Marks Tvens - Haklberija Fina piedzīvojumi

66. lpp.

Frenoloģija — viltus zinātne, kas apgalvo, ka cilvēka garīgās un tikumiskās īpašības nosaka viņa galvaskausa forma.

67. lpp.

Gileāda balzams — leģendārs ārstniecisks līdzeklis, kas spēj ārstēt visas slimības.

108. lpp.

«Dodiet man brīvību vai nāvi»—vārdi no Amerikas neatkarības laikmeta politiķa Patrika Henrija (1736—1799) runas.

108. lpp.

*Zēns stāv uz degoša klāja»— pirmā rinda no angļu dzejnieces Felicijas Himensas (1793—1835) dzejoļa «Kasabjanka». *Steidz lejup asīriešu pulks»— pirmā rinda no Bairona (1788—1824) dzejoļa «Senaheriba sakāve» un krājuma «Ebreju melodijas».

109. lpp.

Seit citētie sacerējumi nesagrozīti ņemti no grāmatas «Kādas Rietumos dzīvojošas dāmas proza un poēzija», jo tajos ļoti precīzi atspoguļojas stils, kāds piemīt skolnieču sacerējumiem; ar tiem nespētu sacensties nekāds imitē jums (M. Tvena piezīme).

109. lpp.

La tete — galva (franču vai.).

110. lpp.

Bendžamins Franklins (1706—1790)— Ziemeļamerikas politiķis un zināt­nieks. Zibensnovedēja izgudrotājs.

110. lpp.

Daniels Vebsters (1782—1852)—ASV politiķis, slavens orators.

112. lpp.

Ceturtais jūlijs—1776. gadā pieņemtās Amerikas neatkarības deklarācijas gadadiena.

121. lpp.

Kuprītis Ričards — Anglijas karalis Ričards III (1452—1485).

130. lpp.

Sahems — tā dažās Ziemeļamerikas indiāņu ciltīs tika saukti dižākie vir­saiši.

150. lpp.

Stalaktīti un stalagmīti — stalaktīti ir lāstekām līdzīgi kaļķu veidojumi, kas nokarājas no alas griestiem; tie veidojas, kaļķainam ūdenim sūcoties caur alas griestiem un iztvaikojot; tiem pretī no alas grīdas aug stalagmīti, kas veidojas no pilošā kaļķainā ūdens.

158. lpp.

Uzskaitīti dažādi seno un jauno laiku notikumi: Trojas krišana (XII gs. p. m. ē.), Romas dibināšana (753. g. p. m. ē.), Amerikas atklāšana (1492. g.) utt. Leksingtonas kauja (pie Leksingtonas pilsētas) bija pirmā bruņotā sadursme starp amerikāņiem un angļiem neatkarības karā (1775. g.).

164. lpp.

Mokasīni — indiāņu apavi.

169. lpp.

Džordžs Vašingtons (1732—1799)—ASV pirmais prezidents, kas visās Amerikas mācību grāmatās attēlots kā viens no visgodīgākajiem cilvēkiem pasaulē. Bērnībā viņš tēva dārzā nocirtis ķiršu koku un, būdams godīgs, atzinies savam stingrajam tēvam.

Haklberija Fina piedzīvojumi

205. lpp.

Abolicionists — tās amerikāņu kustības piekritējs, kura iestājās par verdzi bas atcelšanu.

206. lpp.

Orleāna — domāta Jaunorleānas pilsēta Luiziānas štatā, Misisipi upes grīvā. 19. gs. pirmajā pusē te bija liela osta, svarīgs kokvilnas, bet jo īpaši vergu tirdzniecības centrs.

208. lpp.

Bileāma ēzelis — norāde uz Bībeles stāstu par Bileāma ēzelieni, kura pēkšņi sāka runāt cilvēka balsī, lai atturētu savu saimnieku — priesteri Bileāmu — no kļūmīga soļa.

249. lpp.

«Svētceļnieku gājums»— angļu rakstnieka Džona Benjana (1628—1688) moralizējošs sacerējums.

250. lpp.

«Henrija Kleja runas»— Henrijs Klejs (1777—1852)— amerikāņu politiķis un slavens orators, kura runas un raksti izdoti 1857. g.

250. lpp.

Lafajets Mari Zozefs Pols (1757—1834)—franču buržuāziskās revolūcijas laika politiķis; divdesmit gadu vecumā devies uz Ameriku, lai piedalītos neatkarības cīņās, un kļuvis par amerikāņu armijas ģenerāli.

250. lpp.

Pastelis — ar īpašiem krāsu krītiņiem uz audekla vai kartona zīmēta glezna, kurai raksturīga maigi matēta virsma un krāsu svaigums.

251. lpp.

«Prezbiteriešu Novērotājs»— avīze, kuru izdod prezbiterieši — kristīgās ticības novirziena, kalvinisma, sekotāji Amerikā, šai avīzei raksturīga dievbijī­bas un tikumības sludināšana.

268. lpp.

