Džeks Londons: Baltā cilvēka ceļš

Здесь есть возможность читать онлайн «Džeks Londons: Baltā cilvēka ceļš» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. Город: Riga, год выпуска: 1974, категория: Прочие приключения / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

libcat.ru: книга без обложки
  • Название:
    Baltā cilvēka ceļš
  • Автор:
  • Издательство:
    Liesma
  • Жанр:
    Прочие приключения / на латышском языке
  • Год:
    1974
  • Город:
    Riga
  • Язык:
    Латышский
  • Рейтинг книги:
    3 / 5
  • Ваша оценка:
    • 60
    • 1
    • 2
    • 3
    • 4
    • 5
  • Избранное:
    Добавить книгу в закладки

Baltā cilvēka ceļš: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Baltā cilvēka ceļš»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

BALTĀ CILVĒKA CEĻŠ DŽEKS LONDONS Kopoti raksti-3 Tulkojums latviešu valod. «Liesma», 1974 SASTĀDĪJUSI TAMĀRA ZĀLĪTE NO ANGĻU VALODAS TULKOJUSI VALIJA BRUTĀNE, ALBERTS DZENITIS, ROTA EZERIŅA UN HELMA LAPIŅA MĀKSLINIEKS ĀDOLFS LIELAIS

Džeks Londons: другие книги автора


Кто написал Baltā cilvēka ceļš? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

Baltā cilvēka ceļš — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система автоматического сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Baltā cilvēka ceļš», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Не бойтесь закрыть страницу, как только Вы зайдёте на неё снова — увидите то же место, на котором закончили чтение.

Džeks Londons

BALTĀ CILVĒKA CEĻŠ

— Šovakar vēlos vārīt uz tava pavarda un šo nakti pārgulēt zem tava jumta, — es paziņoju, ieiedams vecā Ebitsa būdā; viņš tikai truli pablenza manī ar savām nespodrajām acīm, bet Zilla mani pagodināja ar skābu ģīmi un nicīgu ņurdienu. Zilla bija viņa sieva, un gar visu Jukonu nebūs vairs otras vecas indiānietes ar tik skarbu mēli un tik īgnu prātu. Es arī neapstātos pārnakšņot tieši pie viņiem, ja vien mani suņi nebūtu tik pārguruši vai ja ciematā atrastos vēl kāds cits iemītnieks. Bet apdzīvota bija vienīgi šī būda, un tā nu gribot negribot šinī būdā es arī meklēju patvērumu.

Vecais Ebitss pa reizītei saņēmās un salasīja kopā sava izšķobītā saprāta paliekas, un tā viņa acīs te paspīgoja sajēgas dzirkstītes, te tūdaļ arī apdzisa. Kamēr es gatavoju sev maltīti, viņš pat dažas reizes kā laipns namatēvs apjautājās, kā man ar veselību, cik man suņu un vai tie stipri nodzīti, cik lielu ceļa gabalu es šodien nobraucis. Bet Zilla tad ikreiz rādīja jo sirdīgāku vaigu un ņurdēja vēl nīgrāk.

Tomēr jāatzīst, ka jautrībai viņiem tiešām trūka jebkāda iemesla. Tur viņi abi sakņupuši tupēja pie pavarda, divi cilvēki tuvu mūža galam, veci, izdēdējuši un nevarīgi, reimatisma savilktiem locekļiem, bada novārdzināti, un ceptās gaļas smarža viņiem sagādāja tīrās mocības. Gurdi, bezcerīgi viņi klanījās uz priekšu un atpakaļ, un ik piecas minūtes Ebitss izdvesa klusu kunkstu. Ne tik daudz aiz sāpēm viņš kunkstēja kā aiz sāpīga gurdenuma. Smagā nasta, ko dēvē par dzīvi, bija viņu nomocījusi, un vēl vairāk viņu mocīja bailes no nāves. Tā ir vecuma mūžīgā traģēdija — ar gadiem dzīves prieki izgaisuši, bet alkas pēc nāves nav stājušās to vietā.

