• Пожаловаться

V.ŽURAVĻOVA: CILVĒKS, KAS RADĪJA ATLANTĪDU

Здесь есть возможность читать онлайн «V.ŽURAVĻOVA: CILVĒKS, KAS RADĪJA ATLANTĪDU» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. Город: RĪGĀ, год выпуска: 1965, категория: Фантастика и фэнтези / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

V.ŽURAVĻOVA CILVĒKS, KAS RADĪJA ATLANTĪDU

CILVĒKS, KAS RADĪJA ATLANTĪDU: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «CILVĒKS, KAS RADĪJA ATLANTĪDU»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

V.ŽURAVĻOVA CILVĒKS, KAS RADĪJA ATLANTĪDU IZDEVNIECĪBA «LIESMA» RĪGĀ 1965 «Cilvēks, kas radīja Atlantīdu» ir fantastisku stāstu krājums. Lasītājs šajā krājumā uzzinās par nākamības cilvēkiem, kuriem pakļaujas vulkāni, uzzinās par lidojumiem uz tālām, noslēpumainām planētām, par domu pārraidīšanu attālumā un vēl daudz ko citu neparastu. Tulkojusi Ilga Kalnciema Vāku, titulu un priekšlapas zīmējusi V. Brence L. Birjukova zīmējumi

V.ŽURAVĻOVA: другие книги автора


Кто написал CILVĒKS, KAS RADĪJA ATLANTĪDU? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

CILVĒKS, KAS RADĪJA ATLANTĪDU — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «CILVĒKS, KAS RADĪJA ATLANTĪDU», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Pie galda sēdēja cilvēks, kura ģīmetni viņa simtiem reižu bija redzējusi laikrakstos, žurnālos, grāmatās. Viņš bija vecāks nekā ģīmetnēs. Bez tam viņam bija stingrs, tiešs skatiens. Viņa ar lielu piespiešanos varēja skatīties Sorinam acīs.

Viņš uzmanīgi klausījās jaunās meitenes stāstā, ne­pārtraukdams, nekā nevaicādams. Plūkāja rudo bār­diņu un reizēm rauca pieri. Viņa to skaidri redzēja un bija pārliecināta, ka Sorins viņai netic. Tomēr viņš pa­cietīgi nogaidīja, kamēr viņa aplūkoja Mēness akmeni, un Larisa juta, ka šajā lielajā, tik daudz pieredzēju­šajā cilvēkā ir kaut kas labs. Viņš vēl nekā nebija tei­cis, bet viņai pēkšņi kļuva skaidrs, ka viņas dzīvē — lai arī tikai uz vienu stundu — ienācis cilvēks, kas no šī brīža būs viņas mēraukla, paraugs. No šīs domas viņa samulsa un steidzīgi pabeidza savu stāstu.

Larisa gaidīja. Un pavisam pēkšņi atskanēja vārdi:

— Es ticu ikvienam jūsu vārdam.

— Es ticu ikvienam jūsu vārdam, — Sorins teica. — Taču pagaidām darīt nekā nevaru.

— Kāpēc?

Tas izklausījās gandrīz kā izaicinājums. Sorins sau­dzīgi atbildēja:

—r Pārspriedīsim kopīgi, Larisa Pavlovna. Pirmām kārtām — fakti. Fakts numurs viens: jūs uztvērāt kos­misku zet-ritma izstarojumu. Fakts numurs divi: izņe­mot jūs, neviens cits nekur nekā līdzīga nav atklājis. Fakts numurs trīs: jums pašai trīs turpmākajos mēne­šos nav izdevies no jauna uztvert šo zet-ritmu. Ko tad šādā situācijā var uzsākt?

— Organizēt izlūkošanu plašā apjomā.

— Vai jūs šo priekšlikumu ierosinājāt savā institūtā?

— Jā.

— Un ko jums atbildēja?

— Oficiāli vai neoficiāli?

Sorins iesmējās:

—- Neoficiāli.

