IVARS VĪKS - Trejdeviņi Latvijas brīnumi 1 daļa

Teikas par milžiem skaidro vairāku dižu kalnu, lielu akmeņu un citu ievērojamu vietu apzinīgu izveidošanu. Pie tam teikas skaid­ro tikai to vietu radīšanu, kuru rašanos dabīgā ceļā mūsdienu ģeo­loģijas zinātne nevar izskaidrot. Tādējādi, lai vai cik fantastisks liktos stāsts par milžiem, vismaz vēl šobrīd tas ir vienīgais minēto objektu izcelsmes skaidrojums. Neapšaubāmi latviskais vārds mil­zis pazīstams arī citur Eiropā. Tā, piemēram, Vācijā, netālu no Frankfurtes atrodas Milsenberga kalns, kuru uzskata par seno ķeltu priesteru — druīdu svētvietu.

Teikās nav tiešā milžu apraksta. Tomēr no tām izriet, ka viņi izskatījušies kā cilvēki, tikai atšķīrušies ar neparasti lielu augumu. Pie tam milži nebūt nebija ēteriskas būtnes, bet gan veidoti no kauliem un miesas. Ari daudzu pasaules tautu senie mīti un ak­mens skulptūras saglabājušas ziņas par milzīga auguma cilvēkiem.

Tomēr milžu galvenā atšķirība ir nejau dižajā augumā vien, bet gan iespējās. Arī mūsdienās laiku pa laikam rodas ļoti gara auguma cilvēki, tomēr viņu fiziskās un garīgās spējas būtiski ne­atšķiras no citu cilvēku darba spējām. Bet senie milži spējuši veikt tādus darbus, kurus nevarētu veikt vesela parasto cilvēku armija.

Dažādas ziņas liek domāt, ka mūsu zemē nc tikai dzīvojuši, bet arī veikuši vadoņu un svētnieku pienākumus apmēram 2,4 m gari cilvēki. Par viņiem saglabājušās daudzas materiālas liecības, un dala no tām skatāmas un taustāmas vēl mūsdienās.

Milžu kāpnes. Šīs nebūt nav vienīgās liecības par senajiem milzīga auguma svētniekiem. Divos, savstarpēji salīdzināmos Lat­vijas augstajos svētakmeņos Vandzenē un Aizkrauklē iecirsti ne­lieli pakāpieni svētnieku uzkāpšanai. Abi šie svētakmeņi ir ap 4 m augsti, apstrādāti tā, ka trīs to malas bezmaz vertikālas, bet ceturtā— ieslīpa. Šo akmeņu augšdaļu veido speciāli apstrādātas horizontā­las virsmas ar iecirstām zīmēm. Nule minētie pakāpieni ik pa 0,9— 1,2 m ir pārāk tālu cits no cita, lai tos varētu izmantot mūsdienu cilvēki. Bet tic būtu pašā laikā cilvēkam, kura augums ir ap 2,4 m.

Pie viena atzīmēsim, ka Latvijā ir vairāki senie svētkalni, ku­ru uzbērums veidots līdzīgi kā jau minētie akmeņi — trim stāvām un vienu slīpu nogāzi. Viens no tādiem atrodas pie Unguru ezera, Cēsu-Stalbes šosejas malā un ir viegli pieejams. Teika stāsta, ka to uzbēris milzis. Kalna patreizējie nosaukumi ir Ureles pilskalns vai ari Ureles baznīckalns, t.i., svētkalns senajai dievībai Uri. Bet Un- guru vārds norāda uz valdnieka mītni.

Visai līdzīgs ir Čāpuļu kalns Tukuma rajonā, blakus Kuldī­gas šosejai, tieši pretī Velna (lasi Milža) akmenim Abavas krastā blakus Remežu mājām. Padomāsim par vārdu čāpuļi. Liela augu­ma cilvēki taču iet savādāku gaitu kā parastie cilvēki, un šādu gaitu tautā sauc par čāpošanu. Nule minētie nebūt nav vienīgie šāda veida kalni. To apveids nav skaidrojams ar dabīgām nori­sēm, bet gan ar milžu darbiem.

