IVARS VĪKS - Trejdeviņi Latvijas brīnumi 1 daļa

Tā Popes sirpis skatās uz ziemeļrietumiem, uz jūras krastu pie Ovišiem, kas arī veido līdzīgu loku. Tāpat uz Ovišiem lido arī iedomātā milzu spāre, kuras spārnus veido Spāres ezeri. Un vēl bez tam uz ziemeļrietumiem raugās Dundagas pacēluma augstā­kā daļa — Slīteres Zilo kalnu pusloks. Vēl pieminam šīs vietas tāpēc, lai norādītu, ka Popes salas apveids un sirpja virziens nav nejauši, bet izsaka kādu vairākkārt sastopamu likumību Kurze­mes pussalā.

Popes salas sirpja centrālā daļa ir arī pati augstākā vieta. To veido ap 0,1 km plats un 0,6 km garš pacēlums ar visumā nolaide­nām malām, ja neskaita kraujo sirpja rietumu malu. Šī paugura garenass virzīta ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā. Bet sirp­ja ragi, kas atrodas pa labi un pa kreisi no ši paugura, salīdzinoši lēzeni nolaižas apkārtējā līdzenumā.

Tās Popes salas daļas apjoms, kas paceļas virs apkārtējā lī­dzenuma, vērtējams ap 30 miljoniem kubikmetru. Šodien ne tikai grūti, bet pat neiespējami iedomāties un modelēt tādu ģeoloģisko procesu, kas būtu varējis radīt šo milzu sirpi, kā mēdz teikt, dabī­gā ceļā.

Vēl jāatzīmē, ka Popē atrodami vairāki sīkāki reljefa veidoju­mi, kuru mākslīgā izcelsme ir neapšaubāma, piemēram, terasētās noejas no pilskalna un terases muižas parkā.

Kalns padodas enerģētiskai ieskaņošanai. Tā, piemēram, ja pavasarī Popei iet pāri pirmais pērkona lietus, tad negaisi te plosās līdz vēlam rudenim. Parkā daudz zibens skartu koku. Bet, ja pir­mais negaiss iet garām, var gadīties, ka visu vasaru nenolīst ne pilīte.

Raugoties pāri mežiem uz ziemeļrietumiem, t.i., uz jūras pu­si, vienmēr redzama zila migla.

Jau vairākkārt minējām par Popes kalna saistību ar ziemeļrie­tumu virzienu, kur noriet Saule Jāņu vakarā. Tas norāda uz Jāņu nakts rituālu vietu. Latvju garamantas stāsta par Jāņu nakts gājie­niem. Iespējams jau minētās noejas bija vieta, kur sākās un arī beidzās šādi gājieni apkārt visam Popes sirpim.

Neparastais kalns savā laikā bijis visa novada garīgais centrs. Vēl šodien tas atstāj spēcīgu iespaidu.

Teikas un nostāsti. "Senos laikos tur, kur tagad Popes pils­kalns, bijusi senā latviešu pils. Pils apburta un nogrimusi zem kal­na. Vēl ilgi pēc tam uz kalna varējuši saskatīt divas ar zāli aizau­gušas bedres. Tās bijušas pils skursteņu vietas. Barons licis pili atrakt. Bet cik strādnieki pa dienu atrakuši, tik divi melni suņi pa nakti aizbēruši."

Tāpat kā citas, arī šī teika ar mums runā simbolu valodā. Pils vai klostera nogrimšana nozīmē, ka zudušas senās zināšanas un dzīves kārtība. Bet, ja vien zina īstos vārdus, pils var atkal celties augšup. Zināšanas un dzīvesziņu var atjaunot, un tad arī radīsies īstie vārdi.

Pēdējais Popes barons Bērs bijis lāga vīrs, bet viņa pārvald­nieks Renne — nežēlīgs un cietsirdīgs. No tā laika šajā apkārtnē daudzus suņus sauc par Reņiem.

"Kad nomiris iepriekšējais barons, šķirstu ar nelaiķi novieto­juši medību pilī un sulaiņiem vajadzējis aizgājēju vāķēt. Naktī pirms bērēm ārā sacēlies negants viesulis. Kaut arī telpā nebijusi manā­ma ne vēsmiņa, pēkšņi nodzisušās visas sveces. Kad vēlāk tās pašas no sevis atkal iedegušās, barona šķirsts bijis tukšs. Cita pa­doma nezinādami, sulaiņi šķirstu aiznaglojuši un tā arī tukšu ap­glabājuši."

Tur, kur pilskalns, kādreiz bijis sieviešu klosteris. No turienes apakšzemes eja vedusi uz muižas ēku. Vēl Pilskalnu māju vecais saimnieks Jēgers zinājis rādīt, kur caur viņa mājas pagalmu gājusi šī apakšzemes eja.

"Pa to Popes muižas puiši gājuši pie mūķenēm. Tad vienu nakti, kad visi sēdējuši pie labi klātiem galdiem, ēduši un dzēruši, sacēlies negants viesulis un klosteris nogrimis. Palicis tikai skur­stenis. Ja tajā ieskatoties, varot redzēt dzīrotājus. Ja iemetot akme­ni, ilgi dzirdama skaņa, bet, ja ielaižot pīli, tā izpeldot muižas dīķī."

