IVARS VĪKS: Trejdeviņi Latvijas brīnumi 1 daļa

Nav pasaulē otra tāda garamantu kopuma ka latvju dainas. To vērtību nosaka ne tikai apjoms, bet, pats galvenais, — tajās pausto ziņu senums un nozīmīgums. Diemžēl liela latviešu daļa vēl nav tikuši pāri baltvācu mācītāja Vecā Stendera vērtējumam, kurš pirms divarpus gadu simtiem dainas nosauca par blēņu dziesmām.

Šī neizpratne radusies tāpēc, ka mūsu senču viedie zintnieki pašus svarīgākos vēstījumus un norādes sacerēja dabisko simbolu valodā. Tā ir valoda, ar kuru mums nozīmīgus vēstījumus sūta senču veļi no Viņsaules. Tā ir pati nozīmīgākā un nekad nenove­cojoša valoda, kas ļāvusi saglabāt caur gadu tūkstošiem pasaules izcilākās un vērtīgākās ziņas. Diemžēl šī dabīgā simbolu valoda bija gandrīz aizmirsta. Tautas apziņā bija saglabājušies tikai daži, paši vienkāršākie sadzīves notikumu skaidrojumi. Neizprotot sim­bolu nozīmi, nav iespējams saprast ne dainās, ne pasakās, ne teikās, ne citās garamantās teikto.

Līdz šim izdotajos krājumos dainas klasificētas, neizprotot to patieso saturu. Lielākā daļa tautas dziesmu, kā zināms, apraksta cilvēka mūža gājumu un galvenos notikumus mūža ritumā. Bet, ja nopietnāk ieskatāmies katrā no krājumu nodaļām, mēs ikvienā no tām atrodam vairākas vēstījumu veidā atšķirīgas grupas, kuras prasa savu, pilnīgi atšķirīgu pieeju. Pie pašām svarīgākajām pie­skaitāmas ziņas par Visuma uzbūvi.

Mēģināsim ieklausīties sekojošā dainā:

Cīrulīti, cīrulīti,

Ko redzēji debesīs?

Redzēj' pili nodegam,

Redzēj 'jaunu uzceļam…

FS 1955,9056

Ja atcerieties aprakstu par Ausekli, sapratīsiet, ka šeit, tikai ar citiem simboliem, aprakstīta ciklu būtība.

Dainu slēptais saturs. Lai saprastu garamantās vēstīto, nācās ilgi strādāt, līdz izdevās apgūt galveno simbolu pamatjēgu, un ti­kai tad varēja sākt dainu tulkošanu. Apmēram 25 gadu laikā Lat­vijas senatnes pētnieku grupas veiktais darbs ir ļāvis apzināt, ka mūsu dainas satur ļoti senas un vērtīgas ziņas par Visuma uzbūvi, tā vēsturi un norisēm, kā arī daudz būtiska par seno svētvietu iekārtojumu, zintniecību un citus nozīmīgus vēstījumus. Ar pilnu atbildības sajūtu varam teikt: nav pasaulē otra tik sena, tik vērtīga, tik svēta zināšanu krājuma kā latvju dainas. Jau minējām, ka senču dainās slēptās ziņas dažkārt apsteidz mūsu zinātnes sasniegto. Vēl piebildīsim, ka bez dainu slēptā satura izpratnes nebūtu sākts šis darbs par mūsu dižo senatni.

Galvenajos pamatsimbolos ietilpst Visums un tā dalījumi. Latv­ju senči apzinājās Visumu visā tā daudzveidībā. Vadoties no cilvēka izjūtām un izpratnes, Visumu var dalīt divās daļās. Pir­majā — cilvēkam redzamajā un tveramajā daļā ietilpst Visuma vieliskā daļa — Kosmoss ar neskaitāmiem kosmiskajiem ķer­meņiem— galaktikām, zvaigznēm, planētām u.c. veidojumiem bezgalīgajā trīsdimensiju telpā.

Otra Visuma daļa ir cilvēkam neredzama un netverama, jo tā atrodas citu dimensiju telpās — paralēlajās pasaulēs. Caur šo pa­sauļu informatīvajiem laukiem mēs dažkārt varam ieskatīties gan tālā pagātnē, gan arī nākotnē.

Mūsu dainās tā Visuma daļa, ko cilvēki apdzīvo, simboliski dēvēta par Daugavas šo krastu, bet paralēlās pasaules apzīmētas kā Daugavas viņš (pretējais) krasts. Protams, ka šeit ar vārdu Dau­gava nebūt nav domāta fiziskā upe, bet gan robeža. Cilvēks, no­modā būdams, tajā nevar ieiet, bet viedajos sapņos iespējams no­redzēt, kas tur notiek.

Es redzēju Vecomāti

Daugavā zvejojot

Sudrabina laiviņā,

Zelta irklis rociņā.

LD 30745

Paralēlās pasaules nebūt nav šķirtas no Kosmosa. Tās viena otru caurvij un ir vienotas ar daudzām sasaitēm. Katru cilvēku un arī katru bioloģisko radību ar paralēlajām pasaulēm vieno nere­dzams un netverams bioenerģētisks veidojums—dvēsele. Tā caur zemapziņu ļauj izzināt to, ko nespēj prāts.