Milžu sēdekli. To, ka milži svētnieki darbojušies vēl pēdējos gadu tūkstošos, apliecina vairākas svētakmcņu kopas, kuras pie­mērotas ļoti gara auguma cilvēkiem sēdēšanai pilota pozā. Tādus salikumus vēl šodien var aplūkot Araišos, Mazsalacā, Pāvilostā, Pokaiņu Laimas kalnā un citur. Parasti tic ir divi akmeni. Uz viena akmens sēž, pret otai atbalsta kājas. Var apsēsties arī tagad, bet līdz otram akmenim kājas sniegtu tikai ap 2,4 m gariem cilvēkiem.

Šķiet, ka šie akmeņu salikumi domāti gaišreģu darbībai. No­teiktā laikā, vērojot Saules vai Ausekļa (Venēras) kustību (sk. piekto apcirkni) tie viedam cilvēkam ļauj ieskatīties gan pagāt­nē, gan arī nākotnē, gūt Dieva Padomu par nākotnes mainīšanu un vadīšanu. Tāpat šīs vietas noder domu pārraidei un, it īpaši, vājinieku dziedināšanai no attāluma. Šīs iespējas nav zudušas arī mūsdienās.

Valmieras Zilā kalna pakājē brīnumainā kārtā saglabājies ak­mens krēsls, kurā senais milzis — svētnieks varēja ērti atlaisties spriedzes (stresa) noņemšanai. Krēsla pakājē izveidota ērta vieta kāju atbalstīšanai. Tas paredzēts cilvēkam, kura garums ap 2,4 m. Vienkāršāki milža sēdekļi ir Kaltenē, Pokaiņos, Sperjāņu kalnā u.c. vietās. Netālu no Ventspils pie Grīžiem atrodas liels akmens, t.s. Velna sēdeklis. 6 m garajā dižakmenī ar mūsdienās nezināmu paņēmienu izveidots prāvs iedobums, kur varētu būt ērta sēdēša­na milžu pārim. Varbūt tā viņiem bijusi laulību vieta.

Vairākkārt jau pieminējām šo 2,4 īn garo augumu. Pilnīgi iz­slēgts, ka tā būtu sagadīšanās. Šāds auguma garums labi sakrīt ar seno grieķu autoru vēstījumu, aprakstot mūsu senčus kā sešas olek­tis garus. Vēl atcerēsimies, ka Anglijā, atverot leģendārā karaļa Artūra šķirstu, atrada 2,4 m garu skeletu.

Milži saistāmi ar jau pieminēto Unguru vārdu. Unguri Latvi­jā ir vairākās vietās, un tas vedina domāt, ka milži — svētnieki bijuši arī valdnieki.

Milžu gultas. Sliteres Zilo kalnu pakājē uz diviem milzīgiem akmens balstiem, līdzīgi kā rakstāmgalds uz diviem skapīšiem, novietots ap 5 m garais olveidīgais Upsīšu akmens. Tā augšā ir iedobe, kurā ērta guļa biitu milzim. Līdzīgas gultas ir arī Allažos, Sunākstē un pie Stupeļu pilskalna Rites pagastā (Jēkabpils raj.). Pie šiem akmeņiem cilvēkam var izraisīt gaišreģa spējas. Teika par Avotu purvu (netālu no Gaiziņkalna) stāsta, ka cilvēki redzē­juši ļoti skaistu, neparasti gara auguma, sievieti ejam uz Bolēnu svētavotu. Viņi to noturējuši par pašu Laimu. Vai tālā senatnē dainās minētās Saules meitas nevarēja būt milz.es, kas veica rituā­lus Saules dievībai Laimai…

Bībele par Dieva dēliem. Pārdomu vērti ir daži Bībeles Ve­cās derības 1. Mozus grāmatas 6. nodaļas panti:

"… 2. Tad Dieva dēli redzēja, ka cilvēku meitas ir skaistas, un ņēma sev tās par sievām''.

