IVARS VĪKS - Trejdeviņi Latvijas brīnumi 1 daļa

Tuntuļu vārds nav saistāms ar tuntulošanos. Mūsdienu tulko- jumā igauņu tont, somu tonttu ir spoks, parādība, arī rūķis. Šim vārdam kādreiz bijusi plašāka pielietojamība, jo līdzīgas nozīmes atrodam ķeltu valodā. Arī netālā Ogānu pilskalna vārdam skaid­rojumu var atrast, ņemot palīgā ķeltu valodas.

Pēc Saules lēkta bramaņi sveica ceļotājus, pēc tam uzklausīja vinu lūgumus.

No Skaņās lejas pa kreisi atrodas Zintnieku laiva, kas kalpoja nākotnes izzināšanai. Pa labi sākās dziednīca ar svētavotu.

Pievakares rituālie pasākumi notika pie svētielejām. Kad aiz Veču kalna rietēja Saule, visi kopā to pavadīja.

Pēc Saules pavadīšanas svētceļnieki varēja doties pāri Tun- tuļu kalniem līdz Naudītei. Šeit atkal vajadzēja būt kādai aprūpes vietai, arī naktsmītnēm. Te ceļi dalījās.

Daļa svētceļnieku nonāca Slagūnē, lai līdzīgu dienu pavadītu pie Zebrus ezera. Citi devās uz Dobeles Zilo kalnu un Gaurata ezeru.

Nule izklāstītajiem redzējumiem un pieņēmumiem par pierādījumu kalpo vietvārdi un svētvietu iekārtojums. No iespēja­miem secinājumiem izvēlēti tie, kurus nosaka loģika un kuri šķiet visticamākie.

To cilvēku skaits, kuri pēdējos gados apmeklējuši Pokaiņus, mērāms desmitos tūkstošos. Šeit pabijuši arī daudzi ārzemju spe­ciālisti un devuši par šo vietu ļoti augstas atsauksmes. Šeit bijuši izcili Latvijas botāniķi, ģeologi, ģeogrāfi, vēsturnieki un citu spe­cialitāšu pārstāvji, nemaz nerunājot par žurnālistiem un literātiem. Par šo vietu Latvijas televīzijas skatītāji redzējuši vairākas tai veltītas filmas. Pokaiņu problēmai veltīti daudzi avīžu raksti ar visai atšķirīgiem viedokļiem. Ļoti lielu darbu šīs ievērojamās vietas izpētē ir veikuši Latvijas Nacionālo vērtību apzināšanas fonda, galve­nokārt Rasmas Rozītes grupas aktīvisti. Viņi izpēti un ari kopšanu veikuši bez valdības vai citu iestāžu finansiāla atbalsta.

Pokaiņu izpētes gaitā daudzkārt pārliecinājāmies, ka tos nedrīkst vērtēt ar 20. gadsimta cilvēka skatu. Senatne jāpēta ar senatnes metodēm. Tās liecina par šo zemi kā senas, ievērojamas civilizācijas centru.

Cilvēki, kuri ne tikai ciena, bet arī mīl savu zemi un tās vēstu­ri, paveikuši lielu darbu. Viņi uzvarēja cīņu ar pseidovēsturnie- kiem, kas ne tikai sava mundiera goda, bet drīzāk gan citu iemes­lu dēļ vēlējās Pokaiņus iznīcināt. Nespeciālisti izdarījuši daudzus svarīgus atklājumus. Viņu darbs vēl būs vajadzīgs. Jālikvidē egļu audzes, no saknēm jāatbrīvo virszemes slānis.

Nevar neatzīmēt ari daudzo, minētajās grupās neiesaistīto la­bas gribas cilvēku lielo un nesavtīgo darbu, piedaloties šīs vietas sakopšanā. Pokaiņi būtībā atkal kļuvuši par latviešu tautas svētvie­tu, un tās sakopšanā piedalās daudzi cilvēki no visas Latvijas, pat Lietuvas. Un neviens nav īpaši jālūdz pielikt savu roku, lai ko labu darītu vai dotu savu padomu. Paldies par to ne tikai rīdzinie­kiem, bet arī cilvēkiem no Apes, Engures, Lielvārdes, Liepājas, Mazsalacas, Ogres, Rēzeknes, Saldus, Valmieras, Ventspils un vēl daudzām citām vietām. Un pats par sevi saprotams, arī talci­niekiem no Dobeles, Jelgavas un citas tuvākās apkārtnes. Tāpat nedrīkst neatzīmēt to ieguldījumu, ko Pokaiņu saglabāšanā un sakārtošanā ieguldījusi Dobeles pašvaldība, mežniecība, laikraksts "Zemgale", Dobeles muzejs un citas organizācijas.

Tai pat laikā pats svarīgākais ir kopsakarību apjaušana un Po­kaiņu darbības atjaunošana. Uz mirkli iedomāsimies, ka, lietojot pašas modernākās metodes, visā pilnībā izpētīta Pokaiņu vēsture. Bet ko no tā iegūs mūsu tauta un zeme, visa cilvēce?

