IVARS VĪKS - Trejdeviņi Latvijas brīnumi 1 daļa

Pārdomu vērta ir arī ziņa par to, ka īliņš no Dieva saņēmis tādu spēku, ka varējis apgriezt visu pasauli. Tā ir visai noteikta norāde uz Pokaiņos veiktajiem senbaltu civilizācijas dižajiem dar­biem — pasaules mēroga pasākumiem. Ne jau velti Pokaiņu svētvietas pieminējumi vēlāk pārvēršas visā Eiropā populārajā teikā par Grāla kausu.

īliņa teikā ieskanas vēl kāda neparasta ziņa par Dieva likto akmens stabu, kam var rast pilnīgi taustāmu skaidrojumu. No Liepājas līdz Īlei bijusi 118 km gara, ar akmeņiem izlikta līnija (sk. Rusmanis S., Vīks I., Kurzeme, 26. Ipp.). Atzīmēsim, ka ne­parastā līnija nav bijusi vienkārša laukakmeņu rinda. Tās garums ir 108. daļa (Saules sistēmas pārejas jeb bāzes skaitlis) no Zemes diametra. Savukārt Saules diametrs ir 108 reizes lielāks par Ze­mes diametru, bet attālums no Zemes līdz Saulei — 108 reizes lielāks par Saules diametru. Objektu novietojums uz šīs līnijas liek domāt, ka šī līnija veidojusi Saules sistēmas modeli.

Ja šādu nozīmīgu līniju iekārtoja blakus Pokaiņiem, tad diez vai tā būs nejaušība. Līnija no Īles gājusi cauri svētvietām pie Svētaiņu ezera, Pampāļiem, šķērsojusi Ventu. Te iezīmējas tieši puse līnijas. Atlikušās puses vidū atrodas vieta Vidi. Līnijas galu iezīmējis ap 800 tonnu smagais Pērkona akmens, kuru spēkavīrs Ķints nolicis Liepājas ceļa vidū, netālu no tagadējās rūpnīcas "Me­talurgs". Bet uz otru pusi —austrumiem aprakstītā līnija turpinās caur Viļāniem un Ludzu.

Ļoti nozīmīgi ir garamantu vēstījumi par Dižo seju. Tos ap­skatīsim nedaudz tālāk.

Mūsdienās Pokaiņu nozīme apjaušama, raugoties pasaules kartē un fotogrāfijās, kas uzņemtas 110 kosmosa. 20. gadsimta 70. gados gan AS V, gan PSRS Kosmisko pētījumu centri no Ze­mes mākslīgajiem pavadoņiem fotografēja tos Zemeslodes mik­roviļņu starojumus, kuriem ir biocncrģētiska nozīme dzīvības radīšanā un attīstībā. Uzņēmumos bija vērojamas īpatnas, no Ze­mes neredzamas riņķveida struktūras. Pati iespaidīgākā no tām ar 340 km diametru (jeb 1/10 daļa Mēness diametra) ietver gandrīz visu Latvijas teritoriju, tās centrs ir Pokaiņos. Pokaiņiem ir arī ci­tas visai izteiktas kosmiskās saistības ar Mēness diametru.

Viena Mēness diametra šķēlumā iegrimis Ziemeļu ledus okeāns apmēram uz Spicbergenas platuma.

Divu Mēness diametru šķēlums iet pa kritisko griezumu zonu Baltijas jūrā un cauri Latvijai. Pokaiņi atrodas šīs zonas un Ze­meslodes galvenās līnijas krustpunktā.

Pokaiņi ir vienīgā vieta uz Zemeslodes, kas trīskārtīgi atzīmēta ar kosmiska rakstura līnijām. Nākošā aiz Pokaiņiem ir Grieķija. Tā ietilpst joslā, kur Zemes Galvenā līnija šķērso to šķēluma zo­nu, kurā ietilpst 3 Mēness diametri. Nedaudz tālāk redzēsim, ka šeit radīti veidojumi ar kosmisku nozīmi — Dižā seja, kas saistāma

10. att. Pokaiņu ģeogrāfiskas struktūras un Mēness diametru saistība

ar Marsu. Mūsu senči labi izprata šīs vietas nozīmi. Sena mērvienība — t.s. angļu jūdze (1,608 km) ietilpst jau minētā enerģētiskā strāvojuma rādiusā (170 km) 108 reizes, tas ir senais svētais Saules sistēmas skaitlis.

Minētā apļa ārējā daļā notiek enerģijas riņķojums, kura iedarbība ir acīm redzama. Riņķojuma virziens atbilst pulksteņa rādītāja virzienam, t.i., Saules virzienā—uz labo pusi. Tāds gadu miljoniem bijis Latvijas zemes attīstības virziens, kas noteicis dau­dzu būtisku notikumu gaitu. Nule minētā riņķojuma rezultātā Kur­zemes upju tecējums pagriezts uz labo pusi, un tās līdz ietekai jūrā labu gabalu tek paralēli krastam. Sevišķi izteikti tas redzams Ir­bes, Lāčupītes un Lielupes Icjastecē. Tātad Pokaiņi ir unikāla vie­ta, kuras starojums rada vislielāko riņķveida struktūru pasaulē. Atzīmēsim vēl, ka jau minētā mikroviļņu starojuma ziemeļrietu­mu daļa iezīmē Latvijas jūras piekrasti, ziemeļaustrumu daļa at­bilst Vidzemes centrālajai augstienei. Acij neredzamo starojumu līnija krusto Daugavu pie Krustpils. Šīs vietas vārdu mēģina skaid­rot ar visai naivu izdomājumu par krustnešu laika arhitektūru. Daudz ticamāk, ka mūsu senči devuši šai vietai vārdu jau sen pirms krustnešu ienākšanas, apzinoties jau minēto starojuma līniju.

