IVARS VĪKS - Trejdeviņi Latvijas brīnumi 1 daļa

Nule minētās sakarības izskaidro arī Apekalna (Alūksnes raj.) vārdu.

Cik Latvijā ir Popes? Latvijā ir daudz Popei līdzīgu viet­vārdu. Mēs nedaudz pie tiem pakavēsimies, jo tālākajā gaitā šo vārdu jēgai var būt sava nozīme.

Netālu no Kuldīgas pie Ventspils ceļa ir Popāņu mežniecība. Abrenes novadā atrodas Popava un Popureva. Vēl Latgalē, Lu­dzas rajonā, austrumos no Rundēniem ir mazā Popsuiķu sādžiņa, bet Viļānos, pagasta ziemeļu daļā bija Popovas ciematiņš.

Atgriežamies Kurzemē. Pie senā Popervāles-Talsu ccļa, Sas- makas ezera dienvidu galā, Popragā, bijusi sena svētvieta. Netālu no tās aug interesanta liepa ar 24 stumbriem.

Poprags atrodas šaurā un garā Sasmakas ezera galā. Jāatzī­mē, ka nekādu zemes ragu te ieraudzīt nevar. Bet pats ezers gan ir kā rags, un šī ezera raga gala apzīmēšanai Popraga vārds ir īstajā vietā. Vai tik ūdens klajumam senāk nav bijis Popezera vārds? Bet šī paša, tagad Sasmakas, ezera ziemeļu gals ir visai tuvu jau pieminētajai Popervālei. Tā iezīmē seno jūras krastu, bet ceļa brau­cējam tā liekas kā valnis (angliski — wall, mūsu vietvārdos — valle, šeit vāle). Tādā gadījumā, vārdu Popervāle varētu tulkot — "valnis pie Popes ezera".

Bet vārdu Pope varētu tulkot arī tā — "kalns, kas izcēlies no purva". Paliek jautājums — kāpēc un tieši šajā vietā? Kā tālāk redzēsim, šī vieta nepavisam nav nejauša.

Popes kalns atrodas uz ziemeļu platuma 57°24' paralēles.

Domās virzoties pa karti uz austrumiem, pēc 43 km nokļūs­tam vietā ar līdzīgu vārdu —jau minētajā Popervālē. Popes kalna austrumu pakājē, t.i. uz tās pašas rietumu-austrumu līnijas, jeb pre­cīzi uz tās pašas 57°24' paralēles atrodas arī 1771. gadā celtā Po­pes baznīca. Dodoties tālāk uz austrumiem, tieši uz šīs paralēles atrodas 1793. gadā celtā Arlavas baznīca. Zinot, ka līdz 19. gad­simta vidum kristīgo baznīcas mūsu zemē cēla tieši uz senču svēt­vietām, var droši teikt, ka tā nav sagadīšanās.

Tagad ar labas kartes palīdzību paceļosim pa nule minēto ģeo­grāfisko paralēli, ko nosauksim par Popes līniju. Ja domās šķērso­jam visu Kurzemes pussalu un tālāk arī Rīgas līci, tad izrādās, ka šī paralēle ir vienīgā, uz kuras Kurzemes pussalas platums ir vie-

6. att. Popes līnija

nāds ar Rīgas līča platumu. Kurzemes pussalu un Rīgas līča dien­vidu daļu var uzskatīt kā vilni, kur pussala veido viļņa pozitīvo, līcis — negatīvo daļu. Izrādās, ka šim vilnim var atrast materiāla rakstura izpausmes gan uz rietumiem, gan arī uz austrumiem. Kur­zemes pussalas un Rīgas līča Latvijas piekrastes veidotā viļņa ga­rums ir 170 km. Tieši tāds pats ir attālums no Kurzemes līdz Got- landei.

Ja pa Popes līniju dodamies rietumu virzienā pāri Baltijas jū­rai, tad, veicot tik lielu attālumu, kas ir līdzīgs Kurzemes pussalas un Rīgas līča platuma summai, nonākam tieši Gotlandes salas aug­stākajā punktā — Tora kalnā. Tā ir senas skandināvu dievības — Tora svētvieta. Tā apzīmē pilnā viļņa garumu.

Ar 170 km garu vilni sastopamies arī otrajā un septītajā apcir­knī, apskatot seno svētvietu sistēmas. Tas iezīmē superīsviļņu sta­rojumu ap Pokaiņu svētvietu. Uz tā paša meridiāna, uz kura atro­das Pokaiņi, viens no otra 170 km attālu atrodas senās Apollona un Asklēpija svētvietas Grieķijā. Pa šo pašu meridiānu 170 km no Pokaiņiem uz dienvidiem ir Nemunas upe. Var nosaukt vēl citus piemērus, bet jau no minētajiem ir skaidrs, ka tālā senatnē radīto svētvietu savstarpējie attālumi atbilst Pokaiņu starojuma rādiusam, kuru 20. gadsimta 70. gados uzzināja zinātnieki, fotografējot Ze­mi no kosmosa superīsviļņu diapazonā.