— Man teica, ka domu pārraidīšana attālumā jau tā daudziem liekoties apšaubāma, tāpēc neesot vajadzības sarežģīt stāvokli, saceļot troksni ap ārkārtīgi apšau­bāmu atklājumu.

— Un jūs ar to nesamierinājāties?

— Nezinātniski apsvērumi mani neietekmē.

Sorins nodomāja, ka Smoļinas balss ir bagāta into- nācijām, un no tiesas noskaitās uz sevi. Viņš gribēja ar Smoļinu runāt tā, kā būtu runājis ar kuru katru dar­binieku. Un nespēja. Kaut kas viņam neļāva.

— Sakiet, Larisa Pavlovna, — vai jūs uzskatāt, ka tad, ja es pievienošos jūsu domām, mums izdosies pār­liecināt citus?

— Jā, izdosies!

— Bet vai zināt, ko mums iebildīs? Es varu jums iepriekš to pateikt. Mums, piemēram, aizrādīs, ka jūs esat redzējusi vairāku zvaigžņu sistēmu. Bet tādās sis­tēmās planētām nav stabilu orbītu un tāpēc dzīvība uz planētām diez vai ir iespējama. Ko mēs atbildēsim?

— Mēs atbildēsim, ka Zeme un Mēness arī ir dubulta sistēma, tomēr apkārt Zemei un apkārt Mēnesim riņķo — pa pilnīgi stabilām orbītām — mākslīgie pa­vadoņi. Lai oponenti Zemes un Mēness vietā iedomājas zvaigznes, bet pavadoņu vietā — planētas, tad viņi pār­liecināsies, ka arī vaifāku zvaigžņu sistēmā ir iespēja­mas stabilas, gandrīz riņķveida orbītas.

Sorins sirsnīgi smējās. Meitene prot iedzelt.

— Pierādījums ir asprātīgs, Larisa Pavlovna, bet nav pārliecinošs. Mums sacīs tā: «Lai sistēma «Zeme- /vlēness» līdzinātos zvaigžņu pārim, Mēness jāpievirza krietni tuvāk Zemei. Bet tad ari pavadoņu orbītas vairs nebūs riņķveida.»

— Mēs atbildēsim, ka tas ir obligāti daudziem zvaigžņu pāriem, taču nebūt ne visiem. Piemēram, Cen­taura Alfa un Centaura Tuvējā ir vienas sistēmas zvaigznes, tomēr atrodas diezgan tālu viena no otras. Un vēl mēs teiksim… — Smoļina uz brīdi apklusa. — Mēs teiksim tā: «Atklājumi un izgudrojumi sākumā parasti ir nevarīgi. Tāpat kā cilvēki, kas tikko nākuši pasaulē. Un ir vajadzīgas ļoti rūpīgas rokas, vajadzīgs skaidrs un krietns prāts, lai palīdzētu tiem nostiprinā­ties. Nav nekāds nopelns tagad braukāt automobilī. Bet liels ir to ļaužu nopelns, kuri prata pirmajās neveiklajās mehāniskajās ekipāžās saskatīt nākotnes skaistos un ātros automobiļus. Tas pats sakāms par kuru katru jaunu atklājumu, par ikvienu izgudrojumu. Tajos jā­meklē nevis šodienas vainas — tās jau tāpat ir redza­mas, — bet rītdienas priekšrocības …» Ja es būtu atnā­kusi pie jums, Jurij Fjodorovič, ar absolūti pārliecino­šiem pierādījumiem, tad būtu vērts tiem noticēt. Bet tagad…

— Ar jums ir bīstami strīdēties, — Sorins noplātīja rokas.

Larisa pašūpoja galvu:

— Ne patlaban. Es zinu, galvenos iebildumus jūs vēl neesat pateicis.

Sorins bez smaida ielūkojās pelēkajās acīs — tās bija piesardzīgas un tomēr draiskas.

— Uzminējāt gan.

— Es taču esmu pieradusi lasīt domas… no attā­luma.