Nebūt nenoliedzot, ka arheoloģiskā izpēte var sniegt intere­santas ziņas, tai tomēr ir tikai pakārtota loma. Pokaiņi jāpēta pilnīgi citā līmenī. Jāapzinās, ka debesu un zemes enerģijas, kas deva Pokainiem spēku, tādu spēku, ka ap tiem griezās visa pasaule, staro vēl šodien. Senči šo spēku izmantoja gara gaismas nešanai. Mūsdienās to vajag ne mazāk kā senatnē. Pēdējos gadu tūkstošos pasaulē valda ideoloģijas, kas cilvēci novedušas ne tikai dziļā purvā, bet ari bezdibeņa malā. Pokaiņi ir vieta, kas atkal var pagriezt cilvēci no iznīcības uz patiesas attīstības ceļa.

Pokaiņi ir jāapzinās kā izcils senās pasaules centrs, kā visu laiku ievērojamākais atklājums Ziemeļeiropā. Pokaiņi ir ne tikai milzīgs svētvietu komplekss, tā ir arī grandiozas, vēl nepieredzēti lielas seno svētvietu sistēmas centrālā daļa.

Mežu vandāliski izcirta ar ārzemēs jau aizliegtām metodēm. Tādējādi ne tikai nežēlīgi sapostīta augsnes virskārta un pilnīgi iznīcināti daudzi arheoloģiskie pieminekļi, bet arī mežā palikušas dziļas retas. Jauno egļu audzes padara zemi skābu, saknes plēš akmeņus. Šī skābe iznīcinās liecības par senatni, kurai kādreiz bijusi un, cerams, reiz atkal būs sava garīgā nozīme. Tāpēc eglītes iespējami ātrāk jānocērt un šeit jāizveido parks.

Pokaiņi, viena no izcilākajām Zemeslodes vietām, ir pati lielākā Latvijas Republikas nacionālā vērtība. Tāpēc Pokaiņus nekādā ziņā nedrīkst ļaut izlaupīt, šeit atrodamās vērtības ir izcila pasaules vēstures daļa. Pokaiņi jāpēta, savienojot tālās senatnes metodes ar pašiem jaunākajiem zinātnes sasniegumiem, lai saudzētu, nevis grautu.

Pokaiņi kā senās pasaules centrs. īsi atgādināsim dažas jau apskatītās ziņas.

1. Šo vietu iezīmē kosmiskā starojuma aplis un lielākais sejas atveids pasaulē. Velkot ap Pokaiņiem iedomātu apli, kura rādiuss ap 9 tūkstoši km, tajā visai precīzi iekļaujas Ziemeļu puslodes sauszemes daļa.

2. Uz Pokaiņu meridiāna būvētas senās svētvietas Grieķijā. Ar Pokaiņiem saistāms senās inku valsts centrs Dienvidamerikā un seno maiju valsts centrs Centrālamerikā. No Pokaiņiem nākuši senie Eiropas priesteri un valdnieki — gaili.

3. Latvju garamantas par Milža galvu kā padoma devēju liek vērtēt Pokaiņus kā senatnē nozīmīgu informatīvo centru. Pokaiņu Dižās sejas sasaiste ar Marsa Dižo seju nav zudusi. Vairāki no­sacījumi liek domāt, ka Pokaiņu sistēma vēl arvien darbojas. Attīsto­ties zinātnei, Pokaiņi varēs palīdzēt mūsu zemei un tautai veikt būtisku lēcienu Kosmosa informatīvo sakaru jomā.

Protams, laiki mainījušies un 21. gadsimtā ne mūsu zeme, ne Pokaiņi neieņem nozīmīgu vietu pasaules apritē. Bet dabas liku­mi vēsta par cikliem. Ja kaut kas reiz senatnē bijis, tas var atkārto­ties arī nākotnē.

Pokaiņi nekādā gadījumā nedrīkst nonākt kādas pri­vātpersonas, personu grupas vai valstiski nekontrolējamas struktūras īpašumā. Šādi mēģinājumi jau ir, aiz tiem stāv ārzemju kapitāls. Pokaiņi drīkst būt tikai Latvijas valsts īpašums.

Ja jau īliņam reiz bija spēks apgriezt apkārt visu pasauli, tad kāpēc mūsu tauta to nevarētu izdarīt vēl vienu reizi? Tikai būsim saprātīgi, ņemsim vērā gan "skroderu", gan Iliņa pieredzi, rīkosi­mies tā, lai spēku pietiek un varam dziedāt:

Dievs, dod mūsu tēvu zemei

Ziedu laikus piedzīvoti,

Ziedu laikus piedzīvoti

Saules mūžu nodzīvoti.

Secinājumi. Pokaiņi daudzos skatījumos ir izcila Zemeslo­des vieta, nozīmīgs Scnbaltu civilizācijas centrs, kurš pastāvējis jau pirms pēdējā ledus laikmeta.

Pārvarot negodīgu zinātnieku pretestību, bez valsts, pašval­dības vai kādu labdaru atbalsta, ar senču gaišredzības metodēm Pokaiņos veikti daudzi izcili atklājumi.