IVARS VĪKS - Trejdeviņi Latvijas brīnumi 1 daļa

Kopējā bruģēto laukumu un ceļu platība Pokaiņos vērtējama ap 5000 m 2 . Bruģēto ceļu un laukumu iekārtošana bija ļoti darbie­tilpīga. Acīmredzot gan ceļiem, gan terasēm bi jusi nozīmīga loma visā Pokaiņu darbībā. Mūsuprāt, tie salīdzināmi ar viļņu vadiem modernajā elektrotehnikā.

Bramunu ccii. Iepriekšējā sadaļā jau stāstījām par sazaroto ceļu tīklu starp atsevišķiem svētvietu centriem. Ap 100 m rietu­mos no terasēm, nonemot sūnu slāņus no akmeņu krāvumiem, 'i ? ļ '

1995. gadā atrasti pirmie bruģa celi, kas krāvumus savieno. Tas liek domāt par bramaņu rituālajiem gājieniem no viena krāvuma uz otru. Pats ceļš nav paredzēts iešanai, bet gan informatīvo tor- sionu plūsmu pārraidei.

Daudzi cilvēki uz atsegtajiem ceļu akmeņiem saskatījuši zīmes. Iespējams, ka tās ieskrāpētas jaunākos laikos, jo tiešajiem uzde­vumiem veidotajām zīmēm vajadzēja jau izdēdēt.

Vēl piebildīsim, ka šo ceļu būvei izlietoti ap 200 tūkstoši ak­meņu. Tas ir vērā ņemams darbs pat tad, ja ceļi kalpotu tikai grez­numam.

Vairākās vietās Pokaiņu pauguru nogāzēs at­rasti akmeņu salikumi, kurus varētu dēvēt par šaurajām terasēm. Bet drīzāk gan tās salīdzināmas ar apmēram 0,8 m platām kāpnēm. Tajās gan ir tikai trīs pakāpieni. Šie salikumi domāti kādam no­teiktam rituālām. Iespejams, ka tuvāku skaidrojumu var rast dai­nas vārsmā:

Es uzkāpu debesīs Pa tiem pupas zariņiem.

Jau stāstījām par akmeņu salikumiem, kas atgādina telpiski veidotas laivas. Bet vēl ir arī salikumi, kas uz zemes veido laivas kontūru. Ap 100 m dienvidaustrumos 110 t.s. Skaņās lejas bal­tajām akmens kaudzēm paugurā pie ceļa izlikta senas laivas — buru kuģa kontūra ar stūres airi.

Salikums ir samērā rupjš, bet līdzība ar laivas apveidu un stūres airi nepārprotama. Kontūra izlikta no akmeņiem, kuru vidējais di­ametrs ap 25 cm, līdzīgi kā daudzām t.s. Velna laivām Kurzemē. Šī zintnieku laiva ar stūres airi ir vienīgais šāds saglabājies veido­jums Latvijā. Laiva dodas uz dienvidaustrumiem — uz Saules lēkta virzienu Ziemassvētku rītā. Tā brauc it kā no Svētā ezera puses caur terasēm, caur Skaņās lejas krāvumiem uz Milžu kal­nu — Dēlinkalnu. >

No teiktā secināms, ka vietas izvēle nav nejauša. Ja kāds sauc, dzied vai runā no balto akmens krāvumu vietas, tad atbalss atsau­cas no debesīm, virs laivas centra.

Šāda tipa laivas — buru kuģus būvēja apmēram 7. gadsimtā Iespējams, ka šī laiva ir viens no pašiem jaunākajiem veidoju­miem Pokaiņos. Kurzemē vēl 1960. gadā bija ap 20 līdzīgu sali­kumu. Gandrīz visas šīs Velna laivas samaltas šķembās.

Iespējams, ka šī vieta paredzēta tālākas nākotnes pareģoju­miem. Dainas māca, ka zintniekam, kurš vēlas izzināt nākotni, vakarā pirms saules rieta jāiesēžas laivā un tajā jāpavada visa nakts. Par šādām laivām vēsta vairākas zintnieku dainas, piemēram:

Vakarā iesasēdu

Ozoliņa laiviņā,

Rīgā man gaisma ausa, Vāc zemē saule lec, Rīgā man tēvs, māmiņa, Vāczemē līgaviņa.

LD 52134

Runa nebūt nav par jauna puiša braucienu uz Rietumeiropu. Vāczeme dainās simbolizē veļu valstību — Viņsauli. Tā zintnieks domās dodas uz nākošo dzīvesvietu, lai noredzētu, tālo nākotni. Laivai blakus neliels U veida salikums nākotnes iespēju izvēlei.

Brīdinām no eksperimentiem. Nesagatavotam cilvēkam nakts veļu laivā var beigties gauži bēdīgi pārmērīga enerģētiskā lādiņa dēl.

Somu-karēļu eposā "Kalevala" dižais debesu kalvis llmarinens vispirms izkala loku stopu), tad laivu un visbeidzot brīnumdzirnas Sampo. Pēdējam atbilst visi Pokaiņi kopā ņemti, bet par laivām nule runājām. Pēdējos gados atrasti arī vairāki tādi saliku­mi, kas atbilst strēlnieka loka apveidam. Tos varētu saukt arī par U veida salikumiem.

