Džeks Londons - Dzelzs papēdis

1 Kādā Aidaho kalnraktuvju strādnieku streikā XIX gadsimta otrā pusē karaspēks sadzina streikotājus lopu kautuvē. So paņēmienu un nosaukumu «lopu kautuves» lietoja vēl XX gadsimtā.

1 «Apakšzemes cilvēki» — šī apzīmējuma radītāji ir H. Dž. Vclss krist, ēras XIX gs. beigās. Viņš bija apveltīts ar asu prātu un lielu cilvēkmīlestību un gandrīz vai pravietis socioloģijā. Daudzi viņa darbu fragmenti saglabājušies līdz mūsu dienām un divi lielākie darbi — «Nojausmas» un «Cilvēces tapšana» pat pilnīgā veidā. Jau pirms oligarhiem un Everharda Velss bija domājis par brīnumpilsētu cel­šanu, kaut gan savos romānos vioš tās dēvē par «prieku pilsētām».

1 Ja ziņkārs ceļotājs dodas uz dienvidiem no Glenellenas, viņš no­klust pie bulvāra, kas ierīkots tieši tajā vietā, kur pirms septiņiem gadsimtiem gājis senais lielceļš. Pārejot pār otru tiltu cetiirtdaļjudzi itlz Glenellenas, pa labi redzama kāda ieplaka, kas stiepjas cauri kalnainajam apvidum līdz mežotiem pakalniem. Šī ieplaka ir sens ceļš, kas pirmo kolonistu laikā šķērsoja zemi kādam nomniekam Hovē, francūzim, kurš zelta drudža laikā bija pametis savu dzimteni un atbraucis uz Kaliforniju. Mežiem segtie pakalni ir tie paši, ko piemin Eva Everharda.

Krist, ēras 2368. gada lielā zemestrīce sašķēla vienu pakalnu un aizbēra alu, kurā bija mituši Everhardi. Kopš Evas Everhardas ma­nuskripta atrašanas uzsākti izrakumu darbi un atrakta māja, kurā abi bēgļi tik ilgi dzīvojuši, un visi mājas piederumi. Atrasts daudz vērtīgu priekšmetu, starp citu, stāstā minētā Bīdenbaha ierīkotais dūmu novadītājs. Kas par šādiem jautājumiem interesējas, lai izlasa Arnolda Bentema brošūru, ko drīzumā publicēs.

Jūdzi uz ziemeļrietumiem no mežiem apaugušajiem pakalniem pie Veikrobinlodžas Meža strauts savienojas ar Sonomas strautu. Te jā­piezīmē, ka Meža strauts senāk saucies Grehema strauts un tā ari atzīmēts senajās kartēs. Palicis tomēr vēlākais nosaukums. Veikro- hinlodžā Eva Everharda vēlāk šad un tad uzturējusies, lai, pārģēr­busies par Dzelzs papēža provokatori, netraucēti realizētu savus plā­nus. Oficiālā atļauja apmesties Veikrobinlodžā atrodas atrastajos tā­laika materiālos, un to parakstījis neviens cits kā Viksons, viņas slāstā minētais sīkais oligarhs.

1 Sīs īslaicīgās izmisuma ēras hronika sniedz asiņainu mācību. Atriebe bija valdošais motīvs, un teroristi, necerot neko nākotnē, nerēķinājās ar savu dzīvību un vēl mazāk ar kopējās lietas nākotni. Daniti, kas bija aizņēmušies savu nosaukumu no atriebējiem eņģe­ļiem mormoņu mitoloģijā, nāca no Rietumu kalniem un izplatījās pa visu Klusā okeāna piekrasti no Panamas līdz Aļaskai. Valkirijas bija sievietes, un tās bija visbriesmīgākās. Neviena sieviete nevarēja kļūt par biedru, ja nebija zaudējusi tuvu radinieku, ko oligarhi no­

1 Seit beidzas Evas Everhardas manuskripts. Tas pārtrūkst pēkšņi teikuma vidū. Jādomā, viņa saņēmusi vēsti par algotņu tuvošanos, jo viņai atlicis laika noglabāt manuskriptu, iekāms viņa aizbēgusi vai sagūstīta. Jānožēlo, ka viņa nav dzīvojusi ilgāk un pabeigusi savu stāstījumu, jo tad droši vien mēs zinātu, kā Ernests Everhards no­tiesāts, jau septiņi simti gadu tas mums ir neatrisināms noslēpums.

[1] ripīters (asv) — cilvēks, kas nelikumīgi balso vairākas reizes.

[2] otrā sacelšanās bija galvenokārt ernesta Everliarda roku darbs, Kaut gan viņš, protams, bija sadarbojies ar Eiropas revolūcijas vado­ņiem. Everhardu notvēra un slepus sodīja ar nāvi 1932. gada pa­vasari. Tomēr viņš bija tik labi veicis sacelšanās priekšdarbus, ka viņa biedriem bija iespejams realizēt viņa plānus bez sevišķa samul­suma vai vilcināšanās. Pēc Everharda nāves viņa sieva devās uz Veikrobinlodžu, nelielu lauku īpašumu Sonomas kalnos, Kalifornijā.

