IVARS VĪKS - Trejdeviņi Latvijas brīnumi 1 daļa

Kaut ari šī parādība ir ārkārtīgi reta, tomēr senčiem tā bija zināma un pat pieminēta dainās. Netālu no Liepājas, Bernātu kā­pās, nolikts piemiņas akmens Zaļā stara redzējumam. Citās zemēs Zaļo staru dažreiz ierauga ari kalnos. Ticējumi stāsta, ka Zaļais stars sola veiksmi mīlestībā un laimīgu dzīvi tam, kas to ieraudzījis.

Novēlu godātajiem lasītājiem pašiem savām acīm redzēt reto dabas parādību un, protams, arī visu to, kas ar Zaļo staru saistīts. Tāpēc pastāstīšu, kā šo staru ieraudzīt.

Fizikālie pamati. Tomēr šķiet pavisam savādi, ka spilgtā, baltā saule var kļūt zaļa. Daudzi būs ievērojuši, ka gan lecot, gan rietot, saule vairākkārt maina krāsu. Tā var būt dzeltena, var būt ari sar­kana. Bet šim brīnumam ir pilnīgs materiālistisks skaidrojums. Sau­les starus atmosfēra ne tikai izkliedē, bet arī lauž, un tāpēc mēs redzam tikai daļu tās spektra. Sarkano un dzelteno krāsu redzam biežāk tāpēc, ka šie stari mazāk izkliedējas. Šī izkliede lielā mērā atkarīga no atmosfēras dzidruma. Tad, kad saule noslīd lejpus ho­rizonta, mēs viņu pašu vairs neredzam, bet vēl kādu laiku novēro­jami sadalītās gaismas spektra dažādu krāsu starus, kas tiek liekti atmosfēras slāņos. Tur vismazāk liecas sarkanā gaisma, bet zaļās un zilās gaismas stariem ir lielāks laušanas leņķis. Tādēļ pcc sau­les rieta rodas apstākļi, kuros pēc pašas saules norietēšanas var parādīties tās spektra zaļas un zilās gaismas starojums. Tomēr tas notiek ļoti reti, jo šie stari var parādīties tikai tad, ja ir sevišķi dzid­ra atmosfēra. Diemžēl mūsdienās atmosfēras piesārņojuma dēļ Zaļo staru redz gauži reti.

Ieteikumi novērotājiem. Saules rieti vienmēr ir skaisti, un katrs no tiem ir neatkārtojams. Ja saule riet mākoņos, tad ilgi var vērot tās staru spēles. Bet tajās reizēs, kad pamale ir dzidra, jums ir cerība ieraudzīt Zaļo staru. Lai tas izdotos, vajadzīga, kā jau teicu, dzidra jūras pamale, mierīgs bezvēja laiks, zināma māka skatīties, pacietība un veiksme.

Vērošanas vietai nav nozīmes. Kā jau stāstīju, Zaļo staru pir­moreiz ieraudzīju, sēdot laivā, tātad no pašas ūdens virsmas, bet ērtāk, protams, apsēsties kapas malā.

Parastā kļūda ir tā, ka saules rietu sāk vērot pārāk agri. Rieto­šā saule apžilbina acis, un pat tad, ja Zaļais stars uzspīd, jūs to varat nepamanīt. Ja ir vairāki novērotāji, tad darījām tā, ka viens labprātīgi skatījās saules rietu, bet pārējie lūkojās uz otru pusi vai aizsedza acis. Brīdī, kad saule nogrima jūrā, un dzeltenās saules vietā parādījās sarkanā gaisma, pirmais vērotājs brīdināja pārējos, un tad visi sāka vērot tās pazušanas vietu. Bet, ja nedaudz iema­nās, tad arī viens pats vērotājs var tīri labi atvērt acis pirmā satum­suma bridi. Saules rieta mirkli var izjust arī tieši neskatoties

Kur skatīties? Jāskatās nedaudz pa labi no tās vietas, kur sau­le iegrima, jo tā neiet vertikāli jūrā, bet gan zem apmēram 45 grā­du lenka.

Labas cerības ir tad, ja debess ir dzidra, jūra zila vai vēl labāk— zaļa un pamalē nav nekādas dūmakas vai mākoņu. Ja saule jau pirms rieta kļūst sārta, tad cerību tikpat kā nav. Tad papriecājieties par jauku krāsu spēli. Bet ja spilgti dzeltena saule sāk sārtoties tikai tad, kad tā pieskaras jūrai, varat cerēt uz brīnumu.

Tomēr pat tad, ja apstākļi šķiet pagalam nelabvēlīgi, nezaudē­jiet cerības. Tā 1999. gada 28. augustā vērojām saules rietu Pāvilostas pludmalē. Debesis bija apmākušās un arī pamali klāja biezi mākoņi. Bet apmēram minūti pirms saules rieta pašā pamalē mākoņi nedaudz pašķīrās. Ne daudz, bet pietiekoši, lai ieraudzītu rietošo sauli. Mūsu pacietību tā bagātīgi atalgoja. Mirkli pēc sar­kanās saules pazušanas kādu sprīdi virs apvārkšņa uzlēca maza, zaļa saulīte. Tā gan bija redzama pāris sekundes, bet arī tas bija ļoti jauki.