Mūsu sentēvi labi apzinājās arī abu minēto Visuma daļu sav­starpējo mijiedarbību. Latvju garamantās par to runāts daudz reižu. No tām izriet, ka mūsu senči pirms desmitiem tūkstošiem gadu par paralēlajām pasaulēm zinājuši vairāk nekā mūsdienu pasaules izcilākie zinātnieki.

Viņsaule. Pirmā no paralēlajām pasaulēm ir Viņsaule — veļu valstība. Tikai jāpiebilst, ka latv ju garamantās Viņsaule nebūt nav tumša, drūma pazemes valstība. Tur ari rit dzīve. Par šo gaismas valstību stāstījuši daudzi cilvēki, kas atgriezušies no klīniskās nāves.

Aizsaule. Otra paralēlā pasaule ir Aizsaule, kur caur Viņsauli aiziet mana dvēselīte pie Dieviņa dziedādama. Arī tā ir gaiša un starojoša, pārpilnām pielieta ar spožu baltu gaismu. Gan cilvēki, gan citas bioloģiskās radības no Aizsaules saņem dvēseli. Pēc­nāves tās tur atgriežas atpakaļ.

Kosmoss sevī ietver kaut arī ļoti atšķirīga lieluma, bet tomēr savstarpēji līdzīgas struktūras. Mazākā no tām ir atoms. Tā uzbūve savā būtībā līdzīga lielāku struktūru — Saules sistēmas un Galak­tikas uzbūvei. Visām šīm trim struktūrām centrā ir kodols, kur koncentrēta galvenā masa. Ap kodolu riņķo apskatāmās struktūras sīkākie elementi, un attiecīgi tie būtu — elektroni, planētas, zvaigžņu sistēmas. Zināmu līdzību saskatām arī bioloģiskās dzīvības pamatelementā — šūnā. Arī šūnās ir centrālā daļa — ko­dols, kuru ietver citoplazma ar atsevišķiem veidojumiem — orga- noīdiem. Šādas lielās līdzības var ieraudzīt visos Visuma struktūru līmeņos gan uzbūvē, gan norisēs. Šīs statiskās līdzības un sav­starpējās dinamiskās mijiedarbības izsaka ļoti būtisku Visuma uzbūves likumsakarību, kuru turpmāk dēvēsim par caurviju prin­cipu. Ļielās struktūras atspoguļojas ne tikai statiski, bet arī dina­miski mazajās, un otrādi. Tādejādi ne tikai no lielās struktūras var. ietekmēt mazākās, bet arī no mazākās — lielāko. Gleznaini izsa­koties, ne tikai Saule ietekmē cilvēku, bet cilvēks arī var ietekmēt Sauli. To daudzkārt sastopam latvju dainu simbolos.

Visuma un tā jebkuru atsevišķu struktūru dzīvības izpausme ir nemitīga kustība un daudzas mijiedarbības. Gan mūsu garaman­tas, gan arī daudzi fakti ļauj domāt, ka nule aprakstītais kosmosa caurviju princips darbojas arī paralēlajās pasaulēs, t.i., visā Vi­sumā. Ar paralēlajām pasaulēm mūs vieno cilvēka neredzamās un netveramās daļas — dvēsele un tās pavadonis — gars. Tās ir sa- saites struktūras, kuru raksturošanai, mūsuprāt, piemērotāka būtu salīdzināšana ar fotonu. Fotons ir elementārdaļiņa, kura vienlai- kus ir enerģijas kvants un arī vilnis.

Mūsu senči gan nelietoja vārdu fotons, bet viņi lieliski zināja, ka gan cilvēka dzimšana, gan visas svarīgākās viņa dzīves norises skaidrojamas kā kontakti starp vielisko pasauli un enerģētiskajām paralēlajām pasaulēm. Kontaktu laikos neredzamo un netveramo paralēlo pasauļu viļņi pāriet mūsu pasaulei uztveramu enerģijas veidu kvantos. Līdzīgā veidā mūsu psihes enerģija var pārvērsties paralēlo pasauļu citu dimensiju viļņos.

Viss, kas šobrīd pastāv, savā laikā radīts no pirmvielas. Kos­miskie ķermeņi pēc bojāejas pārvēršas starojumā, no kura atkal rodas pirmviela. Tā sevī ietver gan vielisko pirmvielu, gan in­formācijas lauku. Dainās to apzīmē ar simbolu Jūra. Pārveidoja­mo vielu tajā ienes jau minētā Daugava. Bet starojuma centru apzīmē ar simbolu Saule.

Gan jau minētajā dainā par cīruli, gan citās garamantās stāstīts par lielajām pārvērtību norisēm, proti, vielas pāreju starojumā, sta­rojuma pāreju pirmvielā, pirmvielas pārveidošanos vieliskos ķer­meņos. Garamantās atrodamās caurviju likuma izpausmes ļauj se­cināt, ka nule teiktais atliecas ne tikai uz visu līmeņu vieliskām, bet arī uz enerģētiskām paralēlo pasauļu struktūrām. Šī doma at­tiecināma arī uz lielajām civilizācijām Zemes virsū. Līdzīgas do­mas, tikai plašākā izklāstā, pauž arī somu-karēļu eposs "Kaleva- la" un citu laulu senie mīti par Kosmiskajām dzirnavām. Visas šīs ziņas skaidri liecina, ka mūsu tālie senči ļoti labi apzinājās lielās Visuma pirmvielas un starojuma savstarpējās pārejas.