Uldis Ģermānis - Latviešu tautas piedzīvojumi

Здесь есть возможность читать онлайн «Uldis Ģermānis - Latviešu tautas piedzīvojumi» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1990. g., Издательство: -Jāņa sēta, Жанр: Историческая проза, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Latviešu tautas piedzīvojumi: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Latviešu tautas piedzīvojumi»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Uldis Ģermānis
Latviešu tautas piedzīvojumi
Pirmais izdevums 1959. g. - Daugava
Otrais izdevums 1974. g. - Ceļinieks
Trešais izdevums 1976. g.
Ceturtais izdevums 1987. g. - ALA
Piektais izdevums 1990. g. - "Jāņa sēta" (iespiests ar autora atļauju)
Ilustrējis Gvido Brūveris Kartes zīmējis Normunds Broks
Latvijas Mākslinieku savienības klubs "Jāņa sēļa" t. 210139; 210172
Iespiests r/a "Latvijas karte" Papīra formāts 84 x 124/32 Tirāža 50 000 Pasūtījuma Nr. 27 Licenze Nr. 000019 līgumcena.
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Latviešu tautas piedzīvojumi ir stāsts par to, kā pirms daudziem gadu tūkstošiem Skandinā­vijas ledus izveidoja to zemi, ko ģeografijas kartēs tagad sauc par Latviju.
Tie stāsta par to, kā latviešu sentēvi, lauzdamies uz ziemeļiem, nonāca šinī zemē un sasniedza Baltijas jūru.
Tie stāsta par neskaitāmām cīņām, ko viņi izcīnīja šinī zemē un ārpus tās — grūti atrast otru zemi, kuras dēļ būtu tik daudz karots. Vairākas reizes latviešu va­raskārajiem kaimiņiem izdevās uz laiku ieņemt šo zemi, bet neviens nespēja to paturēt. Atkal un atkal cēlās latviešu vīri, bi ar ieročiem rokās atbrīvotu savu tēvu zemi.
Daudz senu varonīgu tautu vairs nav. Drošsirdīgie goti, kas kādreiz ieņēma seno Romu, ir izgaisuši bez miņas. No vandaļiem un btirgundiem ir pāri palikuši tikai dažu apgabalu nosaukumi — Andalūzija Spānijā un Bitrgundija Francijā. Lielā ģermāņu tauta franki atstājuši tikai savu vārdu — Francija. Tā tas noticis arī ar daudzām citām tautām. Latviešu kareivīgo brāļu tautu, senos prūšus, vāciešiem gadu simteņu gaitā iz­devās pārvācot. Prūsija deva vāciešiem vēlāk viņu la­bākos karavīrus, un 19. gadu simtenī tā apvienoja lielāko dalii vāciešu vienā valstī.
Arī latviešu tauta cieta lielus zaudējumus gadu sim­teņu ilgajās cīņās, bet viņa nepadevās un izturēja. Tā­pēc ir gods būt par šīs tautas locekli, Mūsu uzdevums, lai kur mēs atrastos, ir cīnīties par mūsu tautas pastā­vēšanu un viņas tiesībām. Šī cīņa ir mūsu laime, jo dod mērķi mūsu dzīvei. Nelaimīgi ir cilvēki, kam nav šādu lielāku mērķu. Nicināti no visiem ir ļaudis, kas izvairās no cīņas un nodod savu tautu.
Kur radies latviešiem šis spēks izturēt un beigās uz­varēt? Tas nav bijis tikai viņu roku un muskuļu spēks vien, bet lielā mērā viņu spēcīgais gars un gaišais prāts. Mēs nezinām otras tautas, kam būtu tik daudz senu dziesmu, kur ielikta senā tautas gudrība un vērojumi. Nav daudz tautu, kas tā centušās pēc skolām un izglī­tības kā latvieši. To apliecina un apbrīno arī sveštau­tieši. Mēs par to varam būt lepni.
Bet mīlēt savu tautu nenozīmē nonicināt citus. Katrai tautai ir kaut kas vērtīgs un īpatnējs. Tieši daudzo un dažādo tautu dēļ mūsu pasaule ir tik interesanta. Pavi­sam nožēlojams un nepievilcīgs būtu dārzs, kur augtu tikai vienas šķirnes puķes.
Daudzās cīņas, kas izcīnītas dažādo tautu starpā, ne vienmēr novedušas pie mūžīga naida. Daudzi no lat­viešu tautas senajiem ienaidniekiem ir kļuvuši tagad tās draugi.
Šis stāsts pārspēj dažu labu dēku un piedzīvojumu romānu, un tomēr tas ir tikai stāsts par kādas tautas un valsts likteni.
