IVARS VĪKS: Trejdeviņi Latvijas brīnumi 1 daļa

Minēto kupolu viegli nosakāmās pazīmes ir neparasts ska­ļums un atbalsis no debesīm. Kā lielisku vietu šādu kupolu iepazī­šanai varam minēt Mazsalacas Skaņā kalna apkārtni, un it īpaši posmā no Saules klintīm līdz Skaņajam kalnam.

Klinšu raksturojums. Saules klintis ir sena svētvieta, atro­das Salacas labajā krastā nepilnu kilometru augšpus Skaņā kalna.

Pēc Otrā pasaules kara tās sāka dēvēt par Neļķu klintīm, jo to iepriekšējais vārds — Suņu klintis likās nelabskanīgs. Tomēr šis vārds nav saistāms ar mūsu četrkājainajiem palīgiem, bet ir senas cilmes, saistāms ar angļu rakstu valodā saglabāto sun — saule. Laiks šo vārdu atjaunot. Saules klintis pacēlās augstāk par apkārt­ni, no tām varēja veikt astronomiskus vērojumus, svinēt Saules gada gadskārtas. Par seno svētvietu liecina gan teikas, gan tuvējo māju vārdi, piemēram, "Silmači".

Skaņais kalns atrodas Salacas kreisajā krastā apmēram 6 km lejpus Mazsalacas tilta. Tā ir apmēram 15 m augsta un 70 m gara smilšakmens krauja. Iepretim, Salacas labajā krastā, atrodas Ska­ņā kalna sarīkojumu vieta. Uz to ved asfaltēts ceļš, kas sākas no Mazsalacas vidusskolas. Skaņais kalns ir slavens ar īpatnām at­balsīm.

Ik gadus Skaņo kalnu apmeklē desmitiem tūkstošu cilvēku. Starp daudzajiem ekskursantiem, kurus esmu turp vedis, bijuši ari tādi ārzemju viesi, kuri ļoti daudz ceļojuši. Viņi ne vienreiz vien apliecinājuši, ka itin nekur nav tādas vietas pasaulē.

Par to jau pagājušajā gadsimtā rakstījuši Kaudzītes Reinis un Lapas Mārtiņš.

Kalnam veltīts ne mazums dzeju. Manuprāt, visjaukākā no tām ir Laimoņa Vāczemnieka "Skaņajā kalnā":

Ādam, kas bij tava sieva?

Ieva…

Mīļais, vārdi skan kā glaimi.

Laimi…

Tevi lūdzu nepiekļaujies.

Ļaujies…

Zvēri, mūžam nepievilšu.

Vilšu…

Diemžēl lielākā daļa apmeklētāju neprot iepazīt Skaņā kalna efektus un auro kā negudri, gandrīz neko negūdami. Dažreiz ga­dās, tie pat stāv rindā, lai ieņemtu vietu iepretim dižajai smilšak­mens kraujai. Tad grupas vadītājs vai ekskursijas gids ievelk elpu un sauc, cik spēka:

— Ādam, kas būs Tava sieva?

Un tūlīt arī saņem atbildi:

—… va.

Krietni izaurojušies, ekskursanti dodas mājup, pārliecināti, ka guvuši visu iespējamo.

Patiesībā no Skaņā kalna jaukumiem un brīnumainajiem akus­tiskajiem efektiem, viņi nav guvuši tikpat kā neko.

Skaņā kalna skanīgums. Atbalss Latvijas dabā nav retums. To pieņemts skaidrot ar skaņas atstarošanos no sienām, klintīm, meža u.c., līdzīgi kā gaisma atstarojas no spoguļa. Daudzos gadī­jumos tas droši vien tā arī ir. Un tomēr Latvijā ir daudzas vietas, kur atbalss atstarojas no acīm neredzamiem slāņiem. Tālās un ne­reti daudzkārtīgās atbalsis grūti, pat neiespējami skaidrot kā tikai skaņas atstarojumu vien, jo tās ir pārāk spēcīgas.

Vispirms atzīmēsim neparastu skanīgumu un īpatnējās atbal­sis daudzos senču svētkalnos un svētvietās, piemēram, Sperjāņu kalnā un tam tuvējos pakalnos (Jēkabpils raj.), Piksteres Zilajā kalnā (Aizkraukles raj.), Upsīšu svētvietā (Talsu raj.) u.c. Četras atbalsis skan no Tirzas Skolas kalna, septiņas no Drusku kalna (Alūksnes raj.) u.c. Nogales parkā (Talsu raj.) atbalss nāk it kā no debesīm. Dažādi savdabīgi akustiskie efekti vērojami arī citur, pie­mēram, Tiņģerē (Talsu raj.), Lindes parkā (Ogres raj.), Ivandē (Kul­dīgas raj.), Zentenē (Tukuma raj.) u.c.

