Klarks Arturs (Arthur Clarke). Dz. 1917. gadā. Viens no izcilākajiem angļu fantastiem. Vienlaikus daudzu populārzinātnisku grāmatu autors. Pēc profesijas astronoms. Britu karaliskās astronomijas biedrības loceklis. Divreiz ievēlēts par Britu starpplanētu biedrības prezidentu. Pašlaik dzīvo Ceilonā. Ievērojamākie fantastiskie romāni un stāsti: «Bērnības gals», «Pilsēta un zvaigznes», «Kosmosa prelūdija», «Marsa smiltis» (ir saīsināts tulkojums krievu valodā) un daudzi citi. 1962. gadā apbalvots ar starptautisko Kalingas prēmiju par darbu zinātnes popularizācijas jomā. 1956. gadā par stāstu «Zvaigzne» (ir tulkojums krievu valodā) saņēmis Hjugo prēmiju. Stāsts «Ekspedīcija uz Zemi» («Ex- pedition to Earth») pirmo reizi publicēts 1954. gadā žurnālā «Science Fantasy» ar nosaukumu «Vēstures mācība».
Kristofers Džons (John Christopher) — angļu fantasta Kristofera S. Jouda (Cristopher S. Youd) pseidonīms. Vispazīstamākais darbs — romāns «Zāles bojā eja». Stāsts «Sasprindzinājuma maksimums» («Breaking Point») ietilpst ciklā «XXII gadsimts»; pirmo reizi publicēts 1952. gadā žurnālā «New Worlds Science Fiction».
Stērdžens Teodors (Theodore Sturgeon) — Eduarda Hamiltona Voldo (Edward Hamilton Waldo), amerikāņu fantasta, pseidonīms. Viņa pirmais romāns «Vairāk nekā cilvēki» iznāca 1954. gadā. Vispazīstamākie darbi ir romāns «Sintētiskais cilvēks» (1957) un noveļu krājums «Mājupceļš».
Stāsts «īpaša spēja» pirmo reizi publicēts 1951. gadā žurnālā «Other Worlds» ar nosaukumu «Kas smejas pēdējais».
Cilvēks un kosmoss…………………. 7
A. KlArks. Ekspedīcija uz Zemi.Tulk. 1. Kundziņš………………………………………. 9
A. Azimovs. Žēlsirdīgie maitasputni.Tulk. R. Koka…………………………………………… 23
H. Haiisons. Atbraucēja ciešanas.Tulk. O. Sarma………………………………………….. 53
T. Siērdžens. īpaša spēja. Tulk. Z. Inesis. . 81
A. Azimovs. Visas pasaules raizes.Tulk. R. Koka……115
Cilvēks un tehnika ….. 113
Dž. Kipekss. Piektdienis. Tulk. I. Kundziņš . 145 S.
Barrs. Kellahens un ripeļi. Tulk. R. Koka . 168
H. Katners. Strupceļā. Tulk. R. Koka . . 227
P. Andersons. Cilvēks, kas atnāca par agru.Tulk. M. Zumbergci…………………………………. 252
L. Hāidings. Meklējot. Tulk. Z. Inesis . ' . 303
Dž. Kristoīers. Sasprindzinājuma maksimums.Tulk. R. Koka…………………………………………. 337
īsi par autoriem……………………………………………. 363
EKSPEDĪCIJA UZ ZEMI
Redaktors 0. Jansons. Māksi, redaktore Sk. Elere. Tehn. redaktore H. Pope. Korektore R. Agule. Nodota salikšanai 1968. g. 22. martā. Parakstīta iespiešanai 1968. g. 18. jūlijā. Tipogr. pap. Nr. 2, papīra formāts 70X90'/ 3 2. 11,63 fiz. iespiedi.; 13,61 uzsk. iespiedi.; 12,94 izdevn. 1. Metiens 50 000 eks. Maksā 75 kap. Izdevniecība «Zinātne» Rīga, Turgeņeva ielā 19. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Preses komitejas Poligrāfiskās rūpniecības pārvaldes tipogrāfijā «Gīņa» Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40. Pašūt. Nr. 3493. A(Ang|u)
Izdots saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes 1967. gada 23. marta lēmumu.
[1] rogei (angl.) — telefona sarunā lietojams starptautisks termins ar nozīmi «sapratu».
[2] miri rom — mīļais virs (čigānu vai.).
[3] grafitogels — viela, kas satur grafītu koloidālā stāvoklī.
[4] serišan, miri pel! — Ātrāk, mīļo draudziņ! (Čigānu vai dialektā.)
[5] mii i čevi, jo tesalo — mīļo zēn, ej. (Čigānu vai. dial.)
[6] di — māte. (Čigānu va) dial.)
[7] sotto voce — pusbalsī. (Itāliešu vai.)
[8] islandiešu ticējums par sala milžu gaitām atbilst kristiešu sludinātajai «pastardienai», kurai, kā «paredzēts», vajadzēja būt 1000. gadā.
[9] military police (angļu vai.) — kara policija.
[10] leivs eiriksons — normānu vikings, 10. gadsimta beigās savos jūras braucienos sasniedzis Amerikas kontinenta krastus. Tā kā vina atklātajā zemē auga mežvīns, tā tika nosaukta par Vinlandi. Normānu ģeogrāfiski» atklājumi Eiropā tajā laikā nekļuva zināmi.
[11] bjarni herjulvsons — norvēģu vikinga, kuru 985. gadā, kad viņš brauca uz Grenlandi, vējš un straume aiznesa uz tālu, mežiem bagātu zemi, kas, pēc vēsturnieku domām, piederējusi pie Ziemeļamerikā» kontinenta.
[12] tings — senajā Islandē sapulce, kur izšķīra visus strīdīgus jautājumus attiecīgajā apgabalā. Svarīgākos tiesas un likumdošanas jautājumus kopš 930. gada izšķīra tautas sapulce jeb altings, kur reizi gadā pulcējās «visgudrākie ļaudis no visas zemes».
[13] odins — skandināvu mitoloģijā augstākais dievs, •ilvfcku cilts un visas pasaules radītājs.
[14] jarls (senskandināvu vai.) — no karaļa neatkarīgs feodālis,
[15] bards — dziesminieks.
[16] tikai no mātes puses, tu klaidoni!
[17] māksla labāka par dzīvi. (Lat.)