību un reliģiskos aizsprie­dumus.

Krājumā ievietoti fragmenti no lieliskā satiriskā romānu «Jenkijs karaļa Artura galmā», kurā, runājot pazīstamā pro­gresīvā amerikaņu rakstnieka Hovarda Fasta vārdiem, Marks Tvens «sasprindzināti un neatlaidīgi iet uzbrukumā pret baznīcas politiskajām deklarācijām». Sai romānā rakstnieks cīnās pret «briesmīgo un vareno» Romas katoļu baznīcu, pret tumšo spēku, kas pārvērtis «cilvēku nāciju tārpu nā­cijā».

Satiriskajā stāstā «Eņģeļa vēstule» Tvens atsedz kāda naudasmaisa, svētuļa un liekuļa «dvēseles» riebīgo iekšpusi. Šim bagātniekam reliģija kalpo vienīgi kā izdevīgs ienākumu palielināšanas līdzeklis. Autors stāstā «Eņģeļa vēstule» asi vēršas pret buržuazijas ārišķīgo oficiālo morāli.

Ar tikpat lielu satiras spēku vērsdamies pret asiņainiem kariem, Tvens šausta liekulību, māņticību, cietsirdību, nežēlibu un asinsizliešanu arī kādā vēlāk uzrakstītā stāstā «Karu lūgšana», kurā «pazemīgie» baznīcas kalpi lūdz to kungu sūtīt svētību iekarotāju durkļiem.

Visā savā ilgajā mūžā Tvens ar kaismi un nesamieri­nāmu naidu vērsies pret baznīcas aizspriedumiem, tās radīto svētulību un liekulību.

Stāstā «Kapteiņa Stormfilda ceļojums uz paradizi» rakst­nieks skaudrā, groteskā formā izsmej visus iespējamos para­dizes atributus; vēstījums par debesu sfērām caurcaurēm pilns ar cilvēku sadzīves detaļām, bet debesu iedzīvotāji eņģeļi un «debesu klerki» ne ar ko neatšķiras no braša kapteiņa šīszemes laikabiedriem. Te Tvena satira iet cīņa pret vienu no visstiprākajiem reliģiskajiem aizspriedumiem - priekšstatu par paradizes svētlaimi. Rakstnieks pretstatā iz­domātajai paradizei nostāda zemes dzīvi ar visiem tās trū­kumiem un rūpēm, priekiem un bēdām, ar smago cīņu par laimi.

Marka Tvena — lielā progresīvā rakstnieka darbi dzīvos mūžīgi, tāpēc ka viņš tieši un godīgi paziņoja, ka buržuā­ziskā civilizācijā ir nemorala, tāpēc ka viņš bija humānists un nicināja svētulīgo «dievbijību», kas ar «dieva vārdu» cen­tās aizsegt buržuazijas miljardieru netīros darbus, tāpēc ka viņš neieredzēja biznesmenus un karsti mīlēja savu tautu.

A. S o l o m o n o v s.

Eņģeļa vēstule. Tulk. H. Gintere …. 3

Misis Makviljamsa un zibens. Tulk. H. Gintere 13

Kapteiņa Stormfīlda ceļojums uz paradizi.Tulk. H. Gintere……………………………….. 24

Jenkijs karaļa Artura galmā. Tulk. Z. Ķirte 86

Sātana labais vārds. Tulk. Z. Ķirte …. 146

Misters Rokfellers un viņa svētdienas skola.Tulk. Z. Ķirte…………………………………….. 149

Stāsts par palaidnīgo zenu, ko dievs nenoso­dīja. Tulk. Z. Ķirte 159

Kara lūgšana. Tulk. //. Gintere………………….. 164

A. Solomonova «Marks Tvens». Tulk. D. Avo­tiņa ,170

* Bīstami bargā laikā zvanīt trauksmi, jo zvans gaisa svārstību dēļ, kas rodas, zvanam zvanot, un tornis savā augstūma dēļ pievelk zibeni (vāc.).

[*] stāsts «eņģeļa vēstule» iespiests pirmoreiz 1946. gada žurnālā «Harpers' Weekly», 192 nr. Domājams, ka šis darbs uzrakstīts ap 1887. gadu. Tā varonis — Endrju Lengdons nav izdomāta persona: tas bijis Marka Tvena radinieks, liel­kapitālists un ogļu raktuvju īpašnieks.

[2] negaisa laikā metala priekšmeti, piem., gredzeni, pulk­steņi, atslēgas u. tml., novietojami tālāk no sevis; nedrīkst uzturēties vietās, kur atrodas metāli vai ķermeņi, kuru sa­stāvā tādi ietilpst, piem.: pie plīts, krāsns, dzelzs margām u. tml. (vāc.).

[3] vēsma; caurvējš (vac.).

[4] stāsts bija uzrakstīts jau 60-to gadu beigās, bet publi­cēt to uzdrošinājās vienīgi pēc 40 gadiem.

[5] kapteinis stormfīlds nevarēja atcerēties šo vārdu. Pēc viņa domām, tas bija teikts kādā svešvalodā. (Autora pie­zīme.)

[6] milicija — brīvprātīgas organizācijās Amerikā, kas darbojas kā policijas palīgdienests, kurš atrodas attiecīgo štatu pārziņā. Parasti milicijas vienības slikti apmācītas.

[7] mudijs, d., un senkijs, d„ — «moderni» amerikaņu slu­dinātāji evaņģelisti, kas darbojušies XIX gs. pēdējā trešdaļā.

[8] kids, viljamss, — angļu flotes kapteinis, pirāts un lau­pītājs, kas 1701. gadā Londonā sodīts ar nāvi.

[9] longfelo, henrijs (1807.—1882.) — pazīstams ameri- kaņu dzejnieks, kas sarakstījis «Dziesmu par verdzību», poēmu «Dziesma par Hajavatu» un citus darbus.

[10] visi šajā nodaļā esošie vientuļnieku apraksti ņemti no Lekija, bet tie lielā mērā pārveidoti. Tā kā šis ir tikai stāsts un nevis vēstures grāmata, tad lielākā daļa vēsturnieka ap­rakstu bija pārāk spēcīgi, lai tos šeit iespiestu. (Autors.)

[11] nauda, ko iemaksā valsts kasē personas (parasti ano­nīmi), kuras agrāk nelikumīgi piesavinājušās kaut kādas sumas vai nav maksājušas nodokļus.

146 , ' N