Par to stāsta ,,Latviešu tautas piedzīvojumi".
PRIEKŠVĀRDS
SENIE LAIKI
1           Ziemeļu ledus izveido latviešu zemi 13
2           Lielais ceļojums uz ziemeļiem ' 5
3           Zemkopji un karavīri 17
4           Aizmirstie piedzīvojumi 20
5           Mirdzošie ieroči
22
6           Citi laiki, citi ieroči 24
7           Robežas un kaimiņi 26
8          Tautas ceļo, latgaļi ienāk Latvijā 28
9           Divās frontēs 30
10           Senās latvieSu ciltis 31
11           Kurši - latvieSu vikingi 33
12           KurSi turpina uzbrukt 36
13           Bagātā Zemgale 37
14           Latgaļi sardzē pret austrumiem 39
15           Pārkrievotie vikingi vada krievu uzbrukumus 40
16           Krievu veltīgā ciņa 42
17           Vācieši soļo uz austrumiem 44
VIDUSLAIKI
18           Lībieši nomazgā kristību Daugavā 51
19           Kā radās teika par Imantu 54
20            Bīskaps Alberts gatavojas uzbrukumam 56
21            Skaldi un valdi 58
22           TālavicSi slēdz bīstamu savienību 61
23            Jersikas pēdējais karalis 65
24            KuiSi un zemgaļi nojauS briesmas 69
25            Pāvests grib dibināt brivas latvieSu valstis 72
26            Viestura cīņas 75
27           Zobenbrāļu iznicināšana 28           Jaunas elpas un miera līgumi
29           Zemgales karalis Nameisis
30            Uguns un nakts
31           LatvieSi un igauņi vienā valsti
32           Ar zobenu un arklu 92
33           Bruņinieki kļūst lauksaimnieki 94
34           "Viru vai ķīlu" 96
35           LatvieSi Rīgā 98
36           Leiši sadragā ordeņa armiju 100
37           Livonijas kārtas un "zemes dienas" 102
38           Tatāru varas mantinieks 103
39           Bruņinieki un zemnieki satriec krievus un tatārus 105
40            Pēc Pletenberga uzvaras
" '
41            Jāņa Briesmīgā asias darbi '' 0
42            Izpārdošana Māras zemē 112
JAUNIE LAIKI
43            Kur zobeni zemi dala 117
44            Dokuments, ko neviens nav redzējis 119
45            Cīņa par ļaužu dvēselēm 121
46            Jaunas cerības posta laikā 123
47            Vidzemnieki kļūst zviedra karaļa pavalstnieki 125
48            Bet muižnieki vēl turas 128
49            Zemnieku karalis Kārlis XI 130
50           Grāmata ar krustu un latvieSu Mozus 133
51            Svētās Māras paspārnē 135
52            Kurzemes kuģi izbrauc pasaules jūrās 137
53            "Par varenu, lai būtu hercogs" 140
54            Gaisma no Kurzemes I 55            Lielā sazvērestība 144
56            LatvieSu atbalsts jaunajam karalim 147
57            "Vidzemē nav vairs ko postīt" 150
58            Augstā spēle austrumos un "Melnais jātnieks" Vidzemē 153
59            Muižnieku varas un "Šķidrās maizes" laiki 15 5
60            "Nu nāk latvju pestītājs!" 158
61            LatvieSu cīņas Rīgā un nemieri Vidzemē 161
62            Kāda valsts iet bojā 164
63            "Vecais zirgs ar jauniem sedliem" 167
64            Kā gāju putni 170
65            Ko Baltijas vācieSi neredz 173
66            LatvieSi sāk atgūt savu zemi 175
VISJAUNAKIE LAIKI
67            Eiropas tautas mostas 181
68            Jaunie latvieSu vadoņi 183
69            Jaunlatviešu ciņa 187
70            Vadību pārņem Rīgas latvieši 190
71            LatvieSi atrod savu karogu 192
72            Tautas karoga nesēji 195
73            Krievi atklāj savus īstos nolūkus 200
74            Jauni laiki, jaunas domas 202
75            Ceļa soma ar bīstamu saturu 205