Briežgaļa sprakstēdama čurkstēja pannā, un es vēroju, kā vecā Ebitsa nāsis trīs un raustās, ieelpojot ēdiena smaržu. Uz brīdi viņš pat pierima klanīties un piemirsa kunkstēt, bet sejā viņam šķita pavīdam saprāta izteiksme.

Zilla turpretī klanījās vēl žiglāk un pirmo reizi dzirdami izdvesa savas ciešanas — ar tādiem kā skarbiem, aprautiem rējieniem. Man uzmācās iedoma, ka viņi izturas tieši tāpat kā izbaduši suņi, un šī iztēles aina bija tik spilgta, ka es nepavisam nebrīnītos, ja pēkšņi izrādītos, ka Zillai ir aste un viņa to būkā pa grīdu — kā jau daždien suns. Ebitss ērmoti vaikstījās un vai ik brīdi pārtrauca klanīšanos, lai, uz priekšu sakucies, tuvinātu drebošās nāsis garšīgi smaržojoša kārdinājuma avotam.

Kad es katram pasniedzu šķīvi ceptas gaļas, viņi rija kārīgi, skaļi šmakstinādami, — izdrupušie zobi čamstēja, krūtis sēca, to visu pavadīja nemitīga sprauslošana un murdēšana. Vēlāk, kad katram biju iedevis pa krūzei verdoši karstas tējas, trokšņi pieklusa. Sejas tiem laistījās labsajūtā un apmierinātībā. Zillas skarbi savilktā mute atslāba tiktāl, ka varēja izdvest labpatikas nopūtu. Viņi arī vairs neklanījās, bet šķita ieslīguši rāmā apcerē. Tad Ebitsa acīs parādījās miklums — un es sapratu, ka viņam kļuvis pašam sevis žēl. Ilgā meklēšana, līdz atradās pīpes, skaidri liecināja, ka sen tiem nav bijis tabakas, un kāre pēc šīs narkotikas padarīja veco vīru tik nevarīgu, ka man vajadzēja iededzināt viņa pīpi.

— Kāpēc jūs esat vieni paši ciematā? — es ievaicājos. — Vai tad visi citi apmiruši? Vai te pāri gājusi nikna sērga? Un jūs vienīgie palikuši starp dzīvajiem?

Vecais Ebitss papurinaja galvu un atteica:

— Nē, nav bijis nekādas niknas sērgas. Visi ciemata ļaudis aizgājuši medīt gaļu. Mēs parak veci, mūsu kājām vairs nav spēka, mūsu muguras vairs nespēj nest apmetņu un ceļa nastas. Tālab esam palikuši še un gaidām, kad jaunie vīrieši atgriezīsies ar gaļu.

— Un kas par to, ja arī jaunie atgriezīsies ar gaļu? — Zilla skarbi noprasīja.

— Varbūt tiem atgriežoties būs pulka gaļas, — viņš cerību pilns nomurmināja.

— Lai arī būtu pulka gaļas, — viņa attrauca vēl skarbāk nekā pirmāk. — Kas no tā tiks tev un man? Daži kauli, ko krimst mūsu vecajām bezzobu mutēm. Bet treknie mugurgabali, iekšas un mēles — tie visi, vecais, nokļūs citās mutēs, ne tavējā, ne arī manējā.

Ebitss nodūra galvu un sāka klusītēm šņukstēt.

— Nav vairs neviena, kas mums medītu gaļu, — viņa izsaucās, nikni pavērsdamās pret mani.

Viņas žests pauda apsūdzību, un es paraustīju plecus, likdams saprast, ka neapzinos nekādu vainu noziegumā, ko man uzkrauj.

— Zini, ak, baltais cilvēk, tā ir tavas cilts vaina, visu balto cilvēku vaina, ka mums abiem ar vīru mūža galā nav vairs gaļas un mēs sēžam aukstumā bez tabakas.

— Nē, — Ebitss drūmi noteica ar skaidrāku taisnības izjūtu. — Mums ir nodarīts pāri, tas tiesa; tomēr baltais cilvēks nezināja, ka dara mums pāri.

— Kur ir Moklans? — Zilla uzstājīgi prasīja. — Kur tavs stiprais dēls Moklans un tās zivis, ko viņš arvien labprāt nesa, lai tu tās ēstu?

