IVARS VĪKS - Trejdeviņi Latvijas brīnumi 1 daļa

Šīm vietām ir vēl viena loģiska saistība. Ziemeļu-dienvidu virzienā no terasēm atrodas trīs pauguri, kurus nosaucām par Die-

13. att. Dieva dārzs

1) Ziemeļu krāvumi; 2) vieta izcirtumā, kur atrada Galaktikas zinību akmens disku; 3) arheologu izpostītais krāvums; 4) Terases (Virziens A — uz saules lēktu Jāņos, t.i. ziemeļaustrumiem caur virziena pauguriem); 5) Virziena pauguri; 6) Dieva kalniņš; 7) Lielā Lāča krāvums; 8) Akmens spogulis; 9) Galaktiku kalns; 10) Laimas galdiņš; 11) Laimas kalniņš; 12) Mazās sejas vieta; 13) Milža sēdeklis; 14) Saderības akmens (Skats B uz saules lēktu Ziemassvētkos virzienā uz dienvidaustrumiem); 1 5) Laulību aleja; 16) Māras actiņa; 17) Dienvidu krāvums; 18) Māras kalniņš; 19) Līgavu akmens (Skats C uz saules lēktu Lielajā dienā); 20) Zintnieku loks; 21) baļķu vedēju ceļš; 22) Kukažiņas akmens; 23) Ozolkalns

va, Laimas un Māras kalniem. Laimas galdiņš atrodas pie Laimas kalna. Šī kalna augšā ir vieta gaišreģiem. Bet Līgavu akmens ir Māras kalnā. Tā katram kalnam ir dubultas sakrālās sasaistes.

Saderināšanas akmens. Uz to norāda Laimas galdiņš un Līgavu akmens. Ap 2,5 x 2,5 x 0,8 m lielais akmens uzlikts uz pamatiem, tam apkārt apmēram 6 m diametrā ir mazāku akmeņu bruģis —jaunāko priesteru vieta. Šo akmeni var izmantot divu cilvēku saderības pārbaudei un stiprināšanai.

Akmens augšdaļā ir divi sēdekļi — līgavai un līgavainim. Abi sēž blakus ar skatu uz dienvidaustrumiem — Saules lēkta virzie­nu Ziemassvētkos. Šajā pat virzienā raugās arī jau minētā Saules lenta. Skati un domas šai vietā vērsti uz Naudas kalnu. Tāpēc jādomā, ka šim akmenim bijusi nozīme ari Ziemassvētku rituālos.

Ielejā pie šī akmens ir akmeņiem bruģēta iedobe — Māras actiņa. Lielajā kausveida ielejā ap to, šķiet, vēl atrodamas terašu pēdas. Iespējams, te notika laulību rituāls.

Līgavu akmens atrodas uz Māras kalniņa. Tas ir ap 2 m garš, tā augstākā, austrumu mala paceļas virs zemes 1,2 m. Akmens lēni sairst. Gadu tūkstošu gaitā tam kārtu pa kārtai nolobījušies ārējie slāņi. Tāpēc senās iezīmes, ja tādas bijušas, nav saglabājušās. Akmens forma ir trīsstūris gan skatā no sāniem, gan šķēlumā. Tas uzstādīts tā, ka paceļas no zemes virzienā no rietumiem uz austrumiem, t.i., uz uzlecošo, dzimstošo Sauli. Tātad tas ir saistīts ar auglību, ko senču uzskatos simbolizēja Māra. Uz tā var uzsēsties kā uz zirga. Akmens pakājē līdz 1996. gadam bija sirds veida akmens apmēram 20 x 20 x 10 cm ar smaili pret lielo akmeni.

Mums šis akmens šķiet nozīmīgs auglības kulta rituālu ele­ments. Varbūt uz šī akmens sēdušās sievietes, kuras gribējušas bērniņu. Tāda uzdevuma akmeņi vēl šodien redzami Indijā. Pat lielajās pilsētās tur ir saglabājušies akmens stabiņi — pēc formas un izmēra līdzīgi tiem, kādus Latvijā 19. gadsimtā lika parkos un ap kapiem ķēžu piestiprināšanai (ari tie ir senas atmiņas par auglības kultu). Indijā tos dēvē par šivalingamiem (dievības Šiva dzimum­loceklis). Līdzīgi Vācijā pēc viduslaiku paražas vietām saglabāti veci lielgabalu stobri, uz kuriem sēžas sievietes, vēlēdamās vai gaidīdamas bērniņu. Protams, sēšanās uz lielgabaliem ir mūsdie­nu māņticība, bet tā ir liecība par senajām paražām. Apmēram 2 km uz dienvidiem no šī akmens mežā atrodas kāds cits liels, apstrādāts akmens, kurš, mūsuprāt, domāts dzemdību pieņemšanai. Mūsdienu cilvēkam grūti saistīt vārdus akmens, kapenes, bērna ieņemšana un dzemdēšana. Senie cilvēki visu uzskatīja pārdabis­ku. Valdnieču (ciltsmāšu) apglabājuma vieta deva dzimtai, ciltij, valstij spēku, veselību, auglību.