Saules un zvaigžņu kustības vērotājam no Zemes atgādina U veida loku. Burta U atveids saistāms ar latiņu vārdu uterus — mātes klēpis, dzemde, dzemdēšana, t.i., radīšanas vieta. Tās simbo­liski attēli redzēti vairākos Latvijas svētakmeņos. Latvijā atrasti vairāki U veida akmeņu salikumi. To lielums no 2 x 2 līdz 30 x 30 m. Katram no tiem bijusi sava nozīme. Pokaiņos pagaidām zināmi tikai divi šāda veida salikumi. Lielākā izmērs apmēram 20 x 20 m, mazākā — 2 x 2 m.

Šī zīme pieminēta pasakās, teikās, ticējumos un dainās. Tikai tur tā izteikta ar citiem simboliem — pakavu vai kumeļa pēdu. Zintnieciskās darbības šajās vietās veicina labu un iedarbīgu do­mu pārraidi, slimu vai citādi novājinātu cilvēku dziedināšanu un spēcināšanu. Šis darbības pēdējo desmit gadu laikā daudzkārt pārbaudītas ar labiem panākumiem.

Zintnieku loka salikumi pēdējā pusotrā gadu tūkstotī izman­toti kristīgo baznīcu altāra daļas veidojumā. No altāra loka mācītājs var daļēji hipnotizēt draudzi, stāstīt tai par labiem darbiem, garīgi spēcināt, iedrošināt u.tml. Mēs to varētu salīdzināt ar bultu šaušanu no strēlnieka loka, šoreiz tikai labā nozīmē.

Zintnieku loki bieži sastopami dažādos zemes veidojumos, kur atrodas jeb bijušas senās svētvietas. Tos labi var saskatīt An­drupenes Ļitviņos (Krāslavas raj.), Allažu Kalna Rautānos (Rīgas raj.), Brantu mežā (Valkas raj.) gandrīz pie robežas ar Cēsu rajo­nu u.c. vietās. Te jāmeklē līdzība ar prožektoru, kas var raidīt spēcīgu gaismas staru, arī ar kristīgo baznīcu altāra daļām.

Pokaiņos atrasti arī vēl citi pārsteidzoši paleolītiskās mākslas veidojumi. Noteikti jāpiemin izcilo polieikoniskās mākslas dar­bu — akmens galvu. Skatot to no dažādām pusēm, var saskatīt trīs atšķirīgus veidojumus — delfīna, zirga un cilvēka galvu, kuri simbolizē kolektīvā saprāta attīstību. Bet tā nav šeit vienīgā. Vie­na no tām, t.s. Mazā seja, kas atradās Laimas kalniņā, bija Dižās sejas atveids. Apmēram 3 mm dziļi akmenī bija iegravēta mute, deguns, acis, virs galvas kronis. Pirmā brīdī šķiet, ka valdnieka kronis varēja rasties tikai bronzas laikmetā, tomēr atcerēsimies milzīgo zemes veidojumu — Dižo seju ar tās kroni. Diemžēl šī galva 1995. gadā rudenī nozagta.

Citādāku, arī izcilu veidojumu, tā atradēja R. Rozīte nosau­ca par Lāčausi. Tā vidējā daļa — tumšs, apstrādāts laukakmens ap 15 x 8 x 8 cm. Katrā sānā, pie tam ļoti simetriski, pa gaišam atšķirīga sastāva akmenim, kas veido milzu ausis. Tās šķiet pie­metinātas ar mūsdienās aizmirstiem paņēmieniem. Tomēr ģeoloģe 1. Ulmane uzskata, ka senie meistari Lāčauss veidošanai atraduši slāņainu gneisa laukakmeni ar tumšiem minerāliem bagātinātu

dzīslu. Bet arī tādā gadījumā Lāčouss ir izcils dižās senatnes mākslas darbs.

Senās vērtības. Unikālie paleolītiskās mākslas priekšmeti at­rasti zemes virspusē vandāliski uzartajās vietās. Nav tiem līdzīgu ne Latvijā, ne Baltijā un diez vai visā Ziemeļeiropā. Liela daļa no šajā darbā minētajiem senču mākslas darbiem veidoti ar metodēm,

kādas mūsdienu tehnika nepazīst. Bet cik vēl tādi nav palikuši uzartajā slānī? To skaits jāvērtē tūkstošiem reižu lie­lāks par atrasto priekšmetu skaitu.

Pokaiņi slēpj sevī lielas garīgās un materiālās kultūras vērtības, kuras mūsdienu zinātne nespēj apjaust un iz­skaidrot, bet tehnika nevar atkārtot. Diemžēl dažu vēsturnieku bezdarbības rezultātā, kuru grūti vērtēt citādi kā no­ziedzīgu ļaunprātību, dižā svētvieta jau smagi postīta un bojā var aiziet arī ci­tas izcilas vērtības. Jauno eglīšu sak­nes un to izdalītā skābe jau sākušas ir­dināt tos unikālos priekšmetus, kuri vēl atrodas zem zemes. Tā 21. gadsimtā ai­ziet bojā, iespējams, pasaules senākās civilizācijas vērtības.