Smoļina pajokoja, bet Sorinam piepeši šķita, ka viņa pārsteidzoši viegli lasa domas, pat tās, no kurām viņš pats vēl vairījās un kuras negribēja lasīt. Viņš nojauta, kādu piepūli prasa Smoļinai šis mierīgais, dabiskais sarunas tonis.

— Labi, — viņš aši teica. — Es jums paskaidrošu. Zvaigžņu sistēma, no kuras notikusi šī… pārraide,

nevar but ļoti tāla, pretējā gadījumā nezin vai svešais zet-ritms būtu bijis tik skaidrs. Nu, sacīsim, trīsdesmit, piecdesmit gaismas gadu — tas, jādomā, bijis lielākais attālums. Vai piekrītat?

Smoļina ilgi klusēja. Tad palocīja galvu:

— Jā. Bet tas ir ierobežojums, par kuru es nebiju padomājusi. Jūs ienesat jaunus elementus.

— Tālāk, — Sorins turpināja. — Jūs redzējāt lielu, zaļgandzeltenu disku un četrus mazus diskus — gaiš­zilu, divus sarkanus un oranžu. Tas nozīmē, ka zvaigžņu sistēmā bijušas vismaz piecas zvaigznes. Vai tā?

— Jā.

— Talak. Vai jus atceraties laiku, kad eksperiments notika?

— Jā.

— Un antenas virzienu?

— Pieraksts tika izdarīts automātiski, ar korekciju, ievērojot šūpošanos. Skaitļi nav pilnīgi precīzi.

— Nekas, ņemsim vidējos rezultātus. Uzrakstiet, lūdzu, šos skaitļus. Te būs papīrs… Lieliski! —• Sorins paņēma papīra lapu. — Un tagad papētīsim, vai šajā virzienā atrodas mums tuvas vairāku zvaigžņu sistē­mas, kuru zvaigznēm būtu tādas spektra klases, par kādām jūs stāstījāt. Vai tā būs objektīva pārbaude?

Smoļina ļoti klusu atbildēja:

— Jā.

Sorinam kļuva viņas žēl, un viņš teica:

— Neuztraucieties taču. Nevajag. Pat tad, ja jūs būtu kļūdījusies …

— Nē! — Smoļina viņu pārtrauca. — Tā nav kļūda.

Sorins klusēdams piegāja pie grāmatu plauktiem. Iz­ņēma grāmatas. Smoļina sēdēja neatskatīdamās. Viņš ilgi šķirstīja katalogus. Tad pienāca atkal pie galda. Klusēdams apsēdās, aizsmēķēja.

— Larisa Pavlovna …

Viņa saprata: kaut kas noticis. Sorins skatījās viņai garām, telpā.

— Larisa Pavlovna, tas ir Micars, vidējā zvaigzne Lielā Lāča astē. Attālums divdesmit pieci gaismas gadi. Sešu zvaigžņu sistēma. Zvaigžņu krāsa saskan.

— Tas nozīmē… — Smoļina klusi ieteicās.

— Jūs redzējāt augus, kas maina krāsu, — Sorins turpināja. — Man liekas … esmu gandrīz pārlieci­nāts… Jūs saprotat, uz planētas, kurai ir sešas sau­les,, ir īpatnēji apstākļi.

Sorins piecēlās un pastaigājās pa kabinetu.

— Jā, — viņš teica, — dīvaina pasaule. Pasaule ar krāsu rotaļām. Pie debesīm sešas krāsainas saules. Mū­žīga diena … un krāsainas pusēnas. Gaiss, ūdens, augi, augsne — tas viss nemitīgi, ik minūti maina krāsu… Fantastiska krāsu rotaļa …

Читать дальше
Тёмная тема

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «CILVĒKS, KAS RADĪJA ATLANTĪDU»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «CILVĒKS, KAS RADĪJA ATLANTĪDU» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


Отзывы о книге «CILVĒKS, KAS RADĪJA ATLANTĪDU»

Обсуждение, отзывы о книге «CILVĒKS, KAS RADĪJA ATLANTĪDU» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.