JANS FLEMINGS - PŪCES ASTE

- Četri pīķi, - solīja Bonds.

Meijers un M. atturējās, un arī Drek­sam negribīgi nācās darīt tāpat.

Ar M. palīdzību viņi paņēma piecus.

Simt piecdesmit punktu zem līnijas, simts par papildpunktiem.

- Khm, - aiz Bonda muguras kāds nokrekšķinājās. Bonds atskatījās. Tas iz­rādījās Bezildons. Viņš bija beidzis savu spēli un atklīdis šurp, lai redzētu, kas notiek citos kaujas laukos.

Bezildons paliecās uz galda pusi un sāka pētīt Bonda rezultātu sarakstu.

- Zēni niekojas, ko neteiksi, - viņš jautri uzsauca. - Izskatās, ka pagaidām pārsvars ir jūsu pusē. Ar kādām likmēm spēlējat?

Bonds atstāja atbildi Dreksa ziņā. Viņš bija priecīgs par šo mazo pauzi spē­les gaitā. Tā bija vairāk nekā laikā. Drekss bija padevis viņam zilo kāršu ka­vu. Bonds saslidināja abas kāršu kau­dzītes vienkop un nolika kavu tieši sev priekšā, pie pašas galda malas.

- Piecpadsmit pret piecpadsmit. Uz va­su manu atlikumu, - Drekss noteica.

Bonds dzirdēja, cik dziļi Bezildons ie­velk elpu.

- Kā šķiet, šis zellis vēlas labi riskan­tu spēli, un man nekas nebija iebil­stams. Visi stiķi pagaidām tiešām krīt viņam… - Drekss noņurdēja.

Šajā mirklī M. pamanīja Bonda labajā rokā baltu mutautu. M. acis samiedzās. Bonds nesteidzīgi pārlaida mutautu pāri sejai. M. redzēja, ka tobrīd viņš raida īsu skatienu uz Dreksu un Meijeru, un tad jau mutauts atkal bija pagaisis ka­batā.

Zilā kāršu kava nu bija Bonda rokās, un viņš sāka dalīt.

- Tā nudien ir velnišķīgi augsta lik­me, - teica Bezildons. - Atceros, reiz bri­džā spēlējām uz tūkstoš mārciņām pa- pildlikmē. Tomēr tas bija robera ziedu lai­kos, pirms Pirmā pasaules kara. Cerams, šoreiz jums viss beigsies labi. - Kluba priekšsēdis to sacīja no sirds. Tik aug­stas likmes privātā spēlē lielākoties no­veda pie nepatikšanām. Pagājies ap gal­du, viņš nostājās starp M. un Dreksu.

Bonds beidza dalīt. Viņam vajadzēja kādu mirkli, lai saņemtos un ielūkotos savās kārtīs.

Tur nebija nekas cits kā pieci kreiči, ieskaitot dūzi, dāmu un desmitnieku, un astoņi mazie karavi ar dāmu.

Tas derēja. Slazds bija izlikts.

Bondam gandrīz vai šķita, ka Dreksa milzīgais augums sastingst, kad tas pār­lūkoja savas kārtis, tad, it kā neticē­dams, apskatīja tās vēlreiz. Viņš zināja, ka iedalījis Dreksam neticami labas kār­tis. Drekss droši varēja solīt desmit sti­ķus, viņam bija kārava dūzis un kungs, četri no stiprākajiem pīķiem, četri no stiprākajiem erceniem un kreiča kungs, kalps un deviņnieks.

Šīs kārtis Dreksa vajadzībām Bonds bija savlaicīgi atšķirojis kluba sekretari­ātā pirms vakariņām.

Bonds nogaidīja, vēlēdamies redzēt, kā Drekss reaģēs uz neparasto veiksmi. Vērojot, kā rijīgā zivs tuvojas āķim, viņu bija pārņēmusi gandrīz vai nežēlīga inte­rese.

Drekss pat pārspēja cerēto.

Nevērīgi sabīdījis kārtis vienkop. viņš tās nolika uz galda. Tad tikpat vienaldzī­gi izvilka no kabatas cigarešu kārbu, pa­ņēma vienu smēķi un aizkūpināja, pēc tam, nelikdamies ne zinis par Bondu. pievērsās Bezildonam un tuq:>ināja saru­nu par likmēm.

- Jā, ši ir liela spēle, bet ne pati lielā­kā no tām. ko esmu spēlējis. Reiz spēlēju uz diviem tūkstošiem. Tas, starp citu, bi­ja Kairā pie Muhameda Ali. Tiem ļaudīm gan ir iekšas. Nereti slēdz derības par katru partiju, tad vēl uz geimu un visu roberu. Nu, ko, sāksim? - Drekss paņē­ma savas kārtis, viltīgi pašķielēdams uz Bondu. - Man te ir dažas itin jaukas bildītes, to nevar noliegt. Taču arī jums varētu būt šis tas derīgs, kā nojaušu. ("Nemels nu, vecā haizivs," nodomāja Bonds, "ar tām kārtīm, kas tev rokās, tu tā nedomā vis.") Varbūt pamēģināsim ko īpašu tikai šai partijai?

Bonds izlikās, ka pēta savas kārtis ar to rūpību, kas piemīt gandrīz pilnīgi ap­reibušiem cilvēkiem.