Bildžuoters — vecais tīši sagroza hercoga vārdu. «Bilge» angliski nozīmē dubli, mēsli, netīrumi.

268. lpp.

Dofins Luijs Septiiipadsmitais — pēc Burbonu dinastijas varas restaurāci­jas 1815. g. tika neveiksmīgi meklēts revolūcijas laikā nogalinātā un kopējā kapā apraktā franču karaļa troņmantnieka — dofina — līķis. To neatrada, tāpēc radās leģenda par «bez vēsts pazudušo dofinu», un uz troni pieteicās vairāki viltvārži.

268. lpp.

Kārlis Lielais (ap 742—814)— Karolingu dinastijas Franku valsts impera­tors, darbojas ari viduslaiku tautas eposā.

271. lpp.

Gariks Jaunākais — Deivids Gariks (1717—1799)— izcils angļu aktieris un dramaturgs, tēlojis 35 Šekspīra lugās.

277. lpp.

Kapets — Francijas karaļa Luija XVI oficiālais dzimtas vārds; pēc viņa gāšanas revolūcijas laikā viņam, tāpat kā citiem aristokrātiem, bija jāatsakas no tituliem un jāsaucas turpmāk uzvārdā.

278. lpp.

Sis monologs ir nesakarīgs savārstījums no frāzēm, kas ņemtas no dažādām Šekspīra lugām.

279. lpp.

Edmunds Klns Vecākais— Edmunds Kīns (1787—1833)—angļu romantis­kās skolas teātra izcilākais aktieris, kas savas labākās lomas spēlējis Šekspīra traģēdijās.

291. lpp.

Haks savā stāstā jauc dažādus vēsturiskus notikumus: Vilhelma Ieka rotāja «Zemes īpašumu grāmatu» ar arābu «Tūkstots un vienas nakts» pasakām, piedēvēdams tās Henrijam Astotajam un viņa sievām. Turklāt pēdējais Anglijas karalis, kura vārds bija Henrijs, valdīja XVI gs., tāpēc nekādi nevarēja piedalīties Amerikas neatkarības karā; ar Henriju ne­varēja būt saistīts hercogs Velingtons — pulkvedis, kas cīnījās pret Napoleonu Vaterlo kaujā (1815. g.); Malvāzijas vīna mucā 1478. g. tika noslīcināts Anglijas karaļa Eduarda IV brālis hercogs Klarenss; viņš pats esot izvēlē jies šādu nāves sodu pēc tam, kad viņu pieķēra sazvērestībā pret ka­rali.

304. lpp.

Viljams Ceturtais — Anglijas karalis, miris 1837. gadā.

305. lpp.

Kongresa ūdens — sāļš minerālūdens no Kongresa avota Saratoga.

348. lpp.

Metuzāla vecums — Bībelē Metuzāls dēvēts par pasaulē izcilāko ilgdzīvo­tāju, kurš sasniedzis 969 gadu vecumu.

356. lpp.

Barons Frederiks Trenks (1726—1794)—vācu avantūrists; Džovanni Dža- komo Kazanova (1725—1798)—itāliešu avantūrists; Benvenuto Celltni (1500—1571)— slavens renesanses laika skulptors Florencē; viņi visi bija devušies dēkās, arestēti, izbēguši no ieslodzījuma un visus savus piedzīvojumus aprakstījuši memuāros, kas XIX gs., kad notiek romāna darbība, bija ļoti populāri.

358. lpp.

Dzelzs Maska — kāds noslēpumains ieslodzītais XVII gs. Bastīlijas cietok­snī, seju tam vienmēr sedza dzelzs maska; baumoja, ka tas esot Francijas karaļa Luija XIV pusbrālis vai dvīņubrālis, no kura karalis baidījās kā no sāncenša cīņā par troni.

359. lpp.

Ifas cietoksnis — Ifas pili XVI gs. sākumā bija cēlis Francijas karalis Francisks I; pils atradās uz Vidusjūras salas trīs kilometru attālumā no Marseļas ostas. Līdz pat XVIII gs. beigām kalpoja par valsts cietumu, kurā ieslodzītos turēja vairākus gadu desmitus.

369. lpp.

Haks atkal visu jauc. Viljams Iekarotājs — Normandijas hercogs — ieka­roja Angliju un kļuva par tās karali 1066. gadā; «Meiflauera» («Maija ziediņš»)— tā sauca kuģi, kurš 1620. gadā atveda uz Ameriku pirmos simt kolonistus no Anglijas. -

369. lpp.

Lēdija Džeina Greja (1537—1554)— Anglijas karaļa Eduarda IV māsīca; pēc karaļa nāves ar Nortamberlendas hercoga starpniecību 1553. gadā tika kronēta. Karaļa māsa Marija Tjūdore sapulcēja karaspēku, sakāva Nortamber lenda armiju un, sagrābusi varu, sodīja viņu ar nāvi. Tāds pats liktenis piemeklēja jauniņo Džeinu Greju un viņas vīru lordu Gilfordu Dadliju.