R. Samarins: DŽEKS LONDONS-ĪSS DZĪVES APRAKSTS

1902. gads. Februārī apmeties Pjedmontā, Džeks Londons pieņem daudz draugu un paziņu. Raksta «Ceļojumu ar «Snarku»» un kopā ar Annu Strunsku — «Kemptona un Veisa vēstules». Ģimenes izde­vumi ievelk Londonu parādos. Pēc asociācijas «American Press» priekšlikuma brauc par korespondentu uz Londonu, lai no turienes ar kuģi dotos uz Dienvidāfriku, kur notiek angļu-būru karš. Tā kā karš beidzas, paliek Londonā, kur vairākas nedēļas pārģērbies dzīvo Isten- das graustos, fotografēdams Londonas padibenes un rakstīdams grā­matu «Bezdibeņa ļaudis» (iznāca 1903. gadā). Pabeidzis grāmatu, apmeklē Parīzi un Itāliju. Caur Ņujorku steigšus atgriežas mājā, sa­ņēmis ziņu par otras meitas Besas piedzimšanu. Ņujorkā vienojas ar izdevēju Makmilanu, ka viņam izmaksās simt piecdesmit dolāru mē­nesī par izdevniecības tiesībām iespiest visus viņa nākamos darbus.

1903. gads. Londons mēnesi raksta stāstu «Senču asiņu balss». Stāstu iespiež ietekmīgais žurnāls

1904. gads. 7. janvārī Džeks Londons kā Hersta tresta korespon­dents izbrauc uz Japānu, lai atspoguļotu krievu-japāņu kara notiku­mus. Japānas varas iestādes, nevēlēdamās laist ārzemju korespon­dentus uz fronti, visādi aiztur viņus Japānā. Ar milzu grūtībām Lon­dons tiek no Nagasaki līdz Mokpho (Korejas rietumu piekrastē), cenz­damies nokļūt Cemulpo, bet no turienes uz fronti. Mokpho viņš noīrē iezemiešu džonku un sešās «dienās, pārvarot vētru un aukstumu, pa Dzelteno jūru aizbrauc līdz Cemulpo. Londons apsaldē ausis, rokas un kājas. Ar japāņu karaspēku viņš aiziet līdz Phenjanai, kur viņu arestē, pēc tam viņu nosūta uz aizmuguri, uz Seulu, un ievieto kara cietumā par parādīšanos frontē bez atļaujas. Pēc ASV prezidenta T. Rūzvelta protesta Londonu atbrīvo. Jūnija beigās atgriezies San­francisko, Londons atved Amerikā pirmās krievu-japāņu kara foto­grāfijas, bet no Korejas viņš bija atsūtījis deviņpadsmit koresponden­ces. Nāk klajā stāstu krājums «Ticība cilvēkam» un romāns «Jūras vilks», kuram ir sensacionāli panākumi. Londons raksta stāstu «Spēle». Būvē Pjedmontā māju atstātajai sievai un bērniem.

1905. gads. Džeks Londons kā sociālists un rakstnieks saka dedzī­gas runas Losandželosas sociālistiem, Kalifornijas universitātes stu­dentiem, Stoktonas pilsētas biznesmeņiem. Krievu revolucionārus, Stok- tonas kapitālistiem naidīgi kliedzot, Londons nosauc par saviem brā­ļiem. Viņš paraksta Krievijas brīvības draugu biedrības uzsaukumu, viņu ievel par Studentu sociālistiskās apvienības prezidentu. Martā Londonu jau otrreiz izvirza par Sociālistiskās partijas kandidātu Ok- lendas mēra amatam. Top Londona raksts «Revolūcija», viņš izdod krājumu «Šķiru karš» un «Zvejas patruļas stāstus». Sāk rakstīt stāstu «Baltais Ilknis». Nopērk zemes gabalu Glenelenā. 18. novembri dabū šķiršanos no sievas. 19. novembrī salaulājas ar Cārmianu Kit- redžu, ar ko izraisa skandalozu troksni presē un izpelnās garīdznieku uzbrukumus. Gada nogalē Londons un Cārmiana ar tvaikoni apmekle Jamaiku, Kubu un Floridu.

1906. gads. Janvārī Londons dodas lekciju turnejā pa ASV, nola­sot referātus par sociālismu un revolūciju. Ņujorkā viņš nolasa refe­rātu trīs tūkstošiem Jēlas universitātes studentu, kā arī Studentu so­ciālistiskās apvienības atklātajā sēdē, kur klausītāju — galvenokārt strādnieku ir vēl vairāk. Februāra sākumā Londons pēc saaukstēšanās saslimst un atgriežas Glenelenā. Iecer ceļojumu apkārt pasaulei, ietve­rot tajā Pēterburgas apmeklēšanu, ar jahtu «Snarka», kuru būvē pēc paša projekta. Ceļojuma sagatavošana prasa Londonam kolosālus līdzekļus un milzumu enerģijas. Decembrī rakstnieks pabeidz romānu «Dzelzs papēdis» (publicēts 1908. gadā). Iznāk stāstu krājums «Zvaig­žņu klaidonis» un stāsts «Baltais Ilknis».

