IVARS VĪKS - Trejdeviņi Latvijas brīnumi 1 daļa

Apskatītajā Pitagora attiecību sistēmā 3:4:5, bāze, kas atbilst skaitlim 1, ir 24,4 km. Ar gandrīz 1 % precizitāti tā atbilst 15 se­nām mērvienībām — t.s. angļu jūdzēm (1,61 km). Bez tam katra Pitagora trīsstūra perimetrs (292,5 km) labi atbilst Zemes orbītas diametra (299 miljoni km) miljonai daļai.

Lielais trīsstūris. Bez šiem diviem Pitagora trīsstūriem Zelta ķēdes iekšējā daļa veido pamatni vēl vienam vienādsānu trīsstū­rim. To sastāda trīs iekšējie posmi no Tērvetes līdz Nīgrandei. Katra posma garums ir 40 km, kopgarums —120 km. Šī vienādsānu trīsstūra augstumu — 75 km jau minējām. Tā izmēri atbilst pieci tūkstoši reižu palielinātas Heopsa piramīdas sānskata projekcijai (Gizā, Ēģiptē). Atgādinām, ka Heopsa piramīdas augstums ir 147 m, pamatnes malas garums 230 m. Tātad Heopsa piramīda atšķiras no Lielā trīsstūra par 4%.

Var jau būt, ka šāda sakritība ir nejauša. Bet, ja tā nav nejau­ša, tad jādomā, ka Zelta ķēdes pamati likti jau pirms ledus laikme­ta, bet Heopsa piramīdai tikai pirms trim gadu tūkstošiem. Vairāki zinātnieki secinājuši, ka Heopsa piramīdas izmēri norāda uz Ze­mes diametru, tās attālumu līdz Saulei un citiem kosmiskiem lie­lumiem. To pašu var attiecināt arī uz Lielo trīsstūri. Tā, piemēram, dubullsvētkalnu savstarpējais attālums (40 km) atbilst vienai tūk­stošai daļai no Zemes apkārtmēra. Lielā trīsstūra augstums (75 km) atbilst vienai pusmiljonai daļai no Zemes attāluma līdz Saulei. Ir arī vēl citas saistības.

Lai ari cik skeptiski vērtētu minētās sakarības, tās nevar no­liegt. Apskatītie trīsstūri jāuzskata par nozīmīgiem senbaltu civili­zācijas pieminekļiem. Neapšaubāmi bijuši kādi svarīgi iemesli, kā­pēc šie trīsstūri veidoti un tieši ar šādiem, nevis kaut kādiem ci­tiem izmēriem.

Kur raugās Māras kalni? Engure ir skaista vieta pie Engu­res upes ietekas Rīgas līcī. Ne velti tā no 18.gs. vidus bijusi iecie­nīta muižnieku atpūtas vieta. Kaut plašākā apkārtne ir visumā lī­dzena, pie upes ietekas jūrā paceļas divi pauguri — katrs savā upes krastā. Tie apvīli teikām un nostāstiem, tādēļ arī šeit mēģinā­juši rakt naudu. Hercoga Jēkaba laikā Engures grīvā aiz Māras kalniem bijusi osta, kur pat vislielāko vētru laikā bijis ļoti mierīgi, kā saka vecie zvejnieki: "kluss kā šķūnī". Tātad šie kalni nav vien­kārši smilšu sabērumi, bet spēj radīt spēcīgu enerģētisko barjeru.

Jau stāstījām, ka Zelta ķēdes pamatne nav gluži rietumu-aust­rumu, bet nedaudz pagriezta Saules kustības virzienā. Tieši tāpat pagriezts vai sašķiebts ir trīsstūros vienādsānu vidusperpendikuls. Iedomātā līnija, kas vieno abus Pitagora trīsstūrus, vēl turpinās arī ziemeļos no Engures. Nejau tikai tāpēc mūsu senči izveidoja dau­dzās svētvietas, lai parādītu, ka zina Pitagora teorēmu un prot ļoti precīzi izmērīt savu zemi. Līnijai Dižā seja Pokaiņos-Karstais kalns-Tukuma Milzkalns-Engurcs Māras kalni ir tālāka nozīme. Raugoties tepat pāri līcim, šīs līnijas turpinājums iet pāri lielāka­jam dziļumam Rīgas līcī, bet tālāk norāda uz seno izeju no līča

Baltijas jūrā starp tagadējo Muhu salu un Igaunijas rietumu kras­tu. Bet vēl tālāk šī līnija iet caurTunturi kalniem, līdz nonāk Eiro­pas un arī Eirāzi jas tālākajā ziemeļu punktā — Nordkapā, kas ir Skandināvijas un Kolas pussalas saskares vieta.

Vispārpieņemtā nozīmē par Nordkapu sauc nedaudz tālāku punktu — Magerē (Mageroy) salas stāvo, ap 300 m augsto klinšu ragu Barenca jūrā. Tā koordinātes ir 71 0 10' ziemeļu platumā un 25°47' austrumu garumā. Tomēr tas ir tikai Magerē salas tālākais punkts. Paša kontinenta tālākais ziemeļu punkts atrodas apmēram pusgrādu uz rietumiem un ir sākums pasaules galvenajai līnijai, kas iet gan caur Latvijas, gan Grieķijas Idus pakājēm, Valmieras Zilo kalnu un citām ievērojamām vietām. Tad lūk, tieši uz šo vietu arī raugās Pokaiņu-Engures līnija.

