IVARS VĪKS - Trejdeviņi Latvijas brīnumi 1 daļa

Arī šīs takas lieku reizi pierāda, cik absurdi ir dažu Latvijas vēsturnieku apgalvojumi, ka Pokaiņu krāvumi radušies, novācot no tīrumiem akmeņus, kā citās vietās Latvijā. Bet tur akmeņi vai nu sakrauti vaļņos gar lauka malām vai sagāzti kaudzēs. Un tur vienuviet ir gan lieli, gan mazi akmeņi. Nekad un nekur šādas kaudzes nekrauj rūpīgi, bet akmeņus tajās vienkārši sasviež. Ne­kad un nekur no laukiem novākto akmeņu kaudzes nesavieno ar rūpīgi bruģētām taciņām. Šīm kaudzēm nav arī īpaši izvēlētas vie­tas āderu krustpunktos.

Pokaiņu mežs. Līgavu akmens

Pokaiņu mežs. Mātes akmens

Pokaiņu mežs. Dižas sejas "acs" un Priesteru taka

Pokaiņu mežs. Ziedu akmens

Pokaiņu mezs. Pokaiņu uzbērtie kalni

Pokaiņu mežs. Laivveida krāvums

Pokaiņu mežs. Saules josta

Pokaiņu mežs. Auglības akmens

Pokaiņu mežs. Zintnieku loks

Pokaiņu mežs. Laimas galdiņš

Pokaiņu mežs. Ivars Vīks pie gaišo akmeņu krāvuma Zilo avotu ieleja

Pokaiņu mežs. Skaņais kalns

Pokaiņu mežs. Ķeveles svētavoti

Zīmes. Senatnē zīmēm bija liela nozīme. Pokaiņos sastopam daudzas un dažādas zīmes. Jau aprakstījām sargājošo U veida zīmi. Zintnieku lokā ir telpiskas laivas. Terases veido dubultzīmes, kas tulkojamas atbilstoši tam, no kuras puses tās lasa. Ari pašas trīspakāpju terases ir zīmes. Vairākās vietas ir terašu vai kāpņu veida akmens salikumi.

Krāvumos liktajos akmeņos atrodam daudzas ieskrāpētas zīmes. Varbūt tādā veidā licējs atzīmēja savu akmeni. Vēl ticamāk, ka šīs zīmes ir jaunākas, pēdējo gadu tūkstošu darbs. Tikai jāpie­bilst, ka šīs zīmes nav uzskatamas par rakstiem mūsdienu nozīmē.

Dažos akmeņos iekaltas norādes zīmes — būtībā ceļa rādītāji. Bet netālu no Tuntuļu kalniem kādā akmenī iekalts kartei līdzīgs zīmējums.

Salīdzinot kopējo līdz šim ieraudzīto zīmju akmeņu skaitu ar domājamo kopējo akmeņu skaitu Pokaiņos, jāsecina, ka tādu ak­meņu skaits, kuros ieskrāpētas vai iekaltas zīmes, pārsniedz simts tūkstošus.

Sevišķi lielus zīmējumus veido mākslīgie zemes vaļņi un ak­meņu salikumu kopas.

Lielo kopsakarību vijumi. Viens no lielajiem Visuma uzbūves likumiem nosaka mikropasaules, mūsu pasaules un mak- rostruktūru savstarpējo līdzību un dažādu struktūru atspulgus katrā ķermenī. Dižās sejas atspulgu varēja ieraudzīt jau aprakstītajā ak­mens portretā Laimas kalniņā ar tūkstoškārtīgu samazinājumu. Savukārt desmit reižu lielāks Dižās sejas attēls saskatīts uz Marsa.

Jau apskatīto Pitagora trīsstūru daļas veido milzīgu zīmēju­mu — vienādsānu trīsstūri 75 x 120 km, kura augstuma un pa­matnes attiecības ir tādas pat kā Heopsa piramīdai Gizā. Šī trīsstūra virsotnes atrodas Engurē, Mežotnē un Nīgrandes Alšos. Velkot perpendikulu pret pamatni, tas sakrīt ar jau aprakstīto Pitagora trīsstūru kopējo malu, kas iet caur Pokaiņu Dižo seju, Annenieku

Karsto kalnu un Tukuma Milzu kalnu. Šis veidojums ir vecāks par Heopsa piramīdu, tāpēc jāvērtē, ka tās plānojums varētu but aizņemts no senbaltu civilizācijas un sastāda 1/5000 no nule ap­rakstītā seno svētvietu plānojuma Latvijā.

Vienlaikus Dieva kalns varētu atbilst Polārzvaigznes vietai zvaigžņu kartē. Bet svētvietu līni ja Skaistkalne-Mežotne-Tērve- te-Pokaiņi atbilst Lielā Lāča kausa kātam.

Mūsdienu cilvēkam dažādu simbolu un atspulgu pārklāšanās var likties pārāk sarežģīta. Seno cilvēku tas nemulsināja. Dižās sejas piere pāriet Auna ragos, kas vienlaikus ir arī kronis. Mūsu dainās dažkārt var būt vairāku līmeņu skaidrojumi, un tie nebūt cits citu neizslēdz, bet gan papildina, paskaidro un pat apstip­rina.

