Uldis Ģermānis - Latviešu tautas piedzīvojumi

Здесь есть возможность читать онлайн «Uldis Ģermānis - Latviešu tautas piedzīvojumi» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1990. g., Издательство: -Jāņa sēta, Жанр: Историческая проза, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Latviešu tautas piedzīvojumi: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Latviešu tautas piedzīvojumi»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Uldis Ģermānis
Latviešu tautas piedzīvojumi
Pirmais izdevums 1959. g. - Daugava
Otrais izdevums 1974. g. - Ceļinieks
Trešais izdevums 1976. g.
Ceturtais izdevums 1987. g. - ALA
Piektais izdevums 1990. g. - "Jāņa sēta" (iespiests ar autora atļauju)
Ilustrējis Gvido Brūveris Kartes zīmējis Normunds Broks
Latvijas Mākslinieku savienības klubs "Jāņa sēļa" t. 210139; 210172
Iespiests r/a "Latvijas karte" Papīra formāts 84 x 124/32 Tirāža 50 000 Pasūtījuma Nr. 27 Licenze Nr. 000019 līgumcena.
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Latviešu tautas piedzīvojumi ir stāsts par to, kā pirms daudziem gadu tūkstošiem Skandinā­vijas ledus izveidoja to zemi, ko ģeografijas kartēs tagad sauc par Latviju.
Tie stāsta par to, kā latviešu sentēvi, lauzdamies uz ziemeļiem, nonāca šinī zemē un sasniedza Baltijas jūru.
Tie stāsta par neskaitāmām cīņām, ko viņi izcīnīja šinī zemē un ārpus tās — grūti atrast otru zemi, kuras dēļ būtu tik daudz karots. Vairākas reizes latviešu va­raskārajiem kaimiņiem izdevās uz laiku ieņemt šo zemi, bet neviens nespēja to paturēt. Atkal un atkal cēlās latviešu vīri, bi ar ieročiem rokās atbrīvotu savu tēvu zemi.
Daudz senu varonīgu tautu vairs nav. Drošsirdīgie goti, kas kādreiz ieņēma seno Romu, ir izgaisuši bez miņas. No vandaļiem un btirgundiem ir pāri palikuši tikai dažu apgabalu nosaukumi — Andalūzija Spānijā un Bitrgundija Francijā. Lielā ģermāņu tauta franki atstājuši tikai savu vārdu — Francija. Tā tas noticis arī ar daudzām citām tautām. Latviešu kareivīgo brāļu tautu, senos prūšus, vāciešiem gadu simteņu gaitā iz­devās pārvācot. Prūsija deva vāciešiem vēlāk viņu la­bākos karavīrus, un 19. gadu simtenī tā apvienoja lielāko dalii vāciešu vienā valstī.
Arī latviešu tauta cieta lielus zaudējumus gadu sim­teņu ilgajās cīņās, bet viņa nepadevās un izturēja. Tā­pēc ir gods būt par šīs tautas locekli, Mūsu uzdevums, lai kur mēs atrastos, ir cīnīties par mūsu tautas pastā­vēšanu un viņas tiesībām. Šī cīņa ir mūsu laime, jo dod mērķi mūsu dzīvei. Nelaimīgi ir cilvēki, kam nav šādu lielāku mērķu. Nicināti no visiem ir ļaudis, kas izvairās no cīņas un nodod savu tautu.
Kur radies latviešiem šis spēks izturēt un beigās uz­varēt? Tas nav bijis tikai viņu roku un muskuļu spēks vien, bet lielā mērā viņu spēcīgais gars un gaišais prāts. Mēs nezinām otras tautas, kam būtu tik daudz senu dziesmu, kur ielikta senā tautas gudrība un vērojumi. Nav daudz tautu, kas tā centušās pēc skolām un izglī­tības kā latvieši. To apliecina un apbrīno arī sveštau­tieši. Mēs par to varam būt lepni.
Bet mīlēt savu tautu nenozīmē nonicināt citus. Katrai tautai ir kaut kas vērtīgs un īpatnējs. Tieši daudzo un dažādo tautu dēļ mūsu pasaule ir tik interesanta. Pavi­sam nožēlojams un nepievilcīgs būtu dārzs, kur augtu tikai vienas šķirnes puķes.
Daudzās cīņas, kas izcīnītas dažādo tautu starpā, ne vienmēr novedušas pie mūžīga naida. Daudzi no lat­viešu tautas senajiem ienaidniekiem ir kļuvuši tagad tās draugi.
Šis stāsts pārspēj dažu labu dēku un piedzīvojumu romānu, un tomēr tas ir tikai stāsts par kādas tautas un valsts likteni.
