IVARS VĪKS - Trejdeviņi Latvijas brīnumi 1 daļa

7. att. Svetvietu sasaistes Kurzemē

nc miests un muiža. Te gan gāja garām sensens ceļš: Cēsis-Rau- na-Cērtene-Grundzāle-Apekalns-Lielais Munameģis vai arī Pe- čori, bet diez vai tirdzniecības apjomi bija tik lieli, lai būvētu tik lielu svētkalnu. Tātad šī kalna būvētājiem bija kāds cits uzdevums. Tālie senči, kas dzīvoja ap Cērtcni un svētvietu sistēmā ap to, labi zināja, ko viņi dara, kāpēc dara, un zināja arī to, tieši kas kurā vietā jābūvē.

Pēdējos gados ap Cērteni atklāts seno svētvietu loks. Tā rādi­uss ap 15 km. Šajā lokā ir daudz objektu, kuru vecums vērtējams daudzos gadu tūkstošos. Tostarp jāmin 1998. gadā atrastais Emīlu bļodakmens. Tā vidējais diametrs 3 m. Viegli ovālais apveids ir precīzi viena simtmiljardā daļa no Zemes orbītas ap Sauli (300 mil­joni km). Ovālais apveids atbilst Zemes orbītas saspiedumam. Bļodakmens nebūt nav vienīgais īpaši apstrādātais akmens, kura izmēri atbilst decimāldaļai no kāda kosmiskā lieluma. Smiltenes apkārtnē zeme samērā neauglīga, tāpēc iedzīvotāju blīvums ne­liels. Tomēr svētvietu loks ap Smilteni vienlaikus varēja uzņemt daudzus tūkstošus cilvēku, kas simtām reižu pārsniedza šī novada seno iedzīvotāju skaitu. Visu šo sistēmu kopumā varam vērtēt ti­kai kā vienu no senbaltu civilizācijas centriem. Atliek secināt, ka šīs vietas bija paredzētas lielam svētceļnieku skaitam. Jau minēto attālumu līdz Zosēniem var izteikt ar citām senajām mērvienī­bām — četrām krievu (lasi — krīvu) jūdzēm (7,5 km).

Jāsaka, ka Cērtene senatnē bijusi ievērojams un nozīmīgs pla­šas apkārtnes centrs. Šeit iedomāto svētvietu sagšas metu diegu šķērso trīs audu līnijas. Tas būtu: Munameģis-Cērtene-Pokaiņi; Trikāta-Cērtene-Ranka un Piebalga-Cērtcnc-Saule (pie Valkas). Vietvārdu Cērtene varētu tulkot, ņemot par pamatu somugru vār­du tsaori — "valdnieks". No šī vārda radies krievu cars, nevis otrādi. Tātad Cērtene varētu būt "valdnieka dēla vieta". Tā uz Popes līnijas, sākot no rietumiem, bija dievības Tora vieta, svēt- nieka vieta — Pope un austrumu daļā — valdnieka vieta. Šī sais­tība ir loģiska. Bet varbūt jāskatās vēl tālāk. Ap 0,5 km uz zieme­ļiem no Cērtenes pilskalna atrodas lielas, mākslīgi veidotas bed­res. Nostāsti, kas vijas ap tām, liek domāt, ka bedrēm bijusi kāda zintnieciska nozīme. Bet tā jau ir cita, ar kosmiskiem noslēpu­miem saistīta sistēma.

Upju grīvas un svētvietu līnijas. Upju iztekas no ezeriem, bet vēl jo vairāk upju grīvas, senatnē bija svētas vietas. Dainas vēsta, ka vietā, kur upe ienes jūrā mirušo dvēseles, notiek to pār- atdzimšana (tuvāk sk. piekto apcirknī). Tāpēc Latvijas lielāko upju grīvas sakrīt ar svētvietu līnijām. Tā, piemēram, Popes līnija Bal­tijas juras Kurzemes krastu šķērso tieši tajā vietā, kur jūrā ietek Venta. Līdzīgi Zosēnu līnija iziet uz Rīgas jūras līča krastu tieši tur, kur ietek Gauja. Savukārt Salacas grīvas vieta saistāma ar Lielā Munamcģa-Kolkas-Skagcna raga (Dānija) līniju. Tāpat nozīmī­gas ir Sakas un citu upju ietekas.

Dažkārt šķiet, ka nevis svētvietas pielāgotas upju grīvām, bet gan otrādi. Tā, piemēram, nav saprotams, kāpēc Venta pēc savie­nošanās ar Abavu nav šķērsojusi nelielo zemieni iepretī Sārnatei, pa kuru tek Užava. Ventu no šīs zemienes — bijušā jūras dibena atdala ģeoloģiski samērā neliels zemes valnis, vietām tikai pāris kilometru platumā. Lai gan pieņēmums, ka 30 km garo valni Ven­tas ūdeņu ievadīšanai jūrā iepriekš paredzētā vietā tieši caur minē­to Popes līniju veidojušas apzinīgas būtnes skan visai pārdroši, tomēr tas ir ticamāks, nekā nejauša sagadīšanās.

Lielās mīklas. Svētvietu līnijas turpinās arī jūrā un šķērso salas. Tāpēc jādomā, kāpēc viena vai otra sala atrodas tieši tur, kur tā radusies un kāpēc tā radusies.