76            Cīņas nojauta gadsimtu mijā 208
77            LatvieSu Lielā revolūcija 210
78            Tauta pārņem varu 212
79            "Bēgot noSauts…" 216
80            Zaudējumi un ieguvumi 218
81            Latvija kļūst kaujas lauks 220
82            "Pulcējaties zem latvieSu karogiem!" 224
83            Cik vērts ir latvieSu strēlnieks? 228
84            Strēlnieku bataljoni kļūst par pulkiem 231
85            Izklīdinātie un apspiestie 234
86           Gatavošanās uzbrukumam 236
87            Strēlnieki pārrauj vācu fronti 238
88            Dvēseļu putenis 242
89            Februāra revolūcija un pavēle Nr. 1 245
90            Strēlniekiem jāglābj bēgoSā krievu armija 250
91            Par vienotu Latviju 253
92            Lielais pārgājiens 255
93            Gals un sākums 258
94            "Latvijas pilsoņi!…" 261
95            Tie, kas neSaubās 96            Lielniecisma tvaikos 266
97            Līgumu un sazvērestību laikmets 270
98            Apvērsums Liepājā un "baltais tenors" Rīgā 274
99            Muižnieki zaudē cīņu 277
100           Daugavas sargi un Lāčplēša diena 281
101           Strēlnieki satriec cara virsnieku pulkus 286
102           Latvija slēdz mieru ar divām lielvalstīm 289
103           104           Pieminiet sveSumā raktos! 296
105           106           Tēvzemes tCvu darbs 303
107           Latvija kļūst likumīgi atzīta valsts 306
108            Doma par lielo Baltijas savienību 309
109           Latvijas lats 311
110           Zemes atjaunotāji 313
111           Jaunā rūpniecība 316
112           Līdzīgi saulei 320
113           Tie, kas dod skaistumu dzīvei 323
114           Valsts bruņotie speķi 326
115           Demokrātiskais laikmets 330
116           Pasaules grūtie laiki 333
117           ApvCrsuma priekšvakarā 336
118            15. maija apvērsums 339
119           Prezidenta Ulmaņa laikmets 341
120            Hitlers tirgojas ar tautu brīvību 345
121           Pirmais solis uz padoSanos 348
122           Stajins pievāc laupījumu 352
123           Padomju vergu valstī 355
124            1941. gada jūnija notikumi 359
125            LatvieSi "Austrumzeme" 363
126           LatvieSi Austrumu fronte 367
127           Neuzvarētā Kurzeme 371
128            Divas pasaules 376
NOSLĒGUMS
"Latviešu tautas piedzīvojumu" četri izdevumi (un divi ' saīsināti izdevumi) ir iznākuši ārzemēs - Zviedrijā, Kanādā un ASV.
Šī grāmata ir lielā mērā palīdzējusi mūsu izkliedētajiem tautiešiem saglabāt savas vēstures apziņu. Bez šīs apziņas cilvēkam draud mankurta - bezatmiņas un bezgribas pakalpiņa liktenis.
Sī grāmata visumā atbilst vidusskolas kursam Latvijas vēsturē. Autors ir centies pēc skaidrības un vienkāršības, un spraiguma latviešu tautas vēsturiskās pieredzes tēlojumā. Pēc iespējas ir norādīts, kā svarīgas vēstures norises atspoguļojušās mūsu literatūrā. Tas ir īpatnējs darbs, kam nav paraugu ne mūsu, ne ārzemju vēstures rakstniecībā. Var ari teikt, ka tas ir rakstīts ar vēsu prātu un karstu sirdi, mīlestībā pret savu tautu, tās vēstures un kultūras mantojumu.
Piektais izdevums iznāk Latvijā. Autors cer, ka tautieši tēvzemē saņems to ar vērīgu prātu un atsaucīgu sirdi. Tauta, kas apzinās savu ilgo gājumu dažādo laikmetu griežos, savus sasniegumus un pametumus, savu vienreizējo īpatnību un lielo kultūras mantojumu, nekad neļaus sevi ierakstīt bez vēsts zudušo skaitā.
Uldis Ģērmanis,
Stokholmā
1990. gada pavasarī
vēstures zin. doktors SATURA RĀDĪTĀJS
Lasītājiem Tēvzemē