Par to stāsta ,,Latviešu tautas piedzīvojumi".
PRIEKŠVĀRDS
SENIE LAIKI
1           Ziemeļu ledus izveido latviešu zemi 13
2           Lielais ceļojums uz ziemeļiem ' 5
3           Zemkopji un karavīri 17
4           Aizmirstie piedzīvojumi 20
5           Mirdzošie ieroči
22
6           Citi laiki, citi ieroči 24
7           Robežas un kaimiņi 26
8          Tautas ceļo, latgaļi ienāk Latvijā 28
9           Divās frontēs 30
10           Senās latvieSu ciltis 31
11           Kurši - latvieSu vikingi 33
12           KurSi turpina uzbrukt 36
13           Bagātā Zemgale 37
14           Latgaļi sardzē pret austrumiem 39
15           Pārkrievotie vikingi vada krievu uzbrukumus 40
16           Krievu veltīgā ciņa 42
17           Vācieši soļo uz austrumiem 44
VIDUSLAIKI
18           Lībieši nomazgā kristību Daugavā 51
19           Kā radās teika par Imantu 54
20            Bīskaps Alberts gatavojas uzbrukumam 56
21            Skaldi un valdi 58
22           TālavicSi slēdz bīstamu savienību 61
23            Jersikas pēdējais karalis 65
24            KuiSi un zemgaļi nojauS briesmas 69
25            Pāvests grib dibināt brivas latvieSu valstis 72
26            Viestura cīņas 75
27           Zobenbrāļu iznicināšana 28           Jaunas elpas un miera līgumi
29           Zemgales karalis Nameisis
30            Uguns un nakts
31           LatvieSi un igauņi vienā valsti
32           Ar zobenu un arklu 92
33           Bruņinieki kļūst lauksaimnieki 94
34           "Viru vai ķīlu" 96
35           LatvieSi Rīgā 98
36           Leiši sadragā ordeņa armiju 100
37           Livonijas kārtas un "zemes dienas" 102
38           Tatāru varas mantinieks 103
39           Bruņinieki un zemnieki satriec krievus un tatārus 105
40            Pēc Pletenberga uzvaras
" '
41            Jāņa Briesmīgā asias darbi '' 0
42            Izpārdošana Māras zemē 112
JAUNIE LAIKI
43            Kur zobeni zemi dala 117
44            Dokuments, ko neviens nav redzējis 119
45            Cīņa par ļaužu dvēselēm 121
46            Jaunas cerības posta laikā 123
47            Vidzemnieki kļūst zviedra karaļa pavalstnieki 125
48            Bet muižnieki vēl turas 128
49            Zemnieku karalis Kārlis XI 130
50           Grāmata ar krustu un latvieSu Mozus 133
51            Svētās Māras paspārnē 135
52            Kurzemes kuģi izbrauc pasaules jūrās 137
53            "Par varenu, lai būtu hercogs" 140
54            Gaisma no Kurzemes I 55            Lielā sazvērestība 144
56            LatvieSu atbalsts jaunajam karalim 147
57            "Vidzemē nav vairs ko postīt" 150
58            Augstā spēle austrumos un "Melnais jātnieks" Vidzemē 153
59            Muižnieku varas un "Šķidrās maizes" laiki 15 5
60            "Nu nāk latvju pestītājs!" 158
61            LatvieSu cīņas Rīgā un nemieri Vidzemē 161
62            Kāda valsts iet bojā 164
63            "Vecais zirgs ar jauniem sedliem" 167
64            Kā gāju putni 170
65            Ko Baltijas vācieSi neredz 173
66            LatvieSi sāk atgūt savu zemi 175
VISJAUNAKIE LAIKI
67            Eiropas tautas mostas 181
68            Jaunie latvieSu vadoņi 183
69            Jaunlatviešu ciņa 187
70            Vadību pārņem Rīgas latvieši 190
71            LatvieSi atrod savu karogu 192
72            Tautas karoga nesēji 195
73            Krievi atklāj savus īstos nolūkus 200
74            Jauni laiki, jaunas domas 202
75            Ceļa soma ar bīstamu saturu 205
