DŽERALDS DARELS - APSKURBUŠAIS MEŽS

Здесь есть возможность читать онлайн «DŽERALDS DARELS - APSKURBUŠAIS MEŽS» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RĪGA, Год выпуска: 1980, Издательство: «LIESMA», Жанр: Природа и животные, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

APSKURBUŠAIS MEŽS: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «APSKURBUŠAIS MEŽS»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

STĀSTI
PAR DABU
DŽERALDS DARELS
APSKURBUŠAIS MEŽS
RĪGA
«LIESMA»
1980
Veltījums manai sievai Džekijai, atceroties prēriju cūkas un citus bichos
Gerald DurrelI THE DRUNKEN FOREST Penguin Books 1972
Gerald DurrelI THE WHISPERING LAND -Rupert Hart — Dāvis 1961
No angju valodas tulkojusi Ilze Gintere Ilustrējis Ralfs Tompsons Vāku zīmējusi Maija Dragūne

APSKURBUŠAIS MEŽS — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «APSKURBUŠAIS MEŽS», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Karloss drīz atgriezās, kopā ar viņu ienāca kāds kalsns cilvēks ar brillēm; viņš stādījās priekšā kā mis­ters Hāns, Daily Mirror Buenosairesas korespondents.

Esmu dzirdējis, ka jums ar lielām grūtībām izde­vies aizbēgt no Paragvajas revolūcijas, varbūt jūs būtu ar mieru man kaut ko par to pastāstīt, — viņš skaid­roja.

Labprāt, — es viesmīlīgi sacīju, noliku viņam priekšā būri, uz kā apsēsties, un pielēju glāzi ar džinu. — Ko jūs gribētu uzzināt?

Viņš aizdomīgi paostīja džinu, pirms nosēšanās ielū­kojās būrī, tad izņēma piezīmju bloku.

Itin visu, — korespondents apgalvoja.

Es stāstīju par mūsu Paragvajas ceļojumu, un manu gleznaino vēstījumu pavadīja āmuru klaudzēšana, zāģa žņirkstoņa un pat skaļa nolamāšanās spāņu valodā, par ko parūpējās Karloss, Rafaels un Enrike.

Beidzot misters Hāns nolika piezīmju bloku.

Man liekas, — viņš sacīja, — jūsu stāstā es vis­labāk iejutīšos tad, kad būšu vēl iedzēris džinu un iešu talkā jums un jūsu jautrajiem draugiem.

Un tā mēs — Karloss, Rafaels, Enrike, es pats un Daily Mirror Buenosairesas korespondents, džina, ka­fijas, veģu un dziesmu spirdzināti, visu nakti naglojām būrus. Pulksten pussešos rītā, kad vēra vaļā pirmās kafejnīcas, mūsu darbs bija galā. Uz ātru roku es vēl mazliet iedzēru kafiju, tad aizvilkos uz viesnīcu, lai da­būtu atpūsties, pirms vajadzēs kravāties uz ostu.

Mūsu mašīna ar Karlosu un Rafaelu kravas kastē uz mantu kalna, bet mani un Džekiju kabīnē apstājās pie­stātnē pie kuģa pulksten pustrijos. Līdz četriem gandrīz visi cilvēki, kas atradās ostā, ieskaitot vairākus ieinte­resētus garāmgājējus, bija apskatījuši mūsu atļaujas bagāžas izvešanai. Puspiecos mums tika paziņots, ka mēs drīkstam nest kravu uz klāja.

