R. Samarins - DŽEKS LONDONS-ĪSS DZĪVES APRAKSTS

1876. gada 12. janvāris. Sanfrancisko Florai Vellmanei piedzima dēls Džons, nākamais rakstnieks Džeks Londons. Piedzimušā puisēna tēvs bija astrologs profesors Canijs [13] , pēc tautības Irs. Flora Vellmane, uz­ņēmēja meita no Mesilonas, Ohaio štatā, pasniedza Sanfrancisko mū­zikas stundas, rīkoja spiritisma seansus, lasīja lekcijas par spiritismu.

1876. gada 7. septembris. Floras Vellmanes laulības ar Džonu Lon­donu. Džons Londons, atraitnis ar divām meitām, atbrauca uz San­francisko no Aijovas štata. Pat vēlāk, uzzinājis, ka Džons Londons ir viņa patēvs, Džeks vienmēr mīlēja viņu kā īsto tēvu. Viena no Džeka pusmāsām Elīza bija viņam uzticama palīdze visu mūžu. Dže- kam par zīdītāju pieņēma nēģerieti Dženiju Prentisu, kurai rakstnieks bija ļoti pieķēries līdz mūža beigām. Londonu ģimene dzīvoja dažādās vietās pie Sanfrancisko līča (Oklenda, Alameda, Sanmateo, Liver- mora); patēvs strādāja gan par mūrnieku, gan par namdari, mēģi­nāja kļūt par fermeri, tirgojās, ar dārzeņiem, bija Zingera šujmašīnu sabiedrības aģents un pat polismenis. Bieži palika bez darba, ģimene cieta trūkumu.

1886. gads. Džons Londons, izputējis un pārdevis fermu Livermorā, apmetas Oklendā, Sanfancisko piepilsētā. Lai palīdzētu ģimenei, des­mit gadus vecais Džeks tirgojas uz ielas ar avīzēm, strādā par ap- kārtbraucoša ledus tirgotāja palīgu, par ķegļu nostādītāju spēles lau­kumā. Apmeklē publisko bibliotēku un kļūst par aizrautīgu grāmatu lasītāju.

1889.—1892. gads. Džeks Londons pabeidz pamatskolu. Strādā kon­servu fabrikā smagos apstākļos, dažreiz astoņpadsmit, divdesmit stun­das pēc kārtas. Par paša ietaupījumiem iegādājas laivu un svētdienās braukā pa līci. Vēlāk, aizņēmies trīssimt dolāru no Dženijas Prentisas, nopērk laivu «Hoplā-Hoplā» un kļūst par «austeru pirātu». Ne vienu reizi vien riskēdams ar dzīvību, piedalās daudzos malu zvejnieku iz­braucienos. Tad pāriet dienēt zvejas patruļā, kura cīnās ar malu zvej­niekiem. Iepazīstas ar Kiplinga, Zolā, Melvila un Tolstoja darbiem.

1893. gads. Janvārī septiņpadsmit gadu vecais Džeks Londons uz- munsturējas par matrozi uz šonera «Sofija Sazerlenda», kurš iet uz Japānas krastiem un Beringa jūru pēc roņiem. Bija Boninu salās un Jokohamā. Pēc septiņu mēnešu brauciena atgriežas Oklendā. Kalifor- nijā krīze, darba nav. Džeks Londons iekārtojas par strādnieku džutas fabrikā. Avīzes «San Francisco Call» izsludinātajam konkursam Džeks Londons divās dienās uzraksta stāstu «Taifūns pie Japānas krastiem», kurš 12. novembrī tiek iespiests, un saņem pirmo prēmiju. Londons aiziet no džutas fabrikas, mēģina kļūt par elektrotehniķi. Strādā Ok­lendas tramvaja elektrostacijā par ogļu pievedēju.

1894. gads. Aprīlī Džeks Londons nolemj pievienoties Kellija vadī­tajai bezdarbnieku armijai, kura gāja no Kalifornijas uz Vašingtonu pieprasīt, lai valdība palīdz bezdarbniekiem. Cenzdamies panākt «Kel­lija armiju», Džeks Londons brauc «par zaķi» ar vilcieniem; dzīvo kā klaidonis (sk. viņa grāmatu «Ceļš»). Viņš šķērso visu Ameriku, apmeklēdams Čikāgu, Bostonu, Vašingtonu, Ņujorku. Niagārfollā Džeku Londonu arestē par klaidonību — un viņš mēnesi nosēž cietumā. Pēc atbrīvošanas viņš ar vilcienu aizbrauc līdz Vankūverai (Kanāda), bet no turienes, uzmunsturējies par matrozi uz kuģa, atgriežas San­francisko.