Zaļā stara veidi. Tāpat kā ir dažādi saules rieti un katrs no tiem ir neatkārtojams, tāpat arī Zaļais stars var būt dažādos veidos.

Jau stāstīju par neticami dzidro un spēcīgo zaļo gaismu. Tā toreiz apgaismoja visu Salacgrīvas piekrasti, bet tik spilgtas iz­pausmes ir visai reti. Var arī, kā jau stāstījām, uzlēkt zaļa saulīte. Citu reizi atkal tikai uz sekundi vai divām zaļā krāsa iemirdzas: atspīd plāna šķēlīte — saules diska augšējā maliņa. Bet vēl citu reizi cauri biezajam atmosfēras slānim izlaužas tikai zaļš ziedvei- dīgs uzliesmojums.

Un visbeidzot, var gadīties, ka maigajā pustumsā uz mirkli pagaist tada kā zaļa migliņa. Bet arī šī "migliņa" ir vesels piedzī­vojums. Bet I999.g. 14. augustā Pāvilostā jau aprakstītais zaļais loks pārvērtās zaļā, platā joslā.

Zilais stars. Aiz Zaļā stara var vēl sekot Zilais stars. Kaut arī šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti, tomēr vismaz viens Zilā stara novē­rošanas gadījums Latvijā ir zināms. Tas tika publicēts žurnālā "Zvaigzne" 1958.g., Nr.2. Atļaujos pārpublicēt šī raksta nobeigu­mu: "…Taču "zaļo staru" redzēt neizdevās. Viens otrs to uzskatīja par teiku. Dažreiz gan, ilgi skatoties spilgti norietošajā saulē, acu priekšā ņirbēja simtiem zaļu saules ripiņu, bet tām ar "zaļo staru" nebija nekāda sakara.

Pagājušā (t.i. 1957., 1. Vīks) gada vasarā 6. jūlijā, neskatoties uz to, ka virs jūras bija tikko manāma dūmaka, saule rietēja spilgti dzeltena. Drīz aiz horizonta pazuda puse saules, tā kļuva arvien mazāka, un beidzot bija vērojama tikai maza maza maliņa. Tā locījās, it kā nebūtu īstā saule, bet tās sašķobīts attēls viegli viļņo­jošajā ūdens spoguli. Virs maliņas parādījās horizontāli izstiepts plankumiņš, kas it kā atrāvās no rietošā saules diska un kļuva ar­vien mazāks un spilgtāks. Šai mirklī sasprindzināju savu uzmanī­bu. Saules maliņai pazūdot, uz tumšās jūras un oranžsārtās debess robežas iemirdzējās spilgti spīdošs zaļš punkts. Isu mirkli vēlāk tas kļuva zils, daudz zilāks nekā ziemas naktī mirdzoša zvaigzne. Tad punkts izdzisa: zaļais stars mirdzēja tikai pāris sekundes."

Vai Zaļo staru var nofotografēt? Protams. Tikai tad tam savlaicīgi jāsagatavojas, jo tas ilgst tikai pāris sekundes. Tomēr tajās reizēs, kad pavīd tikai mazs ziediņš vai migliņa, diez vai uz fotofilmas tas būs redzams, jo šis punkts būs pārāk sīks.

Rīta stari. Zaļo staru varētu arī ieraudzīt īsi pirms saules lēk­ta. Piemērota novērošanas vieta ir Rīgas līča Kurzemes jūrmala. Šai gadījumā tikai savlaicīgi jāpieceļas.. 1998. gada vasaras saul­griežos visai skaistu Zaļo staru Kolkas ragā redzēja ekskursantu grupa no Dobeles. Bet nebūt nav jābrauc līdz Kolkai, to var vē­rot, jau sākot no Engures.

Ļoti savdabīgs ir skats pustumsā pāri jūrai, jo pirms paša lēk­ta jūrā ļoti labi redzams t.s. "Jūras kalns". Tā ir optiska parādība, kad ūdens pie horizonta šķiet pacelts augstāk, veidojot tādu kā milzu valni — Jūras kalnu. Saule lec pāri šim kalnam. Protams, lai ieraudzītu Zaļo un varbūt pirms tam vēl Zilo staru, jūrai jābūt mierīgai, pamalei dzidrai. Tā kā nav jāuztraucas, ka apžilbs acis, tad iespējas pieaug. Bet ja arī pašu staru neieraudzīsiet, tad varē­siet priecāties par to, kā saule lec. Tieši lec, nevis lēni izlien ārā.

Pēdējos gadu simtos zinātne veikusi daudzus atklājumus, ku­ri būtiski paplašinājuši cilvēku iespējas, mainījuši viņu dzīvi un darbu. Minēsim kaut vai tikai elektrību, elektromagnētismu, ra­dioaktivitāti, sintētiskos materiālus, skaitļošanas tehniku. Šie at­klājumi radās, paplašinoties vispārējo zināšanu lokam par dabu un tās elementiem, zinātniskā darba metodēm, jauniem materiā­liem un precīziem instrumentiem. Grūti, pat neiespējami, iedomā­ties, kā bez visiem šiem priekšnoteikumiem varētu izdarīt kaut vai vienu no minētajiem atklājumiem.