Gotlandes sala ir samērā jauna, tā radusies vai radīta pēc le­dus laikmeta. Salas vārds, ticamākais, tulkojams kā Dieva (radītā) sala. Arī tas vedina uz domām par tās radīšanu. Tā aizņem 2960 km 2 un ir tikpat liela kā viss Ventspils rajons. Gotu cilts vārds nācis no salas vārda, nevis otrādi. Vēl tagad nav saprotams, kāpēc tā izcēlusies no jūras tieši tur, kur tas ir noticis, un kāpēc tās augstākais punkts —Tora kalns atrodas tieši uz Popes līnijas, pre­cīzi tajā vietā, kas izsaka līnijas viļņa garumu.

Mēģināsim no šīs salas novērtēt Popes līnijas galvenās vietas. Skatoties no Gotlandes Tora kalna, uz Popes līnijas austrumu gala atrodas:

Kurzemes lielākās upes — Ventas grīva;

Vienīgais pacēlums plašā apkārtnē — Popes kalns un baznī­ca tā pakājē;

Sena svētvieta (bija svētezers) Pesteli, kas saistāms ar angļu the best — "vislabākais", kā ari pestīt, pestītājs. Šie vārdi saistāmi ar makroķeltu valdīšanas laiku.

Popcrvāles jeb Arlavas baznīca, Dunte, četru svētlīniju krus­tošanās vieta Cērtenes dubultsvētkalnā — visas šīs vietas atrodas precīzi uz vienas 57°24' ģeogrāfiskā ziemeļu platuma paralēles. Tā šķērso Kurzemes pussalu un Rīgas jūras līci tieši tajā vienīgajā šķēluma vietā, kur abu šo vietu platums ir vienāds. Savukārt attā­lumi starp tām pakļauti noteiktai ritmikai, ko nosaka sena mērvie­nība — zviedru jūdze.

Dabā, tāpat kā mūsu dzīvē, daudz kas var sagadīties reizi, divas, trīs. Bet te jau kopā ir deviņas sagadīšanās, tātad jārunā par likumsakarību. Bet, ņemot vēl vērā to, ka attālumi starp šīm vie­tām ir noteikti ar vienotu mērvienību, jārunā par divreiz deviņām brīnumainām sakritībām. Var jau dzīvē kādreiz kaut kas arī saga­dīties, bet te šo sagadīšanos ir stipri par daudz.

Jebkura no šeit minētajām vietām pati par sevi nav nekāds brīnums. Jo, kas gan tur sevišķs, ja no jūras izceļas sala? Nav arī nekāds brīnums, ja kādā vietā, teiksim Popē, paceļas kalns. Jau rakstījām, ka Popes izveidošanās jāvērtē saistībā ar paša vārda tulkojumu — t.i., izaugums no purva. Pope atgādina milzu kāpu, bet tā tomēr nav smilšu kāpa. Pope drīzāk salīdzināma ar Dunda­gas pacēlumu.

Interesenti var uzlikt lineālu uz Baltijas kartes tā, lai lineāla mala skartu Popi un Dundagas pacēluma augstākās daļas — Slī- teres Zilo kalnu līnijas ģcomelrisko centru —Aučus ( salīdziniet ar angļu out). Šīs līnijas turpinājums dienvidu virzienā iet caur Užavu, ziemeļu virzienā tā šķērso Roņu salu un Igaunijas krastu. Šajā līnijā Užava-Pope-Auči-Latvijas krasti-Roņu sala-Igaunijas krasti katrs viegli atradīs savstarpējo attālumu ritmiku. Tas liecina, ka Popes līnija ir izvērsta milzu zīmējumā ne tikai caur Cērteni, bet arī citos punktos.

Iepriekšējā apcirkni jau stāstījām par vairākām lielām zemes svārstībām pēc ledus laikmeta.

Esam nonākuši pie lielas mīklas, kuru šodien atminēt vēl nav iespējams. Bet tas nenozīmē, ka nedrīkstam mēģināt minēt. Patie­sībā jau daba nav mīklu, ir tikai cilvēku neizpratne un nevēlēša­nās domāt, meklēt un izprast. Lai arī cik skeptiski vērtētu ar Popi saistītās mīklas, tās tomēr iekļaujamas lielo, ļoti nozīmīgo senat­nes dižo darbu skaitā.

Dižo darbu noslēpumi. Mēģināsim vērtēt Popes līnijas kop­sakarības, lai varētu spriest par tās veidotājiem.

Četrās vietās uz Popes līnijas ir redzams cilvēku roku darbs. Un tas būtu: Popes baznīca (1771); Popervāles jeb Ārlavas baznī­ca (1793); Duntes muiža; Cērtenes dubultsvētkalnu terases u.c. cilvēku veidojumi.

Neapstrīdami, ka abas baznīcas, līdzīgi kā daudzas citas, cel­tas senču svētvietu vietās. Citādi nevar izskaidrot to, ka baznīcas nav celtas pašos augstākajos punktos, bet būvētas tieši tur, kur iet Popes līnija. Attālums starp abām baznīcu vietām, t.i., senajām svētvietām, ir četras jau minētās zviedru jūdzes. Šis attālums ir tieši puse no Kurzemes pussalas platuma. Vai atkal sagadīšanās? Jāpiemin vēl viena sagadīšanās — tieši vidū starp tām atrodas jau minētie Pesteļi. Tātad no Pesteļiem līdz Popes baznīcai ir 2 jūdzes un tieši tikpat tālu līdz Ārlavas baznīcai Popervālē. Kā varēja se­nie cilvēki šajā mežainajā un purvainajā apvidu precīzi atrast tās vietas, kur ierīkot minētos objektus? Tas nav izdarāms bez labām kartēm un instrumentiem. Bet mūsu zemē šādas iespējas radās tikai 19. un 20. gadsimtu mijā.