[3] te viņa, bez šaubām, domā Čikāgas Komūnu.

[4] ar visu cieņu pret evu everhardu tomēr jānorāda, ka Everhards bija tikai viens no tiem daudzajiem spējīgajiem cilvēkiem, kas iz­strādāja Otrās sacelšanās plānu. Un, kad mēs tagad atskatāmies pāri gadsimtiem, tad varam droši sacīt, ka Otrā sacelšanās būtu beigu­sies tikpat nelaimīgi, pat ja Everhards būtu palicis dzīvs.

[5] otrā sacelšanās patiešām bija internacionāla. Tas bija kolosāls plāns — pārāk kolosāls, lai to varētu piedēvēt viena cilvēka ģēni­jam. Strādnieki visās pasaules oligarhijās gaidīja sacelšanās signālu. Vācija, Itālija, Francija un Austrālāzija bija strādnieku zemes — so­ciālistiskas valstis. Tās bija gatavas atbalstīt revolūciju. To tās arī drosmīgi darīja; un tas bija iemesls, kāpēc, Otrai revolūcijai sabrū­kot, pasaules apvienotās oligarhijas sagrāva ari šīs sociālistiskās valstis un sociālistisko valdību vietā atjaunoja tajās oligarhiskās.

[6] džons kaninghems, evas everhardas tēvs, bija valsts universi­tātes profesors Berklijā, Kalifornijā. Viņa specialitāte bija fizika, tanī viņš bija izdarījis daudzus oriģinālus atklājumus un k|uvis slavens kā zinātnieks. Viņa galvenais darbs bija elektronu pētīšana un viņa monumentāla grāmata «Matērijas un enerģijas identitāte», kurā viņš, necenzdamies spīdēt vārdos, pierādīja uz laiku laikiem, ka matērijas un spēka galīgas vienības ir identiskas.

Sers Olivers Lodžs un citi radioaktivitātes pētnieki bija jau agrāk izvirzījuši šo ideju, bet nebija pierādījuši to.

[7] tolaik cilvēkiem bija paradums cīkstēties par naudu. Viņi cīnī­jās dūrēm. Kad viens bija sasists līdz nemaņai vai nonāvēts, otrs saņēma naudu.

[8] sis neskaidrais mājiens attiecināms uz kādu aklu nēģeru mūziķi, kas iekaroja pasaules slavu krist, ēras XIX gadsimta otrā pusē.

[9] fridrihs Nīče, bezprātīgais filozofs krist, ēras XIX gadsimtā. Viņš gan bija uztvēris nesakarīgus patiesības atspulgus, bet prātodams nonāca līdz ārprātam.

[10] pazīstams pedagogs krist, ēras XIX gadsimta beigās un XX gad­simta sakumā. Viņš bija Stenfordas universitātes rektors. SI universi­tāte dibināta par privātiem līdzekļiem.

[11] ideālistiskā monisma pārstāvis, kas ilgi mulsināja tālaika filo­zofus, noliegdams matērijas eksistenci. Tomēr viņa izveicīgos argu­mentus beidzot satrieca, kad filozofiski vispārināja zinātnes jaunos empīriskos faktus.

[12] domāta 1906. gada lielā zemestrīce, kas izpostīja Sanfrancisko.

[13] Ši aina atbilst tālaika paražām. kad toreizējās mežonīgajās, zvēriskajās cīņās uz dzīvību un nāvi ievainotais nometa ieročus, tad uzvarētājs varēja pēc patikas viņu nonāvēt vai saudzēt.

[14] tolaik daudzus garīdzniekus izslēdza no baznīcas, ja tie slu­dināja nepieņemamas mācības, it īpaši, ja to svētrunām bija sociā­listiska pieskaņa.

[15] luijam xvi, francijas karalim, kam tauta nocirta galvu, par miesassargiem bija svešzemju algotņi, kurus dēvēja par šveiciešu gvardiem.

[16] toreiz stingri šķiroja Amerikā dzimušos un ieceļotājus.

[17] dzelzs papēža trīs gadsimtus ilgajā kundzības laikā šo grāmatu aizvien slepus iespieda no jauna. Ardisas Nacionālajā bibliotēkā ir vairāki dažādu izdevumu eksemplāri.

[18] tādi strīdi nebija retums toreizējos neprātīgajos un anar­

[19] sociālistu kandidāts kalifornijas gubernatora postenim krist, ēras 1906. g. vēlēšanas. Dzimis anglis, daudzu politiskās ekonomijas un filozofisku darbu autors un viens no tālaika sociālistu līderiem.