Mūsu minētie lielumi — Pope-Popervāle — 43 km un Lielā viļņa garums 170 km un tā pusvilnis — Kurzemes pussala, t.i., Rīgas līča platums, uz Popes līnijas mērots senās mērvienībās — zviedru jūdzēs. Tās garums 10,7 km. Pilns viļņa garums ir 16, pusvilna — 8, viļņa ceturtdaļas — 4 zviedru jūdzes. Šī mērvienī­ba ietilpst seno kosmisko mēru sistēmā.

Duntes mīkla. Dodamies pa Popes līniju tālāk uz austrumiem. Rīgas līča Vidzemes daļā līnija iet caur Dunti. Domājams, ka šeit bijusi sena svētvieta. Viduslaikos tās vietā ierīkota muižiņa, kas līdz mūsdienām gan nav saglabājusies. Duntes vārds nāk no so­mugru vārda tont — "rēgs", "spoks", "parādība". Bet cits ļoti lī­dzīgs somugru vārds tontt ir tulkojams kā rūķītis. Te nav pretrunu, jo rūķītis taču nav fiziska būtne, bet gan parādība. Senskandināvu sāgās rūķīši kala ieročus augstākai dievībai Toram. Tādejādi Dun­tes vārds varētu būt saistīts ar Tora vārdu. Atcerēsimies Tora kalnu Gotlandē, kas atrodas tieši uz šīs līnijas. Sagadīšanās? Diez vai.

Gan uz ziemeļiem, gan arī dienvidiem no bijušās Duntes mui­žas ir itin jaukas vietas. Vai esat padomājuši, kāpēc gan Dunte atrodas tieši tur, kur tā ir, nevis kaut kur citur? Iemesls ir tikai viens — tāltālie senči ļoti labi zināja, kurā vietā Popes līnija krus­to seno krasta līniju. Un vēl kāda Duntes un Tora vārdu saistība. 8 km aiz Duntes uz austrumiem Popes līnija šķērso Aģes upes pieteku Toru, kuras tuvumā ir Kalntoru mājas. To vārds norāda uz Tora svētvietu. Vēl tuvumā ir dzelzsceļa stacija Inte. Tās nosau­kums ņemts no tuvējo māju vārda, kas savukārt saistāms ar seno Saules vārdu Inti. Neizslēgsim iespēju, ka šis vārds saistīts ar jau minēto Indra vārdu. Tātad šeit varēja būt sena Saules svētvieta. Ar lielu pārliecību var apgalvot, ka tā nevar būt tikai sagadīšanās.

Zvejnieku un jūrnieku vidū Duntei nav laba slava. Jūrā iepre­tim Duntei laiku pa laikam sākas negaidītas un neviena nepare­dzētas vētras, kas prasa cilvēku dzīvības. Varbūt ka enerģētisko līniju krustpunkti prasa papildu uzmanību un aprūpi, ko mūsdie­nās cilvēki aizmirsuši..

Dodoties vēl tālāk pa Popes līniju uz austrumiem, pēc mums jau zināmā pusvilna attāluma — astoņām zviedru jūdzēm — no­nākam pavisam īpatnējā kalnā pie Smiltenes, kuru tagad dēvē par Cērtenes pilskalnu.

atrodas uz tās pašas 57°24' paralēles. Tā atrašanās vieta, mērot no Duntes, atbilst jau pazīstamajam astoņu zviedru jūdžu ritmam.

Cērtenes pilskalns ir mākslīgi veidots. Tas ir viens no mūsu senajiem dubultsvētkalniem. Interesantākā ir ziemeļu daļa. Tās ga­rums ap 150 m, platums 50 m, augstums ap 15 m. Nogāzes ir pārāk stāvas, lai tās uzskatītu par dabīgām. Ziemeļu nogāzē re­dzamas triju terašu pēdas. Zemes darbu apjoms vērtējams ap 150 tūkstošiem tonnu.

Cērtenes senajam dubultsvētkalnam ir arī vairākas citas tālās saistības. Tieši dienvidos, mūsdienu mērvienībās 30 km no tā, at­

rodas citas, ļoti ievērojamas senu svētvietu kopas centrs. Tas ir Zosens, tagad Zosēni. Tā ir atsevišķa apskata vērta sistēma, bet šajā darbā pie tās nekavēsimies.

Cērtenes dubultsvētkalna ziemeļu daļu grūti iedomāties citā­di, kā senu rituālu vietu Jāņu svinīgajiem pasākumiem (ceremoni­jām). Nav jābūt diez kādam seno kara lietu speciālistam, lai sa­prastu, ka dubultsvētkalna valnis ir pārāk tuvs dienvidu daļai, ku­ru sauc par pilskalnu. Tādējādi ziemeļu kalns nekādi nevarēja no­derēt pils aizstāvēšanai. Tas, ka šeit un tāpat arī daudzos citos sen­ču svētkalnos uzbūvēts militārs objekts, jāvērtē kā posta laika darbs, bet tas vēl nemazina senatnes dižumu.

Vēl padomāsim, kāpēc gan tāltālu senatnē tika veikts tik mil­zīgs zemes darbu apjomu. Toreiz vēl Smiltene nebija pilsēta, pat