Vecais vīrs papurināja galvu.

— Un kur ir Bidaršiks, tavs stiprais dēls? Viņš arvien bija varens mednieks, un arvien viņš no brieža un ka- ribu parnesa tev gardos mugurgabala treknumus un mīkstās žāvētās meles. Es vairs neredzu neviena trekna mugurgabala un nevienas mīkstas žāvētas mēles. Tavs vēders jau dienām ilgi pildīts ar tukšumu, un cilvēkam no tas nožēlojamās meļu cilts nākas tevi pabarot.

— Nē, — vecais Ebitss laipnā garā iejaucās, — baltais cilvēks nav melis. Baltais cilvēks runā patiesību. Allaž un arvien baltais cilvēks runa patiesību. — Viņš uz brīdi apklusa, apsvērdams, ar kādiem vārdiem izteikt mērenāk to bargo, kas viņam sakāms. — Tomēr baltais cilvēks runā patiesību dažādi. Šodien viņš runā patiesību vienādi, rīt viņš runā patiesību otrādi, un nav iespējams saprast ne viņu, ne arī viņa patiesības ceļus.

— Šodien runāt patiesību vienādi, rīt runāt patiesību otrādi — tas nozīmē melot, — skanēja Zillas negrozāmais spriedums.

— Balto cilvēku izprast nav iespējams, — Ebitss tiepīgi palika pie sava.

Gaļa, tēja un tabaka, šķiet, bija atkal atgriezušas viņu dzīvē, un viņš spēja stingrāk saistīt domu tēlus, kas slīdēja gar vecuma aizmiglotajām acīm. Viņš pat saslējas staltāk. Balss bija zaudējusi žēlabaino un smilkstošo pieskaņu, kļūdama spēcīga un noteikta. Viņš pievērsās man cienīgi, uzrunādams mani kā līdzīgs līdzīgu.

— Baltā cilvēka acis nekad nav slēgtas, — viņš iesāka. — Baltais cilvēks redz visu, viņš domā lielas domas un ir ļoti gudrs. Tomēr baltais cilvēks vienu dienu nav tāds pats ka baltais cilvēks citu dienu, un izprast viņu nav iespējams. Viņš neko nedara allaž vienādi. Un neviens nespēj nojaust, kā viņš rīkosies turpmāk. Indiānis vienu un to pašu lietu allaž dara vienādi. Briedis allaž nāk lejā no augstajiem kalniem, kad iestājusies ziema. Lasis allaž ierodas pavasarī, kad ledus upē izgājis. Visa dzīva radība allaž mēdz visu ko darīt vienādi, un indiānis to zina un saprot. Bet baltais cilvēks neko nedara vienādi, un indiānis to nespēj ne zināt, ne saprast.

Tabaka ir ļoti laba. Tā ir barība izsalkušam cilvēkam. Spēcīgu vīru tā dara stiprāku un niknajam liek aizmirst dusmas. Tādēļ arī tabaka ir dārga. Tā ir ļoti dārga. Indiānis dod lielu lasi par vienu tabakas lapu, un šās tabakas viņam pietiek ko zelēt ilgam laikam. Tabakas sulā jau slēpjas viss labums. Kad tā plūst lejup pa rīkli, tā dod patīkamu sajūtu iekšpusē. Bet baltais cilvēks! Kad mute tam pilna ar tabakas sulu, ko viņš dara? So sulu, šo milzum dārgo sulu viņš izspļauj sniegā, un pagalam ta ir. Vai baltajam cilvēkam patīk tabaka? Es nezinu. Bet, ja viņam tabaka patīk, kālab viņš izspļauj pašu dārgāko un liek tam sniega iet boja? Tā ir liela muļķība, kas nav izprotama.

Читать дальше

Похожие книги на «Baltā cilvēka ceļš»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Baltā cilvēka ceļš» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
Džeks Londons
libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
Džeks Londons
libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
Dzeks Londons
libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
Dzeks Londons
libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
Dzeks Londons
libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
Dzeks Londons
Отзывы о книге «Baltā cilvēka ceļš»

Обсуждение, отзывы о книге «Baltā cilvēka ceļš» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.