Dižā seja un Spārnu ezers nav ne vienīgie, ne paši lielākie veidojumi Latvijā. Šķiet, ka pats lielākais no zīmējumiem ir Lielā Lāča kausa atveids, kur kausu atveido visi Pokaiņi kopā ņemti.

Mūsdienu zinātne vēl nespēj izskaidrot, kāpēc gan veidoti lielie zīmējumi un milzīgās zvaigžņu vai citas kartes. Tomēr, lai kādas ari būtu atbildes, pilnīgi noteikti var teikt, ka neveidoja taču šīs zīmes tāpat vien. Tām neapšaubāmi bija kāda ļoti svarīga, kaut arī vēl neatminēta nozīme. Bet ar vēl lielāku pārliecību varam teikt, ka tūkstoši seno krāvumu un miljons vai miljoni akmens galvu jāsaista ar Dižo seju, ko latvju garamantas dēvē arī par Milža gal­vu. Šī Milža galva un miljons mazo galvu jāvērtē kā vienots ko­pums.

Pokaiņos atrasti vairāk kā 10 akmeņu salikumu veidi, kuriem nav sasaistes ar jau aprakstītajiem krāvumiem: svētieleju un te­rašu bruģējumi, bruģētie akmens laukumi un ceļi, dziedniecības akmeņu kopas. Bez tam vismaz vairāki simti apzīmētu vai daļēji apstrādātu akmeņu ietilpst lielākos salikumu tīklos, kas klāj visus Pokainus.

Daži akmeņi nolikti atsevišķi, bet to forma vai zīmes tajos veido norādes. Šādi akmeņi ietilpst salikumos, tikai katrs akmens no nākošā akmens vai akmeņu salikuma atrodas 70—200 m attālu. Tomēr šie salikumi darbojas kā viena kopa. Līdzīgi, it kā savrupi un tomēr vienotām kopām piederīgi akmeņi atrasti Pāvilostā, Smil­tenes apkārtnē, Koknesē un citās Latvijas svētvietās.

Vairākas akmeņu kopas liktas un izmantotas dziedniecības pasākumiem. Tādas sastopamas vaiņaga dienvidu 1111 rietumu daļā.

Visi šeit atrastie akmeņu salikumi novietoti uz bioenerģētisko jeb torsionu plūsmu rezonanses joslām, t.s. āderēm. Arī samērā nelielie akmeņi savā starpā "sajūgti" ar šīm rezonanses līnijām. Šīs bioenerģētiskā starojuma plūsmas var pētīt gan ar speciālu apa­ratūru, gan ar rīkstītēm un citiem zintnieku paņēmieniem.

Akmeņu salikumi Pokaiņos vispirmām kārtām norāda šo plūsmu mezglu vietas. Katra akmeņu kopa likta ar savu noteiktu uzdevumu. Nebūt nav izslēgts, ka daļā akmeņu ierakstīta in­formācija, kura var zust, mainot to stāvokli.

Katra salikumu vieta ir kopējās sistēmas daļa un nav no tās atdalāma. Bramaņu ceļus starp bruģētajām laivām un Dižās sejas acīm jau apskatījām. Nākošajās nodaļās uzzināsim par terasēm, zintnieku laivu un dziedniecības akmeņiem. Ari tālāk aprakstītie Lielie akmeņi ir salikumu daļas. Uz šīm vietām norāda īpaši norādes akmeni.

Atsevišķi pieminēsim tikai pareģu krēslu. Tas ir divu akmeņu salikums, kā jau minējām aprakstā par milžiem. Tie ir nelieli 2— 3 akmeņu salikumi. Uz viena sēž, pret otru atbalsta kājas, pie kam to var izdarīt tikai ļoti liela auguma cilvēki.

No seno svētvietu izpētē gūtās pieredzes var strikti apgalvot, ka neviens 110 salikumiem, neviens no akmeņiem nav likts tāpat vien. Gan katram salikumam, gan katram akmenim tajā bijis kāds noteikts uzdevums. To izprotot, var iegūt ļoti vērtīgas ziņas, kuras varētu noderēt gan mūsu, gan nākošajām paaudzēm. Būtiskas ziņas var sniegt gan salikuma vieta, gan veids, izmēri, orientācija. Bieži vien tas attiecas uz katru atsevišķu akmeni. Tāpēc jebkura saliku­ma saglabāšana, pat ja tas šķiet bojāts, ir nozīmīga tam laikam,

kad pieaugs cilvēku izpratne. Nekādā gadījumā mūsdienu neiz­pratnes dēļ nav pieļaujama salikumu postīšana.

Bruģētie laukumi. Arī Pokaiņos, līdzīgi kā citās Eiropas svētvietās, priesteru vietas un ceļi ir bruģēti. Tā Kurzeme bruģēti laukumiņi atrasti Purciemā (sk. Rusmanis S., Viks I., Kurzeme, 13, 106) un Matkules Baznīckalnā (turpat 15, 117) u.c. Tāpat kā citās kulta vietās Eiropā tie bijuši tikai nelieli laukumi. Pokaiņos atrastie akmeņu bruģa ceļi un bruģētās terases liecina par lielu, sazarotu un rūpīgi pārdomātu sistēmu. Lielākais no līdz šim at­segtajiem bruģētajiem laukumiem ir jau minētā Saules lente starp Dižo seju un Kroņa kalnu. Tā platība ir ap 240 m 2 . Visai sens šķiet rituālu laukuma bruģējums pie Saderības akmens.