DŽEKS LONDONS - Zādzība

Čalmerss. Viss jau ir izdarīts.

Habards. Vai tiešām?

Čalmerss (ūsas plucinādams). Rezolūciju nodeva komi­sijai, kura kontrolē un uzskaita senāta izdevumus …

Habards (atzinīgi atņirdzis zobus). … un kuras priekš­sēdētājs ir senators Čalmerss! Nabaga vecais Elsvorts! Tas nu izmests kā zivs uz sauszemes! Un iebilst neko nevar — projektu virza tālāk.

Čalmerss. Kad pienāks kārta šim likumprojektam, Els- vorta jau sen vairs nebūs senātā. Un senators Hodžs, pieklājības pēc kādu laiciņu nogaidījis, ierosinās citu re­zolūciju, kas prasīs pētīt augstās cenas … Kaut ko līdzīgu Elsvorta rezolūcijai, bet ne gluži to pašu.

Eīabards (mādams ar galvu un aizsteigdamies priekšā). Un to nosūtīs Finansu komitejai, un no turienes tā div­desmit četru stundu laikā atgriezīsies atpakaļ izpildei.

Čalmerss. Starp citu, žurnālam Cartmright's, liekas, ap­nicis atklāt mūsu sabiedrības augoņus.

Habards. Kad tad Cartwright's ar to nodarbojies? Ja arī tas kādu atmaskoja, tad tikai sīkos uzņēmējus, kas tajā neievietoja sludinājumus.

Čalmerss. Jā, žurnāls prot veikli slēpt savas reakcio­nārās simpātijas.

Siabards. Tagad tas šīs simpātijas slēps vēl veiklāk. Es esmu kļuvis par uzņēmuma līdzdalībnieku. Nu man pieder akciju kontrolpakete. 9

Čalmerss. Tāpēc es manu, ka pēdējā laikā mazliet mai­nījies žurnāla tonis.

Habards (pamāj ar galvu). Tomēr augoņus mēs jopro­jām atsedzam. Ievietojam lielisku rakstu sēriju, ka ļoti veciem nabadzīgiem cilvēkiem jānodrošina labāki sanitārie apstākļi. Un drīz sāksim publicēt «Barbarisko Venecuēlu» un sīki apgaismosim, cik draņķīgi tiek vadīta šīs tumšās zemes politika.

Čalmerss '(piekrizdams māj ar galvu. Bridi klusē). Jā, par Noksu … Tieši tādēļ es jūs ataicināju šurp. Viņš ga­tavojas rīt uzstāties kongresā. Beidzot šis putniņš būs mums rokās.

Habards. Esmu lietas kursā. Viss ies, kā smērēts. Mani puiši gan lāgā nezina, kas un kā, bet vajadzīgos norā­dījumus viņi ir saņēmuši. Rīt šai laikā telegrammas lidos kā putni.

Čalmerss (cieti un asi). Nokss jāpadara par apsmieklu visai zemei, ar smiekliem viņš jāpataisa nekaitīgs!

Habards. Mūsu dižajai amerikāņu tautai tīk pasmieties. Nu viņa drauģeļi Rietumos dabūs pakasīt pakaušus. Mazo avīžeļu redaktori tak dievināja šo Noksu. Lai nu tagad pazviedz par viņu!

Čalmerss. Un ko jūs pats domājat darīt?

Habards. Mans raksts, ko publicēs Cartwright's, ir sa­cerēts. Tipogrāfija gaida. Rakstu aiztelegrafēšu rīt uz karstām pēdām. Paklausieties …

Čalmerss (pēc brītiņa). Nu?

Habards. Bet vai nav bīstami ļaut viņam runāt?

Čalmerss. Nevaram nekā darīt. Mums nav kur pieķer­ties. Dienu un nakti mūsu cilvēki sekoja viņam pa pēdām.

Ne privātajā, ne sabiedriskajā dzīvē — neviena traipiņa. Bet nu mēs šo zivtiņu noķersim! Pats liktenis nodod Noksu mūsu rokās. Sī runa iedragās viņa reputāciju vai­rāk nekā …

Habards (pārtraukdams). …ducis ārlaulības bērnu. (Abi smejas.) Neaizmirstiet: ar Noksu lēnām pār tiltu! Vai esat pārliecināts, ka viņš kādam neuztaisīs zilu aci? Vai viņam patiešām nav ar ko runu pamatot?

Čalmerss. Varat būt mierīgs.

Habards. Bet dažkārt tak var izmanīties savākt faktus.

Čalmerss (noteikti). Noksam ir vienīgi aizdomas, no­jausmas un pilnīgi no gaisa grābtas dzeltenās preses tenkas. (Ienāk sulainis, pārlaiž skatienu galdam, sāk kār­tot traukus. Čalmerss klusina balsi.) Visas apsūdzības pavērsīsies pret viņu pašu. Par viņu smiesies. Viņa runa izklausīsies pēc svētdienas pielikuma preses pīles. (Pa­lūkojas uz sulaini.) Tūdaļ citi nāks tēju dzert. Pazūdam no šejienes, kamēr nav par vēlu! (Sulainis iziet.) Iesim uz bibliotēku un iemetīsim pa kokteilītim!