Bet tad sekoja notikums, kas varēja tūlīt pat darīt galu ne tikai mūsu ekspedīcijai, bet ari izbeigt manu turpmāko dzīvi. Kuģī tika iekrautas milzīgas ķīpas ar ādām, taču neizprotamā kārtā celtnis tās virzīja tieši pāri tam trapam, pa kuru mums vajadzēja nest augšā dzīvniekus. Es izkāpu no mašīnas, paņēmu rokās būri ar pērtiķīti Kaju un gribēju pateikt Karlosam, lai viņš nes Zāru, kad piepeši kaut kas briesmīgi smags kā liel-

gabala lādiņš iebelza man pa muguru, pasvieda gaisā un nometa uz mutes zemē pēdas divdesmit tālāk no tās vietas, kur biju stāvējis. Tas bija briesmīgs trieciens. Lidodams gaisā, es pat nevarēju iedomāties, kas būtu varējis man tik smagi iebelzt. Atsitos pret zemi un ap­metu kūleni. Mugura man bija gluži nejūtīga, kreisā kaja mežonīgi sāpēja, es biju pārliecināts, ka tā ir lauzta, pats trīcēju pie visām miesām un pat nevarēju

nostāvēt, kad pārbiedētais Karloss mēģināja mani uzda­būt kājās. Pagāja piecas minūtes, iekams es varēju stā­vēt taisni, un, sev par lielu prieku, atskārtu, ka mana kāja nav lauzta. Arī pēc tam vēl rokas man tik stipri trīcēja, ka es nespēju noturēt cigareti, un Karlosam vajadzēja palīdzēt. Kamēr es sēdēju, pūlēdamies nomie­rināties, Karloss pastāstīja, kas bija noticis. Celtņa va­dītājs pacēla no piestātnes kārtējo ķīpu ar ādām, tomēr tā neatradās pietiekami augstu. Krava nevirzījās virs smagā koka trapa, bet ar lielu sparu triecās pret to un kopā ar trapu izlidoja krastā; tur es saņēmu smago bel­zienu. Laimīgā kārtā nāvi nesošais lādiņš trāpīja mani tad, kad tā lidojums jau gandrīz bija beidzies, citādi es būtu pārlūzis divās daļās kā nogatavojies banāns.

— Jāsaka gan, — es drebošā balsī teicu Karlosam, — tādas atvadas no Argentīnas es nebiju gaidījis.

Beidzot dzīvnieki bija laimīgi nogādāti uz klāja un pārsegti ar brezentiem; mēs varējām iet lejā smēķējamā istabā, kur bija sanākuši visi mūsu draugi. Mēs iedzē­rām uz atvadām un parunājāmies; tās bija jautras, ne­nozīmīgas sarunas — kā jau tādās reizēs, kad sarunu biedri zina: šķiršanās ir neizbēgama.

Pienāca atvadu brīdis, mūsu draugiem vajadzēja at­stāt kuģi. Mēs stāvējām pie treliņa, noskatīdamies, kā viņi cits pēc cita nokāpa pa trapu un nostājās krastā pulciņā mums pretī. Atri biezējošā krēslā mēs vēl saska­tījām Karlosa plato seju un viņa sievas spīdīgos, tum­šos matus; Rafaelu un Enriki ar pakausī atgrūstām gaučo cepurēm; Mariju Renē Mersedesu, kura vicināja kabatlakatiņu, viņa šajā mijkrēslī vairāk nekā jebkad atgādināja gani Drēzdenes galerijas gleznās; un beidzot Bebitu — staltu, skaistu un mierīgu. Kuģim atstājot krastu, līdz mums atplūda viņas skanīgā balss:

— Laimīgu ceļu, bērni, neaizmirstiet mūs atkal ap­ciemoti

Mēs apsolījām, mādami ardievas, bet mūsu draugi pamazām izzuda krēslā; un tad gaisu satricināja vis­skumjākā skaņa pasaulē^ zems, drūms sirēnas pū­tiens — kuģa atvadu sveiciens.