1895. gads. Deviņpadsmit gadu vecumā Džeks Londons iestājas vidusskolā. Aizrautīgi lasa. Pārtiek no gadījuma peļņas: apcērp zā­lājus, izdauza paklājus, mazgā skolā grīdu. Skolas žurnālā «Egida» iespiež aprakstus un stāstus, galvenokārt izmantojot ceļojumā pa Ameriku uzkrāto materiālu. Ieinteresējies par sociālisma mācību, iepa­zīstas ar utopisko sociālistu darbiem un K. Marksa un F. Engelsa «Komunistiskās partijas manifestu». Tuvinās ar vietējiem sociālistiem, iestājas diskusiju klubā, kur pulcējās Oklendas inteliģence. Kļūst par Sociālistiskās strādnieku partijas biedru. Par publisku uzstāšanos Oklendas Sitihollas parkā, kur viņš vēršas pret kapitālismu, viņu arestē. Londona propagandista darbība kļūst plaši pazīstama. Avīzes iesauc viņu par «puiku sociālistu». Londons iepazīstas ar sociālistu Eplgartu ģimeni (romānā «Mārtiņš Idens» Morzu ģimene). Aizrauša­nās ar Meibelu Eplgarti (romānā Rūta Morze).

1S96. gads. Džeks Londons atstāj vidusskolu. Lai sagatavotos iestājeksāmeniem universitātē, viņš piecas nedēļas apmeklē speciālus kursus, bet pēc tam trīs mēnešus mācās patstāvīgi, sēdēdams pie grā­matas līdz deviņpadsmit stundām diennaktī. Rudenī sekmīgi nokārto eksāmenu Kalifornijas universitātē.

1897. gads. Nomācijies universitātē vienu semestri, Džeks Londons līdzekļu trūkuma dēļ pamet to un nododas literārajai jaunradei. Sūta žurnāliem savus aprakstus, stāstus, rakstus un humoristiskus dzejoļus, bet izdevēji nepublicē no Londona darbiem ne rindiņas. Trūkums pie­spiež viņu ķerties pie smaga, notrulinoša darba veļas mazgātavā. Pa­vasarī par māsas Elīzas naudu Džeks Londons kopā ar Elīzas vīru Separdu dodas uz Klondaiku (Aļaska) pēc zelta. Pēc izkāpšanas Skegvejā Londons ar nesamo uz muguras pārvar grūto Cilkuta pār­eju, vada laivas būvi pie Lindermana ezera un pārcelšanos pāri Baltā Zirga krācēm Jukonas augštecē. Ziemu pavada būdā pie Stjuartas upes. Pavasarī ar plostu laižas uz Dausonu. Saslimis ar cingu un nedabūjis ne unci zelta, Londons 1898. gada jūnijā ar diviem bied­riem deviņpadsmit dienas brauc ar laivu no Dausonas lejup pa Ju- konu un gar Beringa jūras piekrasti. Pēc tam Londons, uzmunstu- rējies par kurinātāju, brauc ar kuģi līdz Sietlai, no kurienes ar preču vilcienu pārrodas mājās. Sajā laikā viņš raksta piezīmes turpmākajam literārajam darbam.

1888. gads. Atgriezies no Aļaskas, Džeks Londons atkal ir Oklendā bez graša kabatā. Viņa prombūtnes laikā ir nomiris patēvs; visas rūpes par ģimeni tagad gulstas uz Džeka pleciem. Viņš veltīgi meklē pastāvīgu darbu, iztikdams no gadījuma izpeļņas un dzīvodams pus­badā, bet neaizmirst savu mērķi — kļūt par rakstnieku un neatlai­dīgi raksta stāstus, kaldinot meistarību.

1899. gads. Janvārī žurnāls «Overland Monihly» (Sanfrancisko) iespiež Londona stāstu «Par tiem, kas ceļā», bet februārī — stāstu «Baltais klusums». Pamazām Londona stāstus publicē arī citi izde­vumi, kas dod viņam iespēju iztikt ar literāro darbu. Džeks Londons lasa zinātniskos darbus socioloģijā, politekonomijā, vēsturē, bioloģijā. Iepazīstas ar buržuāziskā filozofa pozitīvista Herberta Spensera dar­biem, kuri nopietni ietekmē Londonu, iedziļinās daiļliteratūras klasi­ķos un modernajā bcletristikā. Lasa lekcijas sociālistu klubā. Sastop sociālisti Annu Strunsku, kas tajā laikā mācās Stenfordas universi­tātē. Nosaka sev likumu, kuru vēlāk ievēro visu mūžu, — rakstīt tūk­stoš vārdu dienā sešas dienas nedēļā.

1900. gads. Ietekmīgais žurnāls «Atlantic Monthlij» (Bostona) jan­vārī iespiež Londona stāstu «Ziemeļu odiseja». Londona literārās slavas sākums. Londons atsauc saderināšanos ar Meibelu Eplgarti. Nāk klajā Londona pirmais stāstu krājums «Vilka Dēls» (Bostonā). Aprīlī Londons apprecas ar Elizabeti Madernu, matemātikas skolo­tāju.

1901. gads. Londonam piedzimst meita Džoana. Iznāk otrais stāstu krājums «Viņa tēvu dievs» (Čikāgā). Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar izdevēju Makklīru, kurš maksā Londonam simt divdesmit piecus dolārus mēnesī, viņš raksta savu pirmo romānu «Sniegu meita». Iepa­zīstas ar M. Gorkija romānu «Foma Gordejevs» un novembrī publicē jūsmīgu rakstu par to.