Tuve Jansone: MUMINTĒTA MEMUĀRI

Здесь есть возможность читать онлайн «Tuve Jansone: MUMINTĒTA MEMUĀRI» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. Город: RĪGA, год выпуска: 1999, категория: Детская фантастика / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

Tuve Jansone MUMINTĒTA MEMUĀRI
  • Название:
    MUMINTĒTA MEMUĀRI
  • Автор:
  • Издательство:
    NORDIC
  • Жанр:
    Детская фантастика / на латышском языке
  • Год:
    1999
  • Город:
    RĪGA
  • Язык:
    Латышский
  • Рейтинг книги:
    3 / 5
  • Ваша оценка:
    • 60
    • 1
    • 2
    • 3
    • 4
    • 5
  • Избранное:
    Добавить книгу в закладки

MUMINTĒTA MEMUĀRI: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «MUMINTĒTA MEMUĀRI»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Muminteta memuāri Tuve Jansone Trollīša Mumina tētis ir uzrakstījis memuārus. Šī ir grāmata par viņa vētraino jaunību, kad dronti bija daudz lielāki, negaisi bīstamāki un saule siltāka nekā tagad. Savā verandā Muminielejā tētis atceras savus draugus Bezlikumu Kolonijā, viņu daždažādos ceļojumos un varenus svētkus pasaulē, kur viss ir iespējams. Varbūt viņš ir mazliet pārspīlējis, bet tas jādara, lai grāmata būtu saistoša … MUMINTROĻĻU BIBLIOTĒKĀ lasāmas šādas grāmatas: Neredzamais bērns Komēta nāk Tētis un jūra Burvja cepure Bīstamā vasara Trollīša ziema Vēlu novembrī Tūve Jānsone savas mākslinieces gaitas sākusi kā zīmētāja un gleznotāja, liekot trollīša Mumina tēlu paraksta vietā. Bet, par prieku visu vecumu lasītājiem, trollītis Mumins sāk dzīvot pats savu dzīvi, un driz vien par viņu iznāk vairākas grāmatas. Trollītis Mumins, mazā Mija, Svilpaste un visi citi Muminielejas / iemītnieki priecē un saista ikvienu. Un apburto bērnu, kas mīt/ katrā no mums. /

Tuve Jansone: другие книги автора


Кто написал MUMINTĒTA MEMUĀRI? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

MUMINTĒTA MEMUĀRI — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система автоматического сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «MUMINTĒTA MEMUĀRI», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Не бойтесь закрыть страницу, как только Вы зайдёте на неё снова — увидите то же место, на котором закончили чтение.

Starp citu, visai mājai piemita nepārprotama podiņu krāsns forma. Es biju tieši apburts no savas skaistās mājas, kas cēlās noslēpumainā ātrumā. Tas būs bijis atkarīgs ne tikai no iedzimtiem dotumiem, bet arī no apdāvinātības, spriešanas spējām un paškritikas. Bet, tā kā pašam savs darbs nekad nav jāslavē, es esmu sniedzis tikai vienkāršu rezultāta aprakstu.

Piepeši es pamanīju, ka ir auksts. Ēna no paparžu apakšas bija aizlīduši pa visu mežu, taisījās uz vakar­pusi.

Es biju tik noguris un izsalcis, ka man galva griezās riņķī, un es nespēju domāt neko citu kā par ezienes rūgušpienu. Un varbūt viņai mājās būs zelta krāsa Muminmājas jumta uzgalim… Stīvām, nogurušām kājām es devos cauri tumstošajam mežam.

—     Vai tas nu atkal ir viņš? — teica eziene, kas

stāvēja un mazgāja traukus. — Bet tikai nesaki nekā par murmuļiem!

Es izmetu plašu žestu un atbildēju:

—    Mana kundze, murmuli man vairs neko neno- zīmē. Es esmu uzcēlis māju! Pieticīgu divstāvu māju. Un tagad esmu ļoti noguris un ļoti laimīgs, un gal­venokārt drausmīgi izsalcis! Es esmu pieradis ēst pulk­sten piecos. Un man vajadzētu mazliet zelta krāsas uzgalim…

—    Ak tā? Zelta krāsu! — eziene saīgusi pārtrauca. — Jaunais rūgušpiens vēl nav sarūdzis, un veco es apēdu. Viņš ieradās tieši trauku mazgāšanas reizē.

