IVARS VĪKS: Trejdeviņi Latvijas brīnumi 1 daļa

No šiem piemēriem redzams, ka vārdi, kas izsaka līdzīgus jēdzienus, arī paši ir savā starpā ļoti līdzīgi. Tas nozīmē, ka lat­viešu valodas vārdi nav radušies nejaušu jūtu uzplūdumos, bet šī valoda ir apzinīgi veidota. Vēl jo vairāk, tā kalpojusi par izejas punktu citām indoeiropiešu valodām.

Daudzviet mūsu valodā jūtamas pašas dabas, t.i., Dieva dotās skaņas. Par valodas veidošanas pamatu kalpojušas zemes, iežu, upju, ūdenstilpņu, gaisa un citu dabas veidojumu rezonanses svārstības, kā arī vecāko bioloģisko būtņu — zāles, niedru, koku, mežu, zvēru un putnu valodas. Ar muzikālo dzirdi apveltītie mūsu senči tās pārvērta balsenes radītās skaņās. Piemēram, gan latviešu, gan somugru skanīgās vārdu saknes saistāmas ar to izcelsmi no Ziemeļeiropas kristāliskajiem iežiem — granīta un gneisa. Mūsu valoda vēl tikai 20. gadsimta sākumā skanēja kā dziesma. Tagad šādu izrunu valodnieki dēvē par stiepto intonāciju. Vēl tagad var sastapt lauku māmuļas, kuru runa skan kā dziesma. Nejau velti tieši šajā valodā saglabājies pasaules senāko, svētāko un vērtīgāko ziņu krājums — latvju dainas.

Mūsu dainu valoda ļauj izteikties īsāk un precīzāk nekā dau­dzas citas valodās. Tā ir tuvāka dabai, tad ari tās vārdu spēks ir lielāks. Nācies salīdzināt dažādu tautu dziedniecības un aizsardzības tekstus, t.s. buramvārdus. Latviešu valodā to teksti ir ļoti īsi, bel citu tautu teksti ir desmit un pat vairāk reižu garāki. Apmēram lidzīgi veidota ne tikai mums ļoti tuvā lietuviešu valoda, bet to varētu attiecināt ari uz armēņu valodu.

Mūsu valoda ir ļoti tuva svētajai valodai — senindiešu sanskritam, ko augstu vērtē visa civilizētā pasaule. Pēdējā laikā arvien vairāk zinātnieku uzskata, ka sanskrits radies Eiropā.Tomēr jēdziens Eiropa ir visai plašs. Tāpēc paskatīsimies dziļāk.

Valodu speciālisti mēģinājuši salīdzināt sanskritu ar dažādu tautu valodām, lai noteiktu svētās valodas izcelsmi. Par pamatu ņēma pašu senāko un svētāko tekstu — Rigvēdu pirmo himnu. Tajā sastopam 62 vārdu saknes. Līdzīgas vārdu saknes latviešu valodā ir 52, lietuviešu — 36. Pārējās Eiropas taulu valodās sa­kritību bija maz, piemēram, angļu, grieķu, latīņu un vācu valo­dās — 8—12. Tādejādi, kā arī ņemot vērā daudzos Latvijas viet­vārdus, kur pieminēti Rama, Indra, Kāli u.c. tagadējās indiešu die­vības, varam izteikt minējumu, ka pasaules svētā valoda — san­skrits — cēlusies no mūsu senču — Ietu valodas. Senie svētnie- ki — bramaņi aiznesa to no Ietu zemes uz Indiju pirms pieciem gadu tūkstošiem kopā ar lielajām zinībām.

Mūsdienu ārzemju valodnieki latviešu valodu atzīst par visvecāko dzīvo valodu pasaulē. Tiesa, paralēli pastāv vēl otrs uzskats, kas par nedaudz vecāku vērtē lietuviešu valodu. Ņemot vērā šo valodu radniecību, abi apgalvojumi savā būtībā nav pret­runīgi.

Ļoti cienījami ārzemju zinātnieki mācās latviešu valodu, lai varētu iepazīt mūsu gara mantās glabātās sensenās zināšanas. Latviešu valodu māca, Bonnas, Hamburgas, Prāgas, Minsteres, Stokholmas, Vašingtonas, Viļņas un vēl citās universitātēs. Mums nav jākaunas no savas valodas, bet gan jālepojas ar to.

Salīdzinot latviešu un seno svēto valodu sanskritu, secināts, ka tas veidojies no senākās baltu (Ietu) valodas. Tomēr pārdomas izraisa sanskrita gramatika, kas visai atšķiras no jebkuras indoei­ropiešu valodas. Ja jau pārņēma valodu, tad vajadzēja pārņemt arī gramatiku. Te slēpjas kāda mīkla.