Latviešu tautas piedzīvojumi — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Latviešu tautas piedzīvojumi», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Latviešu mūzikas dzīvē ārkārtīga nozīme ir prof. J. Vītolam, kas vada Latvijas Konservātoriju.

Valsts no savas puses dažādi veicina mākslas attīstī­bu un atbalsta māksliniekus. Šādam nolūkam pastāv sevišķs Kultūras fonds ar samērā plašiem līdzekļiem.

Blakus profesionāliem māksliniekiem darbojas liels skaits mākslas mīļotāju un dažādu mākslas pulciņu. Tāpat kā agrākos laikos, redzamu vietu ieņem kora dziedāšana. Latvijas vispārīgie dziesmu svētki ir noti­kums, kas pulcina dziedātājus un klausītājus no visiem valsts novadiem. Uz tiem ierodas arī daudz viesu no ārzemēm. 1938. gadā 9. vispārīgajos dziesmu svētkos piedalās ap 400 koru ar 17.000 dziedātājiem. Klausī­tāju skaits sniedzas vairākos simttūkstošos.

Tā visās dzīves nozārēs laužas uz āru svešu varu ilgi aizturētās tautas spējas, dzīves prieks un enerģija.

Angļu ceļotājs un rakstnieks B.Ņūmens raksta par Brāļu kapiem (1939. g.) : ,,Mums Anglijā nav jākaunas par savu karavīru kapiem, kas iztur salīdzinājumu ar citiem kapiem pasaulē. Tomēr man jāatzīst, ka nek. .1 neesmu redzējis kaut ko cēlāku un svinīgāku, kā šo mazo Latvija stūrīti (t. i. Brāļu kapus). …Viss ir saskaņots: puķes un skulptūras. Sevišķs svinīgums valda šai skaistajā vietā. Klusums te ir tik dziļš, ka liekas neticami, ka apkārt ir liela pilsēta."

114 VALSTS BRUŅOTIE SPĒKI

,pasniedz man zobenu, jaunava,

Tēvzemes karogā nestu …" (Andrejs Eglītis)

Latvijas nacionālā armija dzima un rā­dījās brīvības kara kauju laukos. Tās kodols bija pirmā pasaules kara veterāni — cīņās daudz piedzīvojuši ka­reivji, instruktori un virsnieki. Sākot ar 1919. gada vasaru, tās rindās stājās lielāks skaits latviešu strēl­nieku, kas pameta sarkano armiju un pārnāca nacionā­lo spēku pusē. 1919. gada jūnijā Latvijas armijā atra­dās jau ap 5000 bijušo strēlnieku.

Nacionālajā armijā vēlāk ieplūda arī tie latviešu strēlnieki, kas pēc cīņām pret lieliniekiem Sibirijā at­griezās mājās no Tālajiem Austrumiem (Imantas un Troickas pulks).

Blakus šiem rūdītajiem karavīriem cīnījās latviešu studenti un skolu jaunatne, kās jau no valsts pastāvē­šanas pirmajām dienām stājās Latvijas valdības rīcībā. Tiem vēlāk pievienojās desmitiem tūkstošu vīru un jau­nekļu no Latvijas laukiem un pilsētām.

Latvijas armijas cīņas beidzās ar uzvaru un deva latviešiem brīvu valsti. Tādēļ saprotama lielā mīlestī­ba un cieņa, ko tauta sajuta pret armiju un tās kara­vīriem.

Arī tad, kad brīvības cīņas jau sen bija beigušās, ļaudis saviļņojās katru reizi, kad ielās parādījās kāda karaspēka vienība. Bieži vien tad cilvēki apstājās savās steidzīgajās gaitās un ar- aplausiem sumināja kara­vīrus.

Mieram iestājoties, Latvijas armiju ļoti lielā mērā samazina. Tanī atstāj tikai ap 20.000 vīru. Pastāvīgi ierindā atrodas zināms skaits virsnieku un instruktoru,

kas vada un apmāca jauniesauktos karavīrus. Kara dienests jāpilda visiem Latvijas vīriešu kārtas pilso­ņiem, sākot ar 20 gadu vecumu, un tas ilgst 12—18 mēnešus. Kara gadījumā armijā var iesaukt visus ie­ročus nest spējīgos vīriešus no 17 līdz 50 gadu vecu­mam.

Miera laikā Latvijas armijā ir 4 divīzijas, kam doti latviešu novadu nosaukumi (skat. 30. nod.) — Kurze­mes, Vidzemes, Latgales un Zemgales divīzijas. Katrā ir trīs kājnieku un viens vieglās artilērijas pulks.

Piektā ir Techniskā divīzija, kurā ietilpst Autotanku, Aviācijas, Sapieru (inženieru) pulki un Elektrotech- niskais divizions.

Atsevišķi pastāv Smagās artilērijas, Krasta artilēri­jas, Zenitartilerijas, Bruņoto vilcienu un Jātnieku pulki.

Latvijas robežu apsardzībai miera laikā nodibina Robežsargu brigādi.

Latvijas kara flote ir domāta piekrastes aizsardzībai. Tās sastāvā ir kara kuģis Virsaitis, zemūdenes Ronis un Spīdola, mīnu trāleri Viesturs un Imants, kā arī vairāki palīga kuģi un jūras aviācija.

Latviešu karavīri tiek stingri vadīti, labi apmācīti un apgādāti.

