MIRDZA KĻAVA: BALTĀ ZIEMA

Tālāk par ugunskuriem Eidis netika, jo bija jau piegājis pie vectēva Kurmja mājas. Zvanīja, zvanīja un gaidīja, bet ne­viens durvis neatvēra. (Ciemata priekšnieks bija aizgājis uz Gaujmalu skatīties ledus iešanu.) Kam varētu atstāt tele-

grammu? Miks un Toms vēl skolā, citi darbā. Ak tā! Vecmā­muļa Vārna taču vienmēr mājā.

Apstājies pie vecmāmuļas Vārnas priedes, sesks Eidis satvēra auklā piestiprināto koka āmuru un trīs reizes piesita pie stumbra. Mājas saimniece palūkojās pa logu un, ieraudzījusi pastnieku, nolaida lejā virvju kāpnes. Eidis, kā jau uguns­dzēsējam pienākas, bija mācījies kāpelēt pa visādām kāpnēm, un neliela šūpošanās viņu nemaz nebaidīja.

— Kas man būtu atrakstījis? — vecmāmuļa Vārna brīnījās.

— Labdien! Telegramma ciemata priekšniekam Kurmim. Tu varēsi viņam nodot?

— Vai es kādreiz esmu ko nevarējusi?

— Lūdzu, paraksties. Nē, ne tur. Sajā vietā.

Uz sliekšņa Eidis vēl atskatījās.

— Tikai neplēs vaļā.

— Kas man ko plēst, tāpat Kurmis pateiks, kas tur rak­stīts.

Nu vecmāmuļai Vārnai radās nopietns darbs — jāsagaida ciemata priekšnieks Kurmis. Viņa apsēdās pie virtuves loga un cītīgi skatījās uz Gaujas pusi. Jā, tur viņš nāk, bet kāpēc ap­krāvies ar kastēm un diezin ko, aizgāja taču tikai ar spieķi. Ak nē, tas ir mākslinieks Džons Lapsa. Citādi nav, bijis gleznot Gauju ledus iešanas laikā. Viņš visu mūžu glezno Gauju un neko citu, labi, ka arī Miks pieprot to zīmēšanu, sprie­delēja vecmāmuļa Vārna, tad tās bildes iznāk dažādas. Tā laikam bija tāda diena, kad visi noskaņoti uz domāšanu, pat vecmāmuļa Vārna.

Beidzot pienāca vectēvs Kurmis. Vecmāmuļa Vārna nolaidās no savas priedes un sagaidīja viņu pie vārtiem.

— Ko staigā tik ilgi apkārt, ja tev telegramma jāsaņem.

— Paldies, — vectēvs grasījās ielikt vecmāmuļas iedoto telegrammu kabatā.

— Izlasi taču.

— Mājās lasīšu.

— Ja telegramma, tas ir steidzīgi, plēs tūliņ vaļā un lasi skaļi.

Vectēvam Kurmim arī pašam drīzāk gribējās zināt, kas tur rakstīts, tāpēc, paklausījis savai kaimiņienei, skaļi lasīja:

«Labdien!

Mūsu ģimene un citas bezdelīgas sāk domāt par mājup­ceļu. Lūdzu, lūdzu, neaizmirstiet mani gaidīt. Sveiciens no Āfrikas visiem kopā, bet Mikam, Tomam un Jēkabiņam atse­višķi.

Bezdelīga Vivita.»

Vecmāmuļa Vārna nogrozīja galvu:

— Tu redz, ko, mūsu pavasara atnākšanu visa pasaule zina.

Vectēvs Kurmis, aizgājis mājās, ierakstīja sarkanajā pie­zīmju grāmatā:

«Jādomā, ka šīgada vasara būs tikpat raiba kā pagājušā gada vasara.»

Sākās gumijas zābaku laikmets. Visi ciemata un Lielā Meža iemītnieki staigāja dažādu krāsu zābakos, paši spilgtākie bija vilkam Pelēcim, jau pa gabalu saredzami — koši sarkani. Gumijas apavus pieprasīja dubļainie ceļi. Neviens uz dubļiem nedusmojās: rudenī tie solījās izbeigties ar ziemas atnākšanu, bet pavasarī, pavasarī tie vēstīja vasaras tuvošanos.

Saule un vējš, draudzīgi strādājot, pamazām žāvēja ceļus un laukus. Ciemata iedzīvotājus tagad varēja sastapt kopjam dārzus, kaut gan ēnainās vietās vēl turējās sasalums un sniega paliekas.