76            Cīņas nojauta gadsimtu mijā 208
77            LatvieSu Lielā revolūcija 210
78            Tauta pārņem varu 212
79            "Bēgot noSauts…" 216
80            Zaudējumi un ieguvumi 218
81            Latvija kļūst kaujas lauks 220
82            "Pulcējaties zem latvieSu karogiem!" 224
83            Cik vērts ir latvieSu strēlnieks? 228
84            Strēlnieku bataljoni kļūst par pulkiem 231
85            Izklīdinātie un apspiestie 234
86           Gatavošanās uzbrukumam 236
87            Strēlnieki pārrauj vācu fronti 238
88            Dvēseļu putenis 242
89            Februāra revolūcija un pavēle Nr. 1 245
90            Strēlniekiem jāglābj bēgoSā krievu armija 250
91            Par vienotu Latviju 253
92            Lielais pārgājiens 255
93            Gals un sākums 258
94            "Latvijas pilsoņi!…" 261
95            Tie, kas neSaubās 96            Lielniecisma tvaikos 266
97            Līgumu un sazvērestību laikmets 270
98            Apvērsums Liepājā un "baltais tenors" Rīgā 274
99            Muižnieki zaudē cīņu 277
100           Daugavas sargi un Lāčplēša diena 281
101           Strēlnieki satriec cara virsnieku pulkus 286
102           Latvija slēdz mieru ar divām lielvalstīm 289
103           104           Pieminiet sveSumā raktos! 296
105           106           Tēvzemes tCvu darbs 303
107           Latvija kļūst likumīgi atzīta valsts 306
108            Doma par lielo Baltijas savienību 309
109           Latvijas lats 311
110           Zemes atjaunotāji 313
111           Jaunā rūpniecība 316
112           Līdzīgi saulei 320
113           Tie, kas dod skaistumu dzīvei 323
114           Valsts bruņotie speķi 326
115           Demokrātiskais laikmets 330
116           Pasaules grūtie laiki 333
117           ApvCrsuma priekšvakarā 336
118            15. maija apvērsums 339
119           Prezidenta Ulmaņa laikmets 341
120            Hitlers tirgojas ar tautu brīvību 345
121           Pirmais solis uz padoSanos 348
122           Stajins pievāc laupījumu 352
123           Padomju vergu valstī 355
124            1941. gada jūnija notikumi 359
125            LatvieSi "Austrumzeme" 363
126           LatvieSi Austrumu fronte 367
127           Neuzvarētā Kurzeme 371
128            Divas pasaules 376
NOSLĒGUMS
"Latviešu tautas piedzīvojumu" četri izdevumi (un divi ' saīsināti izdevumi) ir iznākuši ārzemēs - Zviedrijā, Kanādā un ASV.
Šī grāmata ir lielā mērā palīdzējusi mūsu izkliedētajiem tautiešiem saglabāt savas vēstures apziņu. Bez šīs apziņas cilvēkam draud mankurta - bezatmiņas un bezgribas pakalpiņa liktenis.
Sī grāmata visumā atbilst vidusskolas kursam Latvijas vēsturē. Autors ir centies pēc skaidrības un vienkāršības, un spraiguma latviešu tautas vēsturiskās pieredzes tēlojumā. Pēc iespējas ir norādīts, kā svarīgas vēstures norises atspoguļojušās mūsu literatūrā. Tas ir īpatnējs darbs, kam nav paraugu ne mūsu, ne ārzemju vēstures rakstniecībā. Var ari teikt, ka tas ir rakstīts ar vēsu prātu un karstu sirdi, mīlestībā pret savu tautu, tās vēstures un kultūras mantojumu.
Piektais izdevums iznāk Latvijā. Autors cer, ka tautieši tēvzemē saņems to ar vērīgu prātu un atsaucīgu sirdi. Tauta, kas apzinās savu ilgo gājumu dažādo laikmetu griežos, savus sasniegumus un pametumus, savu vienreizējo īpatnību un lielo kultūras mantojumu, nekad neļaus sevi ierakstīt bez vēsts zudušo skaitā.
Uldis Ģērmanis,
Stokholmā
1990. gada pavasarī
vēstures zin. doktors SATURA RĀDĪTĀJS
Lasītājiem Tēvzemē