1907. —1909. gads. -1907. gada 4. aprīlī Londons un viņa sieva Iz­brauc ar «Snarku» Klusajā okeānā. Braucot sāk rakstīt romānu «Mār­tiņš Idens» — kā vienmēr, tūkstoš vārdu dienā. «Snarkas» pirmā ap­stāšanās — Pirlharborā (Havaju salas); kāda drauga kotedžā Hilo salā, kā arī citās salās Londons atpūšas, zvejo, piedalās dažādos svētkos, bet katru rītu strādā, radīdams ceļojuma piezīmes un jaunas «Mārtiņa īdena» nodaļas. Nedēļu dzīvo Molokai — spitālīgo salā. Atstājusi Havaju salas, «Snarka» ar lielām grūtībām sasniedz Mar­ķīza salas (Nukahiva), pēc tam 1908. gada pavasarī — Tabiti. Te Londons no vēstulēm uzzina, ka viņa finanšu lietas dzimtenē ir galīgi samudžinātas. Ar tvaikoni, kas iet uz Sanfrancisko, Londons ar sievu atgriežas mājās. Saņēmis no Makmilana firmas avansu par «Mārtiņu īdenu» un dažus citus honorārus, Londons samaksā parādus un atgrie­žas Tahiti. Brauc ar «Snarku» uz Samoa, Fidži, Jaunhebridu un Zā­lamana salām, ne vienu reizi vien nokļūdams nopietnās briesmās. Ap­meklē kopras plantācijas, brauc ar kuģi, kas vervē iezemiešus darbiem, zvejo, fotografē, vāc vietējo priekšmetu kolekciju, kura veido veselu muzeju, ja rodas vajadzība, ārstē saslimušos apkalpes locekļus, veic kapteiņa pienākumus. Vienlaikus Londons raksta romānu «Piedzīvo­jums» un dienvidu stāstu ciklu. 1908. gada septembrī viņš saslimst. 1909. gada maijā Londona veselības stāvoklis pasliktinās. Viņam iz­dara operāciju. «Snarku» aizved uz Sidneju un pārdod ūtrupē. 1909. gada 23. jūlijā Londons atgriežas Sanfrancisko; viņam ir iedragāta veselība, sakrājies milzums parādu. Londons dzīvo Glenelenā un, gri­bēdams nostiprināt savu sašķobījušos materiālo stāvokli, raksta ro­mānu «Laiks negaida», 1907. gadā iznāk stāstu krājums «Dzīvotgriba», krājums «Cejš», garais stāsts «Pirms Ādama», 1909. gadā — romāns «Mārtiņš Idens», kuru uzņem ļoti atturīgi.

1910. gads. Savā rančo Glenelenā Londons sāk būvēt milzīgu mūra ēku — Vilka namu. Uzaicina pie sevis dzīvot māsu Elīzu Se- pardi, kura sāk palīdzēt viņam kārtot darīšanas. Par trīsdesmit tūk­stošiem dolāru nopērk astoņsimt akru lielu vīnadārzu. Dedzīgi gaida dēlu. 19. jūnijā Cārmianai piedzimst meita, kas pēc trim dienām no­mirst. Ar nelielu jahtu «Klaidonis» Londons neilgu laiku burā pa līci un upēm. Nāk klajā krājumi «Apkaunotais», «Revolūcija», romāns «Laiks negaida», luga «Zādziba».

1911. gads. Londons pastāvīgi dzīvo Glenelenā, pieņemot savā mājā daudz viesu — pazīstamu un nepazīstamu. Neatkāpdamies no saviem likumiem, sistemātiski katru rītu strādā literāro darbu. De­dzīgi aizraujas ar lauksaimniecību, lasa grāmatas par agronomiju. Ar četriem zirgiem cejo pa Kaliforniju un kaimiņu štatiem. Decembra beigās aizbrauc ar Cārmianu uz Ņujorku. Iznāk Londona stāstu krā­jumi «Kad dievi smejas» un «Dienvidjūru stāsti», «Ceļojums ar «Snarku»», romāns «Piedzīvojums».

1912. gads. Džeks Londons un Cārrniana ar burukuģi «Dirigo», Iz­gājuši no Baltimoras un piestādami Sietlā, četrdesmit astoņās dien­naktīs apbrauc apkārt Horna ragam. Publicēti stāstu krājumi «Saules dēls», «Lepnības templis», «Smouks Belju».

1913. gads. Londona pasaules slava sasniedz apogeju, viņa grāma­tas tulko daudzās Eiropas valodās. Londons rosīgi nodarbojas ar saimniecību savž rančo, vēlēdamies parādīt, kā pilnīgojama zemko­pība Kalifornijā. Eksperimentē visās lauksaimniecības nozarēs, iekopj jaunas kultūras, audzē sugas lopus. Viņa rančo un Vilka nama būvē strādā vairāk nekā astoņdesmit cilvēku. Londons kaldina plānus radīt uz savas zemes lauksaimniecības kopienu, kur dzīvotu viņa labākie strādnieki. Naktī uz 19. augustu nodeg jau apdzīvošanai gatavais Vilka nams, par kuru Londons sapņojis daudzus gadus un kurš vi­ņam izmaksājis astoņdesmit tūkstošus dolāru. Kaut gan Londons sa­ņem milzu honorārus, viņam ir simttūkstoš dolāru liels parāds. Pub­licē stāstu krājumu «Naktī dzimusī», romānus «Niknais zvērs», «Džons Miežagrauds» un «Mēness ieleja».