Kad trīsstūri veidoti? Visai precīzi var noteikt laiku, kad senči varēja uzbērt Māras kalnus. Tas nav nemaz tik sen un sais­tāms ar tālāk aprakstītās Zelta vijas un Litorinas jūras veidošanās laiku. Vēl tikai pirms 6,5 gadu tūkstošiem to piekrastes daļu, kur tagad atrodas Engures ciems, klāja Ancilus ezera ūdeņi. Kad Rie- tumskandināvijā sauszeme iegrima, Ancilus ezers savienojās ar okeānu un pārtapa par Litorinas jūru. Tātad diez vai Māras kalni veidoti agrāk kā pirms 6 gadu tūkstošiem. Šim laikam ir būtiska nozīme, jo tas liecina, ka mūsu senči vēl šajā laikā bija saglabājuši ļoti augstas zināšanas. Blakus Māras kalniem redzama ieplaka, no kuras ņemtas smiltis kalnu uzbēršanai.

Mūsu apskatītā Popes līnija un Zelta ķēdes trīsstūris ir tikai divas no seno svētvietu sagšas līnijām. Tās nc tikai klāj Latvijas zemi, bet tām ir tālas sasaites. Šādus darbus varēja veikt tikai aug­sti attīstīta civilizācija ar spēcīgiem valstiskiem veidojumiem, kas labprātīgi iekļāvās šīs civilizācijas mērķos. Var secināt, ka vēstur­nieku domas par pirmatnējām kopienām arī šajā gadījumā nebūs patiesība.

Bet trīs Lielo trīsstūru pamatne — Zelta ķēde — veidota daudz senāk. Šeit atkal un jau kuro reizi sastopamies ar lielajiem senat­nes noslēpumiem. Kā gan mūsu senči uzzināja, kurās vietās ierī­kot senās svētvietas? Mūsdienās tas nebūtu iespējams bez kosmo­sa foto, precīzām kartēm, daudzu variantu aprēķiniem ar dator­tehniku, precīziem instrumentiem un kvalificētiem zemes icriko- tājiem. Šādu zelta ķēžu ierīkošanu nevarētu veikt ātrāk par 20. gad­simta beigām. Bet šis neticamais darbs veikts tad, kad, pēc orto­doksālo vēsturnieku domām, mūsu zemē dzīvoja tikai pirmatnē­jās akmens laikmeta kopienas. Vai šīm kopienām bijušas kādas kartes un tehniskas ierīces, kas gājušas bojā, vai arī šo vietu atra­šana un ierīkošana veikta ar kādiem citiem, mums nezināmiem paņēmieniem? Tas jājautā vēl un vēl, jo šī Zelta ķēdes dubultkal- nu sistēma nevar būt nejauši radusies. Šeit, tāpat kā skatot Popes līniju, atrodam senču precīza darba liecības. Visi Zelta ķēdes kal­ni ir piesaistīti upēm. Tas plānošanu dara ievērojami grūtāku. Lai šādu ķēdi izplānotu mūsdienu cilvēkam nepietiktu tikai ar labām kartēm. Vēl vajadzētu strādāt ar moderno datortehniku, lai lielā­kos ķēdes posmus sasaistītu ar upju gultnēm. To varētu izdarīt ti­kai pēc īpašas programmas sastādīšanas un variantu analīzes.

Senie plānojumi nav skaidrojami bez labām kartēm. Pētot Lat­vijas seno svētvietu kopas, ar šo jautājumu saskaramies ik uz soļa. Pasaulē ir zināma t.s. admirāļa Piri karte, kas rāda Antarktiīdu tā­du, kāda tā bija pirms miljons gadiem. Tātad kartes patiešām ir bijušas. Nejaušs nav arī jautājums par datortehniku. Tai vēlreiz pieskarsimies devītajā apcirknī.

Jo nopietnāk iedziļināmies ziņās par Zelta ķēdes trīsstūriem, jo tālāk pagātnē atbīdās iespējamais tās veidošanas laiks. Uztve­rot Zelta ķēdes posmus kā Pokaiņu Dižās sejas "barošanas ele­mentus", jāsecina, ka tic radīti vienlaikus (sk. septīto apcirkni) pirms 220 gadu tūkstošiem. Bet šīs nodaļas sākumā minētais Engures Māras kalnu uzbēršanas laiks jāattiecina uz sistēmas atjaunošanu pēc ledus laikmeta.

Bet varbūt sagadīšanās? Ja Rietumu speciālisti, skatot da­žus simts metrus garos senos veidojumus, uzskata par brīnumu to, ka veidojumu malu attiecības atbilst Pitagora trīsstūrim, tad ko gan viņi teiktu par milzīgajiem dubultsvētvietu trīsstūriem, kuru apvilkšanai vajag bezmaz pustūkstoša kilometru ķēdes? Šeit stin­gri noteiktās vietās atrodas septiņi dubultsvētkalni un vēl vismaz trīs citas senās svētvietas. Nevar šo kopumu vērtēt citādi, kā vis­maz vienu no lielajiem pasaules brīnumiem. Diemžēl jāņem vērā, iespējams, radīsies skeptiķi, kas visos nule aprakstītos dubullsvēt- kalnus, Zelta ķēdi un trīsstūrus var vērtēt tikai kā sagadīšanos. Mēģināsim novērtēt skeptiķu izteikumus ar matemātikas palīdzī­bu, nosakot izteikuma ticamību.