Latvijas armija sākumā lielā mērā ir apbruņota ie­ročiem, kas atņemti vācu un krievu armijām, daļa ir pirkta no rietumu sabiedrotiem. Tādēļ ieroči ir ļoti dažādi, daudz kas ir nolietots un novecojis. Pamazām visu armiju apbruņo ar modernām angļu Ross-Enfīlda šautenēm un Vikersa ložmetējiem un patšautenēm.

Tikai šauteņu patronas ražo Latvijā, bet smagākais apbruņojums jāpērk no ārzemēm — Anj, īj is (Vikersa tanketes), Francijas, Čechoslovakijas (Skodas prettan­ku lielgabali), Zviedrijas (Buforsa zenitlielgabali) un Vācijas.

Lielākā daļa no Latvijas kara flotes — zemūdenes un mīnu trāleri — ir būvēta Francijā, bet lidmašīnas pirktas Anglijā, Itālijā, Čechoslovakijā un Vācijā. 1930-tajos gados gan arī Latvijā sāk izgatavot lidma­šīnas armijas vajadzībām.

Lai gādātu par drošību un kārtību valstī (tas bija sevišķi vajadzīgs valsts pirmajos gados), 1919. gadā nodibina Aizsargu organizāciju. Tās nodaļas ir katrā lauku pagastā un ir apvienotas pulkos pēc apriņķiem (19 pulki). Aizsargi ir padoti iekšlietu ministram un valsts prezidentam. Kara laikā tos var nodot kara mi­nistra rīcībā.

Aizsargus apbruņo ar kājnieku (angļu) ieročiem. Tiem ir arī savas jātnieku, aviācijas un jūras vienības.

Aizsargu organizācija, ko izveido pēc Somijas pa­rauga, ar laiku izvēršas ļoti plaša, un tai ir liela nozīme nevien drošības, bet arī sabiedriskā un sporta laukā. Šai organizācijā ietilpst arī sieviešu palīga dienests — aizsardzes un jaunsargi (16—21 gadu vecumā).

Aizsargu sastāvā ir 48% zemnieku, 27% strādnieku un 25% ierēdņu, daudzi no tiem bijušie karavīri, in­struktori un virsnieki. 1940. gadā Aizsargu organizā­cijai ir 68.000 dalībnieku: 45.000 aizsargu, 12.000 aiz- sard/.u un 11.000 jaunsargu.

Arī vidusskolu audzēkņiem nosaka militāru apmācī­bu, un to vada armijas virsnieki. Tādā kārtā tos jau laikus sagatavo kara dienestam, lai tur apmācītu par '"nstruktoriem un rezerves virsniekiem.

Latvijas aizsardzībai tomēr bija vairāki ievērojami trūkumi. — Netika izveidota patstāvīga kara materiā­lu rūpniecība. Nevietā bija pārāk lielā taupība, iegādājoties modernu smago apbruņojumu. Pretēji Somijai, Latvija (un pārējās Baltijas valstis) neizbūvēja nekā­dus robežu nocietinājumus.

No valsts drošības viedokļa bīstama bija arī dzim­stības samazināšanās Latvijā. Pa daļai tas izskaidro­jams ar lielajiem cilvēku zaudējumiem pirmajā pasau­les karā. Taču dzimstību lielā mērā nelabvēlīgUetekmē- ja arī cenšanās pēc lielākām ērtībām un augstāka dzī­ves standarta. Līdzīga parādība tajā laikā bija vēro­jama vairākās augsti attīstītās Eiropas valstīs — Skan­dināvijā, Francijā u. c.

115

DEMOKRĀTISKAIS LAIKMETS

Lai angļu parlamentā atskan strīdi

Bet varenībā pieaug valsts tur brīvi.

Tik partijas dod tautai brīvu dzīvi."

(Zviedru dzejnieks Jēkabs Vallenbergs, 1746.—78.)

Latvijas valsts pirmie gadi (1918.—20.) ir iegājuši vēsturē ar nosaukumu — brīvības cīņu laiks.

No 1920. līdz 1934. gadam valsts vara Latvijā ir tautas vēlētu pārstāvju rokās. Līdz 1922. g. šo tautas pārstāvju sanāksmi sauc par Satversmes sapulci, pēc tam par Saeimu (skat. 105. un 106. nod.). Šo laiku (1920.—34.) tādēļ mēdz dēvēt par demokrātisko vai parlamentāro laikmetu. Tautas mutē bieži lietots apzī­mējums ir — „Saeimas laiki".

Šajos gados valda vislielākā domu, rakstu un biedro­šanās brīvība, kā arī tiek paveikts lielais valsts atjauno­šanas darbs.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Обсуждение, отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x