Todien tā saucamais Miktomjēkabs vectēva Kurmja dārzā iesēja divas garas burkānu vagas. Vectēvs visiem centās iegal­vot — burkāni jāsēj agrā pavasarī, ja grib, lai izaugtu kas vairāk par lakstiem. Beiguši darbu, draugi iegāja pie kaķēna Mika paspēlēt ričuraču un parunāt par bezdelīdziņas Vivitas telegrammu. Tas nekas, ja viņa maz rakstījusi, paši var ko piedomāt klāt. Tikko Miks nolika uz galda ričuraču dēlīti, kāds grabinājās pie loga. Visi paskatījās uz to pusi un iepleta acis. Tas, kas tur grabinājās, bija vardulēna Vara pats moder­nākais kukaiņu ķeramais tīkliņš.

— Šausmas, — iesaucās kaķēns Miks, — Vara mājā ir ie­lauzies laupītājs un izvazās visus viņa tīkliņus!

Vara kukaiņu ķeramais tīkliņš pēkšņi pazuda kā nebijis.

— Vai te gadījumā nespokojas? — zaķēns Jēkabiņš to domāja pavisam nopietni.

Toms nepaspēja neko pateikt, kad durvis atvērās, un, vicinot to pašu kukaiņu ķeramo tīkliņu, kurš pirmiņ grabi­nājās pie loga, ienāca vardulēns Varis. Viņš gribēja uzsaukt:

— Sveiki, draugi! — bet smaidīja tik platu smaidu, ka vārdiem nebija vietas.

— Varis! Varis, — pirmais atjēdzās kaķēns Miks, — Varis jau uzmodies no ziemas miega, tad pavasaris pa īstam atnācis!

Zaķēns Jēkabiņš, ieraudzījis vasaras draugu, no pārstei­guma un prieka nemaz nevarēja parunāt.

— Nesaprotam, kā tevi apsveikt, — arī vāverēnam Tomam pietrūka vārdu.

Vardulēns Varis atbildēja:

— Tagad mums visiem jāsaka:

Uz redzēšanos, ziema! Labdien, vasara!

Snieg…………………………………………… 3 Vectēvs Kurmis pošas ceļā … 62

Kārtībai jābūt………………………………… 5 Ciematā liels uztraukums …. 64

Svešinieks nemaz nebija svešs . . 9 Ar vectēvu Kurmi bija tā . . . 68

♦ Urrā!» par ātru……………………… 11 Un ar vectēva Kurmja meklēšanu

Kā pietrūkst mūsu ziemai? … 18 bija tā………………………………………………… 70

Un tomēr………………………………. 22 Ne vienmēr iznāk, kā domā … 73

Mikam rodas problēmas …. 26 Talka…………………………………….. 76

Ar Miku tā nebija gadījies … 31 Ko žagata 2vadzinātāja pastāstīja

Ko tonakt ciemata iedzīvotāji ne- vecmāmuļai Vārnai…………………… 80

redzēja……………………………… 32 Kā Miks gleznoja dūmus, un kon-

Satikšanās uz ceļa……………………. 35 flikts slidotavā…………………………………….. 83

Vecmāmuļa Vārna un žagata Zva- Vai!…………………………………………… 87

dzinātāja garlaikojas …. 39 Pretī Jaungadam…………………………… 91

Seska Eida izgudrojums …. 40 Sesks Eidis uztraucas…………………….. 95

Vecmāmuļai Vārnai un žagatai Jaungada sagaidīšana…………………….. 97

Zvadzinātājai būs ko pārspriest 41 Mēness vēlreiz runā ar Sniegavīru . 102

Jāsāk rīkoties…………………………. 45 Džonam Lapsam vienreiz ir diezgan 105

Cerības vēl nav zudušas …. 50 2:2 ……………………………………… 107

Pastmarkas krāt vieglāk nekā Mika noslēpums un uzmanību!!! . 111

dzejot………………………………. 53 Telegrammas no Āfrikas …. 114

Vectēvam Kurmim ciemiņi … 58 Uz redzēšanos, ziema!…………………… 118

Jaunākā skolas vecuma bērniem

Mirdza Kļava

BALTA ZIEMA

Redaktors U. Auseklis. Mākslinieciskais redaktors A. Sprūdžs. Tehniskā redaktore I. Barviģe. Korektore M. Tirzīte.

Nodota salikšanai 28.10.85. Parakstīta iespiešanai 20.03.86. Formāts 70X84/16. Ofseta papīrs N> 1. Skolas garnitūra. Ofsetspiedums. 8,17 uzsk. iespiedi.; 33,22 uzsk. kr. nov.; 6 izdevn. !. Metiens 60 000 eks. Pašūt. N> 1672. Cena 40 kap. Izdevniecība «Liesma», 226047 Rīgā, Pa domju bulv. 24. Izdevn. Jfc 89/32344/B-906. Iespiesta Latvijas KP CK izdevniecības tipogrāfijā, 226081 Rīgā, Balasta dambī 3.