Latviešu tautas piedzīvojumi — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Latviešu tautas piedzīvojumi», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Bet sasniegts ir neiedomājami daudz — izcīnīta brī­va Latvijas valsts. Latvieši ir kļuvuši rtkal kungi savā zemē.

Vēl gan dzirdamas skauģu un ienaidnieku balsis, ka latvieši nespēs savu valsti uzcelt un nodrošināt lab­klājību tās iedzīvotājiem.

Bet tiem drīz vien jāapklust. Latvieši pierāda, ka nevis manta, bet darbs ir svarīgākais. Ar lielu enerģiju un ticību tauta ķeras pie nākotnes uzdevumiem.

To trimdinieku vidū, kas 1920. gadā atgriežas tēv­zemē, ir arī brīvās Latvijas pareģis un pirmais sludinā­tājs Jānis Rainis. Viņa sagaidīšana kļūst par īstiem tautas svētkiem. Lielā dzejnieka un cīnītāja godināšanā apvienojas visi latvieši bez partiju izšķirības.

1920. gada 10. aprīlī Rīgas staciju grezno zaļumu vītnes un valsts karogi. Šai dienā pēc 14 trimdas ga­diem savā zemē atkal ierodas Rainis un Aspazija. Tos sagaida Tautas padomes, valdības, armijas, Rīgas pil­sētas, Nacionālā teātra, operas, Universitātes, konser- vātorijas un daudzu organizāciju pārstāvji. Ielās drūz-

mējas ļaudis un karavīri, lai vaigā skatītu to, kas tiem rādījis ceļu uz brīvību.

Divus lepnākos Rīgas bulvārus pilsētas dome vien­prātīgi ir likusi nosaukt Raiņa un Aspazijas vārdā. Vaļējā auto abi dzejnieki lēni brauc pa galvaspilsētas ielām, un tos pavada nepārtraukti tautas suminājumi.

Šādu sagaidīšanu sirmajā Rīgā vēl nebija piedzīvojis neviens. Un grūti pateikt, kas bija vairāk aizgrābti — Rainis un Aspazija, vai viņu sagaidītāji.

105

LIKUMS, KAS NOSTIPRINA VALSTI

„Tagad nāk brīvības valsts . ..' (J. Rainis)

1920. gada aprīlī Latvijā notiek pirmās brīvās, vispārējās vēlēšanas. Tautai jāizvēl 152 pār­stāvji, kuri izstrādās jaunās valsts pamatlikumu — sa­tversmi. Tādēļ arī vēlēto tautas pārstāvju sanāksmi nosauc par Satversmes sapulci.

Tai jāizšķir arī svarīgais jautājums par zemes īpa­šuma tiesībām. Tauta sagaida, ka tiks izlabota senā netaisnība un tā atgūs ar varu un viltu atņemto zemi. (skat. 33., 34., 44., 59. un 64. nod.).

Vēl joprojām puse no visas lauksaimniecībā derīgās zemes atrodas nedaudzu muižnieku īpašumā. Tas bija viens no galveniem iemesliem, kādēļ daudzi latvieši pir­majos pēcrevolūcijas gados noticēja lielinieku solīju­miem par taisnību un vienlīdzību zemes virsū. Jaunajai valstij ir ļoti svarīgi novērst netaisno zemes īpašumu sadali. Jau pirmais latviešu virspavēlnieks plkv. Kal- paks vairākkārt norādīja, ka nepieciešams sadalīt mui­žu zemi. 1919. gadā Pagaidu valdība arī sāka reģistrēt bezzemniekus, kuri vēlējās iegūt paši savas saimniecī­bas.

Vislielākos panākumus Satversmes sapulces vēlēša­nās gūst sociāldemokrātu partija — 38,7% no visām balsīm. Tad seko Zemnieku savienība (17,8%) un Lat­gales katoļticīgo zemnieku partija (15,4%).

Satversmes sapulce sāk darbu 1920. gada 1. maijā un par priekšsēdi ievēl Jāni Čaksti. Visas latviešu par­tijas ir vienprātīgas, ka steidzami jānokārto jautājums par zemes iekārtu. Domas dalās tikai par veidu, kā agrārā (=zemes) reforma izdarāma.

Šī jautājuma apspriešanai izvēl 40 vīru komisiju. Kad tās izstrādāto likumu liek priekšā Satversmes sa­pulcei, komisijas ziņotājs saka zīmīgus vārdus :„Šodien Augstais nams stājas pie tā likuma apspriešanas, kas izšķirs jautājumu, būt vai nebūt Latvijas valstij."

1920. gada 16. septembrī Satversmes sapulce ar visu latviešu partiju balsīm pieņem likumu par agrāro re­formu. Tas apstiprina kaujas laukā izcīnīto zemnieku sētas uzvaru par muižu (skat. 99. nod.). Likums pa­sludina muižu zemi par valsts īpašumu un ieskaita to valsts zemes fondā. Tiem muižniekiem, kas nav cīnīju­šies pret Latvijas valsti, atstāj īpašumā 50—100 hek­tārus. Par atsavināto zemi nekādu atlīdzību tie nesa­ņem.