"Kad muižu cēluši, vajadzējis daudz strādnieku. Lai zinātu, vai visi atnākuši, katram vīram vajadzējis traukā iemest pupu. Ja trauks nebijis pilns, tūdaļ kļuvis skaidrs, ka nav sanācis viss vaja­dzīgais skaits, un meklējuši, kura trūkst."

Popes sirpjveidīgais kalns ir ļoti neparasts veidojums. Mūsu senčiem tā bijusi svēta vieta. Tās centrs atrodas kalna augstākajā daļā. Pēdējos gadu simtos tur apbedīti vietējie baroni. Blakus kapiem mežu vērošanas un sakaru torņi. Diemžēl kā arheoloģijas piemineklis aizsargāts tikai pilskalns. Tas izvei­dots visai īpatnā vietā — nevis kalna augstākajā daļā, bet gan tā nogāzē, ap 100 m rietumos no kapiem. Tomēr arī šo pilskalnu nevar uzlūkot tikai par aizsargātu vietu Popes aizstāvjiem, tāpēc pakavēsimies pie šīs īpatnās vietas ilgāk.

Kalna augstākā vieta paceļas 75 m virs jūras līmeņa un ap 50 m virs apkārtējā līdzenuma. Rietumu nogāze stāva, ap 25 m augsta. Kalna ziemeļu malā vairāki, neapšaubāmi mākslīgi dari- nāti veidojumi. Tās ir terases, kas līdzinās milzīgiem pakāpieniem..

Pilskalns izveidots kraujas malā. Tas aizņem 40 x 60 m ar ap 2 m platu vaļņveida noeju ieslīpi uz ziemeļrietumiem. Iespējams, pa to gāja priesteri Ziemassvētku saullēktā un Jāņu vakara saul­rietā.

Pilskalns atrodas divu enerģētisko līniju krustpunktā. Viena paugura ass orientēta ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā. Tā iezīmē jau minēto Saules rieta virzienu Jāņos. Otru līniju ziemeļ- austrumu-dienvidrietumu virzienā, t.i., perpendikulāri pirmajai, iezī­mē skaņu kanāls caur estrādi uz muižas dīķiem. Skatoties no pils­kalna, te lēc Saule Jāņu rītā.

Ko nozīmē Popes vārds? Pope ir plašas apkārtnes augstākā vieta, bet tāda tā bijusi, ne tikai fiziskā, bet arī garīgā nozīmē. Tāda pati nozīme vārdam Pope bijusi ne tikai mūsu, bet arī dau­dzās citās zemēs. Lai gan pati Pope Latvijā un visā pasaulē ir vienīgā vieta ar tādu nosaukumu, tomēr no šī vārda saknes atvasi­nāto vietvārdu ir daudz ne tikai pie mums, bet arī visā pasaulē, īpaši bieži to tos sastopam ezeru nosaukumos

Latviešu konversācijas vārdnīcā vārdam pope ir daudz skaid­rojumu. Kurzemē ar to apzīmē purvu ar ciņiem, staignu, dumbrai- nu vietu. Pope vai popis ir arī cinis, sūnains pauguriņš purvā. Amat­nieki šo vārdu lieto mīkstu, popētu mēbeļu apzīmēšanai. Vēl ir daži citi līdzīgi vārdi:

popenis — pāri ezera malai pāraugusi līgana pļava; popa zeme — nosusināta purva zeme, dumbraina zeme; popiena, popiens — purvs; popējs — staigna, dumbraina vieta; popains — purvains, nelīdzens, ciņains. Citu zemju Popes. Kā redzam, latviešu valodā Popes vār­dam ir visai piezemēta nozīme. Toties citur pasaulē ar šo vārdu izsaka augstas garīgās vērtības. Salīdzināsim šīs vietas vārdu ar Meksikas lielā vulkāna Popokatepetla (5452 m vjl.) vārdu. Tāpat vairākus tukstošus kilometru uz dienvidiem, Bolīvijā atrodas Po- po ezers. Popo ir viens no lielākajiem augstieņu ezeriem pasaulē. Tā platība ir 2530 km 2 — tātad lielāka par visu Ventspils rajonu.

Iespējams, ka Popes vārds cēlies no Urālu somugriem, kas ar vārdu pup ap/.imēja gan savu dievību, gan ar to saistītos akmens stabus. Arī polinēziešu dievība Popa nozīmē "pamats", "akmens".

Skitiem bija dievība Popai. Kopā ar sievu Api viņi ieņēma ļoti augstu vielu skitu dievību panteonā. Popai pielīdzināms grieķu augstākai dievībai Zevam. Rietumslāviem bijusi sena dievība — Popela. Jau vēlāk, reizē ar kristietību, radās slāvu priesteru vārds pops un katoļu baznīcas augstākās amatpersonas nosaukumspa- pa jeb pāvests.