Tomēr tik interesantas vietas kā Mazsalacas Skaņais kalns ot­ras nav ne tikai Latvijā, bet pagaidām, cik zināms, pat visā pasau­lē. Bez tam Skaņā kalna apkārtne ir ne mazāk skaista kā Sigulda vai Abavas ieleja, tikai ne tik izkopta un piemērota lielam cilvēku pieplūdumam. Bet interesanto tūrisma objektu skaita ziņā Mazsa­lacas Skaņā kalna parks pārspēj abas iepriekš minētās vietas, pat kopā ņemot. Varbūt, ka viens no iemesliem ir tas, ka par Siguldu rakstīts ir daudz vairāk nekā par Mazsalacu.

Atbalsis Saules klintīs. Būtībā jau pieminētā Skaņā kalna krauja ir Saules klinšu apakšējā daļa. Kopumā senā svētvieta aiz­ņem abus Salacas upes krastus, veidojot it kā divus spārnus.

Spēcīgākas un interesantākas atbalsis ir pie augšējām klintīm, kas vērojamas no kreisā krasta. Pagaidām kreisā krasta zona vēl ir neizkopta, un to vērtējam ar vārdiem — "par laimi", nevis "diem- žēl", jo, nepārdomāti ierīkojot ceļus un takas, vietai var nodarīt lielu postu, daudz ko zaudējot uz neatgriešanos.

Par abu klinšu grupu saistību liecina teikas par akmeņu lilta celšanu pāri Salacai. Šai rakstā apskatīsim tikai ērti pieejamas vie­tas Skaņā kalna parkā.

īpatnā zīme. Reti gludās Skaņā kalna kraujas ziemeļu jeb, raugoties pa upes tecējumu, lejasgalā saskatāms neparasts veido­jums, it kā zīme. To veido divas pilnīgi taisnas, gandrīz nedaudz ieslīpas, savstarpēji simetriskas līnijas, kuras virzienā uz augšu sa­vienojas. Tā izveidojas ap 8 m augsta zīme ar smaili uz augšu, kuru atbilstoši senrakstiem varētu uzlūkot par Dieva zīmes pavei­du — Jāņa zirni. Šķiet, ka līniju vietā klints krāsa ir mainījusies.

Ļoti grūti izprast, kā šī zīme varēja izveidoties. Tas nav plai- sājums. Šādas līnijas nevarētu arī radīt dzelzs oksīdu Vai citu krā­su saturoši notecējumi. Un pat ar visbagātāko fantāziju apveltītam cilvēkam diezin vai ienāktu prātā tāds process, kura rezultātā pirms 350 miljoniem gadu dabas spēki izšķirotu jūras smiltis tā, lai tās veidotu šādu ģeometriski precīzu zīmi. Liekas, ka tas tomēr ir cil­vēka darbs, lietojot kādu mums nezināmu tehnoloģiju?

Uz Skaņā kalna klints virs šīs zīmes dažu desmitu metru attā- Iumā no krasta ir pārsteidzošs vietas skanīgums. Šajā vietā aug priežu jaunaudze, kurai vajadzētu skaņas slāpēt. Bet notiek pretē­jais. Pēc īsa, pat paklusa sauciena vai svilpiena skaņa turpina gai­sā vibrēt vēl vairākas sekundes kā vislabākajā koncertzālē. Tur­klāt skanu efekti šeit mainās ik pa dažiem soliem. Saskaņā ar fizikas likumiem priežu skujām vajadzētu skaņu ātri noslāpēt. Bet acīmredzot šeit darbojas kāds mums neredzams un neizprotams rezonators, kas saglabā skaņu. Šīs zonas lielums ir ap 300 x 80 m. Līdzīgu efektu var novērot arī Lindes parka t.s. Liepu lustūzī (Og­res raj.), tikai tur skaņa izgaist ātrāk.

Kā baudīt atbalšu burvīgumu? Savulaik Skaņo kalnu bija iemīļojis aktieris Jānis Duburs. Viņš uz šejieni braucis daudzas vasaras, lai lasītu dzejoļus. Šī skanīgā vieta sagādā prieku ikvie­nam, te var sarīkot pat nelielu koncertu. Tikai klausītājiem jāno­stājas vai nu pašā ūdensmalā, vai arī uz takas. Tad skaņu mija būs vēl tīkamāka. Veci ļaudis stāsta, ka līdz Pirmajam pasaules karam uz Skaņā kalna augušas divas lielas egles, kas atbalsi darījušas loti samtainu.

Skaņā kalna skanīgumu var izbaudīt daudzās vietās gan Sa­lacas kreisajā krastā, t.i. uz paša kalna, gan tam iepretim labajā pusē — Skaņā kalna parkā (sk. 2. att.). Tikai šim nolūkam jāatrod skanīgie punkti. Tic atrodas zelta ugunsāderu krustpunktos.

Uz līnijas, kas atbilst klints viduspertpendikulam, labajā kras­tā ir trīs punkti: 15 m no upes, uz takas un senkrastā. Runājot no senkrasta, klausītājam vēlams atrasties pie pašas upes.

2. att. Skanīgie punkti pie Salacas Saules klintīm un Skaņā kalna park

Jau 2—3 m attālumā no āderu krustpunkta skanīgums mazi­nās. Vairāki punkti atrodas arī uz pašas klints, t.i. kreisajā krastā, no šejienes arī labi dzird tālās atbalsis. Pastāv vēl arī punkti ar savstarpēju dzirdamību.