—   Var jau būt, — es atbildēju. — Viens rūgušpiena trauks šurp vai turp jau nav tik svarīgs piedzīvojumu meklētājam. Bet es jūs lūdzu, mana kundze, beidziet to mazgāšanu un nāciet paskatīties manu jauno māju!

Aizdomīgi mani uzlūkojusi, eziene nopūtās un noslaucīja ķepas dvielī.

—    Nu ja, — viņa novilka. — Tagad man atkal būs jāsilda ūdens. Kur tad viņam ir tā māja? Vai tālu no šejienes?

Es gāju pa priekšu, un ejot man pa kājām un tālāk uz vēderu sāka kāpt augšā nejauka nojausma. Mēs nonācām pie strauta.

—    Nuu? — jautāja eziene.

—    Mana kundze, — es žēli atbildēju, norādīdams uz mājas celtniecību smiltīs. — Tā es esmu iedomājies savu māju… Verandas marga ir priežu čiekuru rakstā. Tas ir, ja kundze var man aizdot finierzāģīti… — Es biju pilnībā apjucis.

Mīļie lasītāji, saprotiet, es biju tik spēcīgi iedzīvojies mājas celtniecībā, ka patiešām uzskatīju: māja ir gata­va! Tas nenoliedzami norāda uz ļoti spēcīgu fantāziju, īpašību, kas nākotnē atstās iespaidu uz manu dzīvi un arī uz manu apkārtni.

Eziene nekā neteica. Uzmetusi man ļoti garu skatu, viņa nomurmināja ko tādu, ko, par laimi, es neuztvē­ru, un aizgāja prom, lai atsāktu mazgāt traukus.

Es iekāpu strautā un, it nekā nedomādams, sāku brist pa dzestro ūdeni. Strauts tecēja, kā jau daždien strauti, niķīgi un bez steigas. Dažbrīd tas bija dzidrs un sekls ar sīkiem akmentiniem dibenā, dažbrīd tas

padziļinājās, kļūdams tumšs un rāms. Saule stāvēja ļo­ti zemu un bija gluži sarkana, tā apspīdēja mani starp priežu stumbriem un, aizvēris acis, es bridu tālāk.

Beidzot atkal atskanēja "kluks": man bija radusies jauna ideja. Ja nu es patiešām būtu uzcēlis māju tai tur skaistajā pļaviņā ar visām puķēm, tad taču visa pļaviņa būtu izpostīta, vai nav tiesa? Māju būtu vaja­dzējis celt līdzās pļaviņai, un līdzās pļaviņai, redziet, nebija vietas, kur celt. Un tagad iedomājieties, ka es būtu kļuvis par mājas īpašnieku. Vai mājas īpašnieks vienlaikus var būt piedzīvojumu meklētājs? Es teik­šu — neiespējami!

Tālāk: padomājiet, ja man visu mūžu būtu tāds kaimiņš kā eziene! Droši vien viņa piederēja lielai ežu dzimtai, kas, ticams, bija tādas pašas iedabas. No trim lielām nelaimēm es biju izvairījies pašā būtībā, un man vajadzēja būt dziļi pateicīgam.

Tagad vēlāk es lēšu mājas celtniecību kā savu pirmo lielo Pieredzi un uzskatu, ka tai manā attīstībā ir vislielākā nozīme.

Lai būtu kā būdams, saglabājis savu brīvību un savu pašcieņu, es bridu tālāk pa strautu, līdz manas domas pārtrauca jautra, viegla skaņa. Strauta vidū griezās skaists ūdensrats, taisīts no sprunguļiem un stīvām lapām. Es pārsteigts apstājos. Nākamajā mirklī es dzirdēju kādu sakām:

— Tas ir eksperiments. Apgriezienu aprēķins.

Samiedzis acis pret sarkano sauli, es ieraudzīju no melleņu čemuriem ārā slejamies krietni lielu ausu pāri.

—     Ar ko man tas gods? — es jautāju.

—     Frēdriksons, — tas ar ausīm atbildēja. — Kas tu pats esi?

—    Trollītis Mumins, — es atteicu. — Bēglis, un dzimis zem gluži īpašām zvaigznēm.

—     Kādām tad? — Frēdriksons jautāja ar redzamu interesi, un es ļoti nopriecājos, jo pirmo reizi man kāds uzdeva inteliģentu jautājumu.

Vienalga, izkāpis no strauta, es apsēdos