Džeks Londons: Dzelzs papēdis

[89] Algotņiem Dzelzs papēža varas pēdējās dienās bija ievērojama loma. Viņi radīja spēku līdzsvaru cīņās starp strādnieku kastām un oligarhiem un pārsviedās te vienā, te otrā pusē, kā to prasīja paš­reizējās intrigas un konspirācija.

[90] no kapitālisma morālā jucekļa un nekonsekvences oliģarhija ra­dīja jaunu, sakarīgu un noteiktu, nežēlīgu un skarbu ētiku — apla­māko un nezinātniskāko, toties spēcīgāko, kāda jebkad bijusi tirānu šķirai. Oligarhi ticēja savai ētikai, lai gan bioloģijas un evolūcijas likumi bija pretrunā ar to, un šī ticība deva viņiem spēku trīs gad­simtus apspiest cilvēces progresa vareno gaitu. Tā ir aina, kas ap­mulsina morālistu metafiziķi un rada šaubas un pārdomas materiā­listam.

[90] Ardisu beidza celt krist, ēras 1942. gadā. Asgardu ap krist, ēras 1984. gadu. To cēla 52 gadus, pastāvīgi nodarbinot pusmiljona lielu vergu armiju. Laikiem šis skaitlis pieauga līdz miljonam, nerunājot nemaz par tiem simtiem tūkstošiem, kas nāca no mākslinieku ap­rindām vai strādnieku kastām.

[91] revolucionāru vidū bija daudz ķirurgu, kas savā arodā darīja brīnumus. Pēc Evas Everhardas vārdiem, viņi varēja cilvēku vārda pilnā nozīmē pārveidot. Iznīcināt rētu un sakropļojumu pēdas viņiem bija nieks. Viņi pārveidoja sejas pantus ar tādu mikroskopisku rūpību, I.a nepalika ne vismazāko pēdu. Iemīļots pārveidošanas orgāns bija deguns. Adas un matu transplantācija bija parasts paņēmiens. Viņi prata tā pārvērst sejas izteiksmi, ka šķita, tas panākts ar burves­tībām. Viņi līdz nepazīšanai pārveidoja lūpas, acis, uzacis, muti un ausis. Ar smalki izdomāiu mēles, rīkles, ūkas un deguna dobuma operāciju panāca, ka cilvēka izruna, balss intonācija un runas veids Iļuva pavisam citādi. Ārkārtīgi apstākļi prasīja ārkārtīgus palīglīdzek­ļus, un revolūcijas laikmeta ķirurgi atbilda šīm prasībām. Starp citu, viņi varēja padarīt pieaugušu cilvēku 4—5 collas garāku vai 1—2 collas īsāku. Viņu toreizējā māksla tagad aizmirsta. Mums nav bijis vajadzības pēc tās.

[92] Čikāga bija krist, ēras XIX gs. industrijas elle. Līdz mums no­kļuvusi Džona Bernsa — pazīstama angļu strādnieku līdera un kād­reizējā Britānijas valdības locekļa anekdote. Kad viņš apciemojis Sa­vienotās Valstis, kāds Čikāgas žurnālists jautājis, ko viņš domājot par šo pilsētu. Bernss atbildējis: «Čikāga — tā ir elle miniatūrā.» Pēc kāda laika, kad viņš gatavojies sēsties tvaikonī, lai atgrieztos Anglijā, kāds cits žurnālists gribējis zināt, vai viņš neesot mainījis savas domas par Čikāgu. «Esmu gan,» Bernss atbildējis, «tagad es domāju, ka elle ir Čikāga miniatūrā.»

12 — Dž. Londons, V sēj.

[93] Šis slavenais vilciens tolaik bija pazīstams kā visātrākais pa­saulē.

[94] tolaik zeme bija tik reti apdzīvota, ka meža zvēri bieži kļuva par īstu postu. Kalifornijā ilgi saglabājās paraža rīkot trušu medī­bas. Noteiktā dienā sapulcējās visi kāda apvidus fermeri un ielenca zināmu rajonu, sadzenot tūkstošiem trušu īpaši ierīkotos aplokos, kur vīri un zēni tos apsita ar rungām.

[95] toreiz ilgi pārsprieda, vai strādnieku rajoni dienvidos aizdegu- šies nejauši vai tos aizdedzinājuši algotņi. Tagad noskaidrots, ka to izdarījuši algotņi, izpildot savas priekšniecības rīkojumus.

[96] daudzi nami noturējās ilgāk par nedēļu, viens pat vienpadsmit dienu. Katrs nams bija jāiekaro kā cietoksnis, un algotņi cīnījās par katru stāvu. Tā bija cīņa uz dzīvību un nāvi, žēlastību neviens ne­lūdza un nepieņēma. Revolucionāriem bija tā priekšrocība, ka tie atradās virs uzbrucējiem. Kaut arī viņi krita, pretinieka zaudējumi nebija mazāki. Lepnais Čikāgas proletariāts darīja godu savai se­najai slavai. Cik viņējo krita, tikpat krita arī pretiniekam.

nāvējuši. viņas bija apņēmušās spīdzināt savus gūstekņus līdz nāvei. Otra slavena sieviešu organizācija bija Karavīru atraitnes. Valkirijām līdzīga organizācija bija Neiebiedējamie. Sie vīri nerēķinājās ar savu dzīvību, un tie bija viņi, kas galīgi nopostīja algotņu pilsētu Belonu un nogalināja tās vairāk nekā simttūkstoš iedzīvotāju. Bedlamiti un Heldamiti piederēja vienai un tai pašai organizācijai, kamēr kāda jauna reliģiska sekta, kuras mūžs gan nebija garš, dēvējās par «dieva dusmu rīksti». Lai parādītu, ar kādu bērnišķīgu romantismu teroristi bija ķērušies pie sava uzdevuma, starp daudzām citām vēl jāmin šā­das organizācijas: Asiņojošās Sirdis, Rīta Dēli, Rīta Zvaigznes, Fla- mingo, Trīs Trijstūri, Trīs Šautras, Laucinieki, Atriebēji, Komanči un Erebusiti.