Visai negaidītu iespēju rast šai mīklai risinājumu deva mākslīgā intelekta meklējumi, kas tika veikti 20. gadsimta 70. un 80. ga­dos. Vajadzēja atrast jeb ari radīt valodu, kas būtu piemērota dato­ram. Datorvalodai, no vienas puses, jābūt dzīvai un izteiksmīgai, no otras, — ļoti precīzai, it īpaši terminos, formulējumos un pierādījumos. Šie noteikumi izvirza daudzas visai stingras prasības. Izrādījās, ka šķietami dīvainā sanskrita gramatika, salīdzinot ar citām līdzīgām valodām, ir vienīgā, kas ļoti labi atbilst mākslīgā intelekta stingrajām prasībām. Šis amerikāņu zinātnieka Rika Brig- sa atklājums ļauj atrisināt jau minēto mīklu. Mūsuprāt, radot sans­krita valodu no seno baltu (Ietu) valodas, radusies tik ļoti atšķirīga gramatika tāpēc, ka sanskritu izmantoja datoru vajadzībām. Šis pieņēmums skaidro arī to, kāpēc sanskritu sauc par svēto valodu. Bet datoru valodu varēja veidot tikai tā civilizācija, kas datorus jau lietoja.

Akmens laikmeta Internets. Daudzas, pagaidām neatri­sinātas senatnes mīklas risinās pašas no sevis, ja pieņemam, ka mūsu tālajiem senčiem bija sakaru sistēmas, kas salīdzināmas ar 21. gadsimta Internetu. Pirmkārt, kļūst skaidrs no kurienes cilvēki varēja saņemt pārsteidzošās zināšanas par Visuma uzbūvi, norisēm un vēsturi. Seno mēru sistēmas, svētvietu iekārtojumi, izmēri un savstarpējie attālumi ļauj secināt, ka senči zināja attālumus starp Saules sistēmas ķermeņiem, to izmērus, kustības ātrumu un arī gaismas ātrumu. Lidz ar to kļūst saprotams, no kurienes varēja rasties zināšanas kartogrāfijā un citās jomās.

Iekārtojot jebkuru informācijas sistēmu, tās nozīmīgāko daļu sastāda informatīvā bāze. Šobrīd visas informatīvās sistēmas strādā ar pašu cilvēku radītām datu bāzēm, kuru apjoms ir ļoti ierobežots.

Salīdzinot senās un mūsdienu zināšanas, jāsecina, ka senči, iz­mantojot akmeņus un citus dabas veidojumus, pratuši pieslēgties ne tikai Zemeslodes, bet arī visas Saules sistēmas informatīvajam laukam.

Otrkārt, kļūst skaidra milzīgo darbu nozīme, iekārtojot senās svētvietas. Tās var salīdzināt ar milzīgu shēmu, kur akmeņi un grants uzbērumi kalpo par informācijas uzkrāšanas, pārstrādāša­nas, glabāšanas un izvades elementiem. Milzīgie veidojumi Po­kaiņos —jau aprakstītā Dižā seja, kā arī daudzie tūkstoši speciāli likto akmens krāvumu un bruģētās takas, kas tos savieno, pielīdzināmi milzīgam datoram. Tā atmiņas apjoms ievērojami pārsniedz visu līdz šim radīto datoru jaudu.

Treškārt, t.s. Bļodas kalnos, Gulbenes, Aizkraukles un citos Latvijas rajonos atrasti īpatni zemes veidojumi, kas atgādina rada­ru antenas.

Un visbeidzot, iegūstam papildu pierādījumu tam, ka no šīs zemes nākuši seno civilizāciju radītāji — gara gaismas nesēji.

Bļodas kalni un paraboloīdiem līdzīgi apdarināti akmeņi Kok­nesē, Zasā u.c. vietās liek domāt, ka senči pratuši vadīt ziņas un saņemt tās no tālām zvaigznēm, izmantojot viļņus, kuru strāvoju­mi pārsniedz gaismas ātrumu. Šādu iespēju vācu fiziķi eksperi­mentāli pierādīja 1999. gadā.

Astroneti. Senču Interneti, varbūt pareizāk būtu teikt Astro- neti, bija veidoti no dabas materiāliem, tie izmantoja cilvēku do­mu enerģiju. Veiktas vairākas pārraides, kas liek domāt, ka nule teikto varētu atkārtot.

Vai atceraties senās garamantas par Saules sistēmas un pašas Zemes radīšanu, ko apskatījām šīs grāmatas sākumā. Tās nekādi nevarēja saglabāt cilvēku atmiņā, jo cilvēkus radīja tikai pēc vairākiem miljardiem gadu. Šīs ziņas nevarēja saglabāt arī Zemes iežu kristāliskās struktūras, jo tās radās tikai apmēram pēc kāda miljarda gadu. Ziņas par Saules sistēmas rašanos un attīstību varēja uztvert tikai citu senāku zvaigžņu informatīvās sistēmas, kuru » sajūgumu pagaidām nosaucām par Astronetu. Minētie fakti liek domāt, ka cilvēce pirmslcdus laikmetā pratusi pieslēgties Astro- netam un iegul pašas svarīgākās ziņas par Visumu, tā attīstību un nozīmīgākajām norisēm.