Uz šīs līnijas atrodas vēl citas ievērojamas vietas — Valmie­ras Zilais kalns, Jūdžu akmens, Rama sievas Kaikejī svētcentrs Piebalgā — Kaikaži. Katra no minētajām vietām savukārt ir citu mazāku svētvietu centrs.

Lietuvā neredzamā apļa dienvidu daļa pieskaras Nemunai. Nule pieminētajam starojumam ir nepārprotamas viļņa izpausmes. Pusvilna garumā, t.i., 85 km attālu rietumos no Pokaiņiem, atro­das Kurzemes rietumu pacēlums — pauguraine ap Embūti ar Krie­vu (Krīvaišu, t.i., pašu augstāko Krīvu) kalnu. Bet divu viļņu (R = 340 km) austrumu daļa visā dabā iezīmē Daugavas un Veļikajas ūdensšķirtni, t.i., Latgales augstieni, ziemeļaustrumu daļā — Hānjas augstieni ar Baltijas augstāko punktu — Lielo Munameģi. Šīs va­renās materializētās izpausmes lieku reizi apliecina Pokaiņu sta­rojuma spēku.

Unikālais enerģētiskais veidojums saistāms ari ar Latvijas aug­stajām enerģētiskajām īpašībām. Par tām sk. otro un devīto ap­cirkņus. Tomēr vēl pārsteidzošāk ir tas, kā senči pirms daudziem gadu tūkstošiem zināja novērtēt Pokaiņu izcilo lomu uz Zemeslo­des. Vēl 20. gadsimta beigās vēsturnieki un citi speciālisti šeit sa­skatīja tikai vietu vandaliskai mežu izciršanai un egļu stādīšanai.

Pasaulē lielākā enerģētiskā strāvojuma gredzena avots, pēc ģeologu domām, atrodas 200 km zem zemes. Tā atrašanās tieši šeit un nevis kaut kur citur nebūt nav nejauša. Šīs grāmatas otrajā apcirknī jau runājām par Galvenā meridiāna Māras līniju. Tā iet caur Pokaiņiem un tieši šeit šķērso jau minēto Baltā šķēluma jos­lu. Atgādinām, ka tas atbilst tādam Zemeslodes šķēlumam, kurā var ietilpināt divos mūsu Zemes pavadoņa — Mēness diametros. Bet jau apskatītais Melnais šķēlums atbilst trīs Mēness diamet­riem.

Mūsu senči apzinājās arī šīs sakarības, izteicot tās ar simbolu, t.s. Sirds zīmi, kas daudzkārt atveidota īpaši apstrādātos akmeņos.

Atgriezīsimies pie jau minētā starojuma gredzena. Lai cik tas ari skan pārdroši, neizslēgsim iespēju, ka šis gredzens ir apzinīgu būtņu veidots. Modernajā radiotehnikā varam atrast neskaitāmus piemērus, kur gredzenveidīgas konstrukcijas rada spēcīgu elek­tromagnētisko lauku, lai to izmantotu apzinīgi vadāmu impulsu — t.i., informācijas pārveidošanai, pastiprināšanai, raidīšanai un līdzīgiem uzdevumiem. Tas arī skaidro mūsu zemes vēsturisko nozīmi senajā pasaulē, izcilo zintnieku daudzumu tieši šeit un jau aprakstītos milžu darbus. Nule teikto apliecina arī lielie mākslīgie veidojumi Pokaiņos. Zem tiem atrodas tādi starojumu avoti, ku­rus grūti, pat neiespējami, uzskatīt par dabīgi veidotiem. Ne­apšaubāmi, ka milzīgie veidojumi nav iecerēti kā pašapliecinājums, bet kādiem visai Zemei nozīmīgiem mērķiem.

Arī šodien Pokaiņi ir izcila zemeslodes vieta, kas atspīd un atskan debesīs gan šī vārda vistiešākajā, gan arī pārnestā nozīmē. Mākoņu vāli, kas tuvojas Pokaiņu trejdeviņu svētvietu vainagam, pagriežas un apiet to. Tāpēc Pokaiņos Saule spīd biežāk, kā citur šajā apkārtnē.

Ap Pokaiņiem griežas ne tikai kilometriem biezie mākoņu vāli. Teika par īliņu vēsta, ka ar Dieva palīdzību ap tiem pagriezta visa pasaule. Pokaiņus kā ievērojamu zintniecības centru aplieci­na visā pasaulē zināmie mīti par kosmiskajām dzirnavām un Rie­tumeiropā izplatītās teikas par brīnumaino Grāla kausu. Senin- diešu svētajā valodā — sanskritā vēstīts par tālo ziemeļu zemi, kur dzīvoja "gudri un laimīgi cilvēki. Ap šo vietu griezās apkārt Saule, Mēness un debesu spīdekļi". Visai līdzīgas ziņas, pie tam ļoti daudzas reizes, apliecina sengrieķu autori. Un, pats galvenais, daudzkārtīgus Pokaiņu aprakstus, tiesa, nenosaucot vietas vārdu, varam atrast pasaulē senākajā un viedākajā ziņu krājumā — latv­ju dainās.