Muižu zemi valsts sadala jaunsaimniecībās, ne lielā­kās par 22 hektāriem. Tās pret nelielu atlīdzību piešķir bezzemniekiem, pirmā kārtā Latvijas brīvības cīnītā­jiem. Invalidi zemi saņem pilnīgi bez atlīdzības. Ja 1920. gadā Latvijā ir ap 140 000 lauku sētu, tad 1935. gadā to skaits ir 275 000. Šis likums nostiprina Latvi­jas valsts pamatus un novērš komūnisma draudus.

Sevišķi lielas un nozīmīgas pārmaiņas notiek Lat­galē. Valdība visiem spēkiem veicina viensētu nodibi­nāšanos agrāko ciemu vietā. Tā izbeidzas neizdevīgā

zemes koplietošana (skat. 66. nod.), un var sākties la­bāka un modernāka saimniekošana. Līdz ar to Latgale lielā mērā atkal tuvinās tai kārtībai un džīvei, kas val­da pārējos latviešu novados.

Neapmierinātie vācu muižnieki par muižu atsavinā­šanu iesniedz sūdzību Tautu savienībā, kas dibināta 1919. gadā, lai veicinātu mieru un izšķirtu strīdus valstu starpā. Muižnieku sūdzību Tautu savienība no­raida 1925. gadā.

Šai sakarā vēlākais Latvijas vēstures profesors Ar- veds Švābe arī saraksta savu ievērojamo pētījumu — „Latvijas agrārā vēsture" (1928. g.), kas tulkots vācu, angļu un franču valodā.

Muižnieki un citi nelabvēļi pareģo lauksaimniecības sabrukumu Latvijā, jo jaunsaimniecības nevarēšot pa­stāvēt, un ražošana samazināšoties. Laiks tomēr pierā­da gluži pretējo. Turpmākos gados Latviju apmeklē daudzi ārzemnieki, lai iepazītos un studētu latviešu lielo zemes reformu.

106

TĒVZEMES TĒVU DARBS

„Mēs gribam būt kungi mūsu dzimtajā zemē,

Mēs gribam paši sev likumus lemt." (v. Plūdonis)

1922. gada 15. februārī Satversmes sa­pulce pabeidz izstrādāt un pieņemt Latvijas valsts ie­kārtas pamatlikumu. To parasti mēdz saukt par ,,1922. gada satversmi", un tā vēl šodien ir Latvijas vienīgi likumīgā konstitūcija.

Tajā pašā laikā Satversmes sapulce gatavo un ap­spriež valsts iekārtas pamatlikumu — Latvijas satver­smi.

Latviešu tautas vēstures gaitas un pieredze nosaka šīs satversmes veidu. Latvieši bija smagi izjutuši vien- valdīgā krievu ķeizara un vācu baronu kundzību. Da­bīgi, ka jaunā valsts kļūst republika ( ar vēlētu valsts galvu) un nevis karaļvalsts.

Latviešu tautā šķiru starpība visumā nekad nav bi­jusi liela. Visu šķiru pārstāvji bija kopīgi piedalījušies brīvības izcīnīšanā. Saprotams, ka Latvijai jākļūst par demokrātiju — valsti, kurā vara pieder tautai.

Šīs divas pamatdomas (principi) izteiktas jau 1918. gada 18. novembra deklarācijā: „Latvija ir neatkarīga demokrātiski republikāniska valsts."

Tas arī galīgi noteikts Latvijas satversmē:

1. § : Latvija ir neatkarīga demokrātiskā republika.

2. § : Latvijas valsts suverēnā (neierobežotā) vara

pieder Latvijas tautai.

3. § : Latvijas valsts territoriju starptautiskos līgu­

mos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Lat­gale, Kurzeme un Zemgale.

4. § : Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svīt­

ru.

Tā kā visa tauta nevar piedalīties likumu un valsts lietu izlemšanā, tad tā šīs tiesības uztic saviem vēlē­tiem pārstāvjiem. Šo tautas pārstāvju sapulci sauc par Latvijas Saeimu (parlamentu).

5 § : Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.

6. § : Saeimu izvēlē vispārīgās vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās [4] ) vēlēšanās.

8. § : Vēlēšanu tiesības ir abu dzimumu pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kas vēlēšanu pirmā dienā ir vecāki par 21 gadu.

10. § : Saeimu izvēl uz 3 gadiem.

Izpildu vara (likumu izpildīšana un valsts pārvalde) atrodas ministru kabineta, tas ir, valdības rokās. 55. § : Ministru kabinets sastāv no ministru preziden­ta un viņa aicinātiem ministriem. 59. § : Ministru prezidentam un ministriem viņu ama­tu izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība, un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. ..

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Latviešu tautas piedzīvojumi» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi»

Обсуждение, отзывы о книге «Latviešu tautas piedzīvojumi» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x