SATURS

APSKURBUŠAIS MEŽS

TOC \o "1-3" \h \z Ievadam ……….. . 5

Saludos 7

Mūrniekputni un alu pūces II

Egberts un Negantie Dvīņi 27

Interlūdija 41

Lauki ar lidojošām puķēm 47

Bruņneši, kas izskatās kā apelsīni …. 59

Bichos kolonija , …. , … 77

Brieži, vardes un žararaka 92

Briesmīgās vardes un birums putnu . . . . 111

Putns ar četrām acīm un anakonda . , > , 126

Zara Hagerzaka ….»,..,• 143

Klaburčūskas un revolūcija 156

Interlūdija 173

Nandu medības . . . 175

Adlosl 190

1 Mate (spāņu vai.) — Paragvajas tēja.

2 — 23411

3 I Bueno, vamos! (Spāņu vai.) — Labi, dodamies ceļāl

1 i Una hora, mās o menos… una hora… comprende? (Spāņu vai) — Viena stunda, nedaudz vairāk vai mazāk… viena stunda .,. sapratat?

1 Palo borracho (spāņu vai.) — piedzēris koks.

4 … mal hombre (spāņu vai.) — slikts cilvēks.

1 Zoologico (spāņu vai.) — zooloģiskais dārzs.

1 Muy estupido (spāņu vai.) >— ļoti muļķīgs.

1 ļComo se llama? (Spāņu vai.) •— Ka jus sauc?

4 — 2341

' i Que pasa? (Spāņu vai.) — Kas noticis?

2 Senor… un bicho, senor, un pājaro muy lindo. (Spāņu vai.) — Senjor,,. dzīvnieks, senjor, ļoti skaists putns.

5 — 2341i

1 Dartmūra — mazapdzīvota kalniene Devonšīrā, Anglijā; šeit: Dartmūras cietums. (Tulk.)

6 — 2341

1 Muy bravo, muy venenoso (spāņu vai.) — ļoti nikns, ļoti i»- dīgs.

1 Adios, sefior (spāņu vai.) — ardievu, senjor,

[2] Ādolfs Menžū — pazīstams amerikāņu kinoaktieris. (Tulk.)

s Pēc Fārenheita, t i., pāri par 32 °C,

[4] henrijs Hudzons (1841—1922) — angļu biologs, dzimis Ar­gentīnā; aprakstījis Dienvidamerikas dabu. (Tulk.)

[5] peons — zemnieks-kalps Dienvidamerikā. (Tulk.)

' hornero — mūrniekputna spāniskais nosaukums.

[7] sirreālisms — dekadentisks virziens 20. gs. mākslā kapitālis­tiskajās valstīs; sirreālisms attēlo pasauli kā bezjēdzīgu, cilvēkam naidīgu haosu, (Tulk.)

[12] i buenos dias! (spāņu vai.) — labdien!

6 Mire, senor (spāņu vai.) — Skatieties, senjorl

8 Gvarani — šeiti naudas vienība Paragvajā. (Tulk.)

[22] i madre de dios! (spāņu vai.) — dievmātei

[24] sing-sing — viens no lielākajiem Amerikas cietumiem. (Tulk.1

[25] diks terpins — leģendārs angļu laupītājs, sodīts ar nāvi 1739. g. (Tulk.)

[26] guava — mazs bumbierveida ēdams auglis tropu amerikā. (tulk.)

[27] papaija — ga|īgs ēdams auglis tropu amerikā. (tulk.)

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «APSKURBUŠAIS MEŽS»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «APSKURBUŠAIS MEŽS» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Džeralds Darels - Jaunais Noass
Džeralds Darels
DŽERALDS DARELS - Muiža dzīvniekiem.
DŽERALDS DARELS
Džeralds Darels - ZVĒRU SABIEDRĪBĀ
Džeralds Darels
Džeralds Darels - Tiešā trāpījumā
Džeralds Darels
Džeralds Darels - Šķirsta jubileja
Džeralds Darels
Džeralds Darels - SASKARSME AR DZĪVNIEKIEM
Džeralds Darels
libcat.ru: книга без обложки
Džeralds Darels
DŽERALDS DARELS - PĀRPILDĪTAIS ŠĶIRSTS
DŽERALDS DARELS
DŽERALDS DARELS - ĶENGURENA CEĻŠ
DŽERALDS DARELS
Отзывы о книге «APSKURBUŠAIS MEŽS»

Обсуждение, отзывы о книге «APSKURBUŠAIS MEŽS» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x