Kukažiņas akmens. Netālu no Saderināšanās jeb Līdzināšanas akmens atrakts kāds cits akmens, kura izmēri apmēram 2 x 2 x 1,5 m. Bedrē ap to 2000. gadā izveidots oļu bruģējums. Kādā fotoattēlā aiz šī akmens saskatāms melns, domājams, sievietes tēls. Pats ak­mens atgādina sēdošu sievieti, kurai pār pleciem pārmesta villai­ne, tāpēc šo akmeni varētu dēvēt visai mīļās, Poruka aprakstītās Kukažiņas vārdā. Iespējams, ka melnais tēls norāda uz Pokaiņu zintnieču nogalināšanas vietu. Pie šī akmens vai - padomāt par tiem, kas rūpējušies pārjums.

Pokaiņos ir daudzi apzinīgu būtņu radīti, ļoti nozīmīgi un iz­cili vērtīgi zemes veidojumi, cilvēku nestu akmeņu salikumi un apstrādāti akmeņi. Tie visi ir senatnes pieminekļi, veidoti pēc kāda īpaša uzdevuma plāna, kuru vēl neizprotam.

Visai droši var teikt, ka kraujā un dziļā Vidus grava, kas atda­la Austrumu un Rietumu Pokaiņus, nosacīti sadala arī divas atšķirīgas zemes veidojumu sistēmas. Šo gravu nevarēja izveidot nekādas ūdens straumes, tās izcelsme vismaz šobrīd ir mīkla. Varbūt tieši šeit mākslīgi pārveidotais zemes reljefs ir visinteresantākais, jo senie meistari nav žēlojuši pūles, lai tas būtu līdzīgs dabīgajam. Iespējams, te veidota mātes kulta vieta.

Pilnīgi noteikti par apzinīgu būtņu veidotām jāuzskata Dižā seja un Ogānu pilskalns. Nav arī iedomājami dabīgi procesi, kas varētu radīt garenu pauguru T veida salikumus. Tāpēc, lai arī cik skeptiski un pieticīgi vērtētu apzinīgu būtņu veidojumu kopapjo­mu, tas stipri vien pārsniegs miljonu kubikmetru. Bet, ja ņem vērā arī tās vietas, kuras varbūt tikai daļēji pieveidotas, tad šo vērtēju­mu jāpalielina desmitām reižu. Ka vismaz daļēji mākslīgi veidoti jāuzskata tuvējie Krievu kalni ar to dienvidu daļu — Rakažkalnu, kā ari Immas kalni pie Īles. Kopā ar jau aprakstīto Dižo seju tie veido vairākkārt sasaistītu kopumu. Ziemeļdienvidu virzienā orientētie Krievu kalni un tiem perpendikulāri rietumu-austrumu virzienā novietotie Immas kalni ar to turpinājumu uz Spārnu pils­kalnu nekādi nav uzskatāmi kā tikai ģeoloģisku procesu veidots kopums. Vismaz puse no šī kopuma veidota ar kādiem, mums vēl neapjaušamiem paņēmieniem, kādiem vēl neapzinātiem mērķiem.

Dižā grava ir vairāk nekā 100 m gara, tās krasti ap 15 m augs­ti, visai krauji. Grūti, pat neiespējami iedomāties, kā gan šāds vei­dojums varētu rasties dabīgā ceļā. Pašā gravas dibenā sīka tērcīte. Grava ir pārāk īsa, lai to veidotu izskalojumi vai neotektoniski procesi. Pilnīgi noteikti to nevarēja radīt arī ar pēdējo apledojumu saistītie procesi. Atliek domāt, ka grava radīta mākslīgi. Iespējams, ka tai bijusi nozīmīga loma auglības kulta rituālajās norisēs.

Bez nule apskatītām bruģētām ielejām ir vēl citas, arī mākslīgi veidotas, ar nelielām bruģētām ūdens tilpnēm. Bez tam ir arī tādas ielejas, kuras, ja ne pilnīgi, tad vismaz daļēji ir apzinīgu būtņu veidotas. Protams, ja ieleju mākslīgi veidoja, tad šim lielajam dar­bam bija kāds noteikts mērķis. Dažas no ielejām varēja būt sapulču vai nelielu pasākumu vietas. Šo ieleju lielais skaits liek domāt, ka Pokaiņos vienlaikus ritējuši daudzi pasākumi.

Pokaiņu svētieleju apveidi atgādina ovālus kausus vai trau­kus. Līdzīgas vietas zināmas arī Dienvideiropā — tā sauktie grieķu amfiteātri Vidusjūras baseinā. Domājams, ka šie neapšaubāmi mākslīgie veidojumi ir dainās aprakstītās ielejas, kur:

Dieva dēls pirti dara

No sīkiem olī šiem;

Saules meitas pērties gāja,

Zelta slotas padusē.

Auseklītis garu lēja

A r Sudraba biķerīti.

Lej i, lej i, Auseklīti

Izpatapu siltumiņu

LD 33844 vl

Šī daina nebūt nav vienīgā, kas vēsta par neparastu pirti, ko Dieva dēli būvē Saules meitai.