Habards (ar ļaunu prieku, klusi). Nu beidzot Ali-baba dabūs, ko pelnījis.

Čalmerss. Ali-baba?

Habards. Tā jūsu sieva sauc šo pašu Noksu.

Čalmerss. Jums taisnība, biju pavisam piemirsis. Ko tur — lai tik lien cilpā, mūsu darbiņš — piespēlet vi­ņam virvi …

Habards (klusinājis balsi, draudzīgi pārmezdams). Starp citu, senator, mazs brīdinājums. Netaisiet Ņujorkā tādu troksni! Turienes redakcijas trin mēles par kādu dāmu — nesauksim viņu vārdā… Mēs, protams, pūla­mies valodas apklusināt. Tomēr jābūt uzmanīgākam. Ja to uzodīs Gērsts, tad gānīs kongresu pa visām avīzēm. (Čalmerss klausās sarunu biedrā, arvien vairāk skaizda­mies; viņš grasās jau atbildēt, bet atskan balsis, un istabā ienāk misis Stārkvedera un Koni ja. A^isis Stārkvedera ir pusnemaņā, Konija turpretī spirgta, jautra, staro smaidā.)

Misis Stārkvedera (ar atvieglojumu, lūdzošā balsi). Tom! Mans dievs… (Čalmerss saņem viņu aiz rokas, aizbildnieciski mierinādams.)

Konija (ar pāri plūstošu enerģiju). Tom, svētās šaus­mas! Padomā tikai! Vai zini, kāpēc māmiņa uztraucas? Mēs uzbraucām virsū bērnu ratiņiem. Bet mūsu šoferis it nemaz nav vainīgs. Šī muļķa sieviete grūdās pāri ielai tieši tai brīdī, kad mēs braucām ap stūri. Mēs viņu skā­rām tikai ar mašīnas sānu. Bērnam, par laimi, nekas ne­notika — tas vienīgi izvēlās no rateļiem uz ietves. Vai, cik tas bija jocīgi-! (Ierauga Iiabardu.) Ā, tas esat jūs, mister ITabard! Sveicināts! (Paiet viņam preti un sasvei­cinās.)

Misis Stārkvedera (nevarīgi atskatās, meklēdama krēslu. Čalmerss mierinādams apsēdina viņu). Šausmīgi! Mazais tak varēja aiziet bojā! Un tad vēl apgalvo, ka šīs sievie­tes savus bērnus mīlot!

Konija (Čalmersam). Vai tēva vēl nav? Mums taču vajadzēja braukt šurp pēc viņa. Un kur Grēta?

Misis Stārkvedera (ieraudzījusi Habardu, tikko dzir­dami)„ Ak, arī jūs, mister Habard, esat te! (Habards pie­iet viņai klāt, paspiež roku.) Nekādi nespēju pierast pie mūsdienu dzīves kņadas… Visi tik briesmīgi steidzas. Automobiļi tak ir sātana izgudrojums! Kad es biju mei­tene, dzīvojām pieklājīgi un solīdi. Varēja atņemt elpu un padomāt. Tagad turpretī vairs nekam nav laika. Nekādi nevaru saprast, kā Entonijs nezaudē galvu. Bet viņš gan ir apbrīnojams cilvēks.

Habards. Esmu pārliecināts, ka misters Stārkvedcrs ne reizi mūžā nav zaudējis galvu.

Čalmerss. Ja nu vienīgi tad, kad lakstojās ap jums, māmiņ.

Misis Stārkvedera (ar rūgtumu). Nu, to es neteiktu vis.

Konija (tīši lietišķā toni). Tēvs droši vien apspriedās ar saviem kompanjoniem, pēc tam atdeva lietu izskatīša­nai juristiem. Kad tie viņam ziņoja, ka nav atraduši mā­miņā ne mazākās vainas, viņš paskatījās piezīmju grā­matiņā, kad viņam būs pusstunda brīva laika, un viņu bildināja. (Visi smejas.) Bet, atzīdamies mīlestībā, vismaz divas reizes palūkojās pulkstenī.

Misis Stārkvedera. Nu, toreiz Entonijs vēl tik aizņemts nebija.

Habards. Jā, toreiz viņš vēl neturēja rokās Savienoto Valstu stūri.

Misis Stārkvedera. Nezinu, ko īsti viņš tur rokās, bet brīva laika viņam nav ne mirkli: darbs, politika — tīrais neprāts! Neprāts, darbs un politika… (Apklust, lai ievilktu elpu, un ierauga apklāto tējas galdu.) Tēja! Es labprāt kādu tasīti izdzertu. Konij, es iedzeršu tēju, un, ja papiņš neatbrauks, mēs posīsimies mājup. (Čalmersam.) Kur Tomijs?

Čalmerss. Devās ar Mārgaretu pabraukāties. (Paskatās uz galdu un tad pulksteni.) Viņai vajadzētu būt atpakaļ.

Konija. Māmiņ, neaizsēdies tikai pārāk ilgi! Man vēl jāpārģērbjas.

Čalmerss. Ak jā, jāiet taču uz šīm pusdienām! (Nožā­vājas.) Kā man gribētos šodien paslinkot!