" ….4. Tanīs dienās tie milzu vīri bija virs zemes, un arī pēc, kad Dieva dēli bija iegājuši pie cilvēku meitām un sev bērnus bija dzemdinājuši, šie tie varenie, kas bija no iesākuma, slaveni vīri."

Šeit redzams, ka ar vārdiem milzu vīri domāti Dieva dēli. Arī latvju dainās minētie Dieva dēli nebūt nav domāti kā cilvēki.

Latvju teikās pieminētas divu milžu, domājams, divu dažādu milžu dzimtu nesaskaņas un.pat cīņas. Visai nepārprotami par to vēsta teikas par Kuldīgas rumbas izspārdīšanu viņu cīņas laikā un domstarpībām par to, kur celt Dobeles pilsētu. Viņi izvēlējās Do­beles Zilo kalnu.

Lielie zemes darbi. Latvijā vēl ir daudz ar milžiem saistītu vietu. Viņus uzskata par Lielo Kangaru kalnu veidotājiem un lie­lo akmeņu nesējiem. Saldus Čāpātāju kapi būtu tulkojami kā Mil­žu kapi. Ar milžiem saistāmi Tukuma un Talsu Milzu kalni. Bet vēl daudz vairāk ir vietu, kur viņu darbības pēdas pēdējos gadu tūkstošos piedēvētas Velnam.

Gan tiešo, gan netiešo materiāla rakstura pierādījumu ir pārāk daudz, lai drīkstētu par tiem klusēt vēl ilgāk. Ļoti iespējams, ka milži patiešām bijuši un viņu loma mūsu zemes vēsturē bijusi ļoti liela. Iespējams, ka mūsu zeme ir skandināvu sāgās daudzkārt pie­minētā milžu dzīves vieta.

Milžu kapi. Vairākās vietās Latvijā saglabājušās ziņas par milžu apglabājumiem. Teika vēsta, ka viņi paši sevi apbedījuši Dobeles Zilajā kalnā (norakts ap 1970. gadu). Par milža apglabā- jumu liek domāt arī Ķēniņa kalns Talsos. Arī Pokaiņos varētu būt sevišķi gara auguma cilvēku apbedījumu vietas.

Gārsenē (Jēkabpils raj.) Katmilža kalniņā vietējie iedzīvotāji atraduši cilvēka stilba kaulu. Salīdzinot šī kaula garumu ar parasta cilvēka stilbu, atradēji secinājuši, ka apglabātā cilvēka garums bi­jis ap 3 m, tomēr šis vērtējums šķiet pārspīlēts. Garu cilvēku kauli atrasti Talsu rajonā Lībagu ciemā un pie Dārtes. Pati par sevi šī ziņa nebūtu nekas sevišķs, jo laiku pa laikam dzīvojuši īpaši gari cilvēki. Atcerēsimies kaut vai 20. gadsimta otrās puses pasaulsla­venos latviešu basketbolistus — Jāni Krūmiņu un Uļjanu Semjo- novu, kuru garums pārsniedz 2,2 m. Tomēr minētie apglabājumi Talsu rajonā nebūt nav bi juši parasti. Šie milži apglabāti sēdus, tā kā vēl šodien Indijā apglabā dižos viedos cilvēkus — mahatmas. Līdzīgu apglabājumu Odesas apgabalā atraduši krievu arheologi. Tur svētnieks apglabāts sēdus uz īpaša sēdeklīša — režģu veidā liktiem koka stienīšiem, kam bijis apvilkts apkārt aplis. Vairākas šādas augsto svētnieku sēdekļu zīmes saglabājušās Latvijā, Gau­jas krasta Režģu klintīs..