- Manas bildītes ari ir samērā daudz­sološas, - viņš muļķīgi buldurēja. - Ja partneris papūlēsies un kārtis kritīs pareizi, es pats varētu paņemt ne ma­zumu stiķu. Kāds tad ir jūsu priekšli­kums?

- Tad jau kārtis būs izdalītas itin vien­mērīgi, - Drekss piebalsoja. - Ko jūs teik­tu par simtu uz stiķi kā papildlikmi? No jūsu sacītā secinu, ka tas nebūtu pārāk sāpīgi.

Bonds rādīja domīgu un jau pagalam sareibušu vaigu un vēlreiz nopētīja savas kārtis, šoreiz jau katru atsevišķi.

- Labi, riskēsim, - viņš teica. - Esat mani ieintriģējis. Jums noteikti ir stipras kārtis, un man jūs jāmēģina apspēlēt un paņemt tās sev.

Tad Bonds miglainām acīm uzlūkoja

M.

- Pierakstiet savus zaudējumus, par- tner. - viņš sacīja. - Aiziet! Ē… septiņi kreiči.

Iestājās nāves klusums. Bezildons, kas bija redzējis Dreksa kārtis, jutās tik pār­steigts, ka izlaida no rokām glāzi ar viski­ju. Viņš kā apdullis vērās uz lauskām un pat nepakustējās, lai tās paceltu.

Drekss nespēja noticēt savām ausim.

- Vai jūs solāt lielo slemu kreičos? - viņš pārjautāja, ziņkārīgi uzlūkodams sa­vu acīmredzami piedzērušos pretinie­ku. - Labi, taču tā būs vistīrākā pašnāvī­ba. Ko jūs teiksiet. Maks?

- Garām, - nomurmināja Meijers, sa­juzdams gaisā tieši to spriedzi, no kuras tik loti bija cerējis izvairīties. Kāda velna pēc viņš nebija devies mājās, pirms sā­kās šis pēdējais robers° Viņš pie sevis novaidējās.

- Garām, - noteica M. bez mazākā sa­traukuma.

- Kontrēju! - Šis vārds no Dreksa mu­tes izskanēja ar īpašu niknumu. Viņš no­meta savas kārtis uz galda un ar nevilto­tu nicinājumu nopētija šo idiotisko pļē­guru, kurš tik muļķīgā un neizskaidroja­mā kārtā nu pats ielika savu naudu tam rokās.

- Vai tas nozīmē, ka gribat dubultot ari papildlikmi? - vaicāja Bonds.

- Jā, - Drekss alkatīgi atbildēja. - Jā! Tieši to es domāju.

- Ka vēlaties, - Bonds pamāja. Mirkli paklusējis, viņš palūkojās uz Dreksu, ta­ču ne uz viņa kārtīm. - Rekontrēju. Gan bridžu, gan papildlikmes. Četrsimt mār­ciņu par stiķi.

Tieši šajā mirklī Dreksam sāka mos­ties pirmās biedējošās aizdomas. Taču, kad viņš vēlreiz ielūkojās savās kārtīs, šaubas pagaisa - tas viss bija pārāk neti­cami. Pat pie visneveiksmīgākās sakritī­bas viņš nevarētu palaist garām divus stiķus.

- Garām. - pavisam klusu nomurmi­nāja Meijers.

- Garām. - šoreiz arī M. balss skanēja kā aizžņaugta. Drekss nepacietīgi pamā­ja.

Bezildons bija pilnīgi nobalis un cieši uzlūkoja Bondu.

Tad viņš lēnām sāka soļot ap galdu, rūpīgi pārskatot visas kārtis. Skatam pa­vērās šāda aina:

BONDS

0 dāma, 8, 7, 6, 5, 4, 3, 2 * dūzis, dāma, 10, 8, 4

DREKSS

4 dūzis, kungs, dāma, kalps S? dūzis, kungs, dāma. kalps 0 dūzis, kungs «!» kungs, kalps, 9

M.

4 10, 9, 8, 7 7 6, 5, 4, 3 * 7, 6, 5, 3, 2

MEIJERS

* 6, 5, 4. 3, 2

7 10, 9, 8, 7, 2

kalps, 10, 9

Un pēkšņi Bezildons visu saprata. Bondam bija lielā slema izlase pret jeb­kuru aizsardzību. Jelkas, ko Meijers iz­spēlēs, Bondam būs jāpaņem ar trumpi no paša kārtīm vai no galda. Pa starpu, protams, viņš vēl paņems arī Dreksa uz­sāktos stiķus un tad varēs uzsākt divus stiķus ar kāraviem, kurus līdz ar Dreksa dūzi un kungu vēlāk pievāks. Pēc piecām izspēlēm viņa rokās būs visi atlikušie trumpji un seši vinnestu nesoši kāravi. Dreksa dūžiem un kungiem nebūs nekā­das vērtības.

Tā bija vistīrākā rīkles pārgriešana.

Bezildons gluži kā transā turpināja soļot ap galdu un visbeidzot nostājās starp M. un Meijeru, no kurienes varēja redzēt gan Dreksa, gan Bonda sejas iz­teiksmi. Viņa paša vaigs bija un palika pilnigi rāms un noslēgts, taču bikšu ka­batās paslēptās rokas visu laiku svīda. Kluba priekšsēdis ar patiesām bažām gaidīja baiso sodu, kas bija jāsaņem Dreksam, - trīspadsmit pātagas cirtie­nus, kurus pārciest nebūtu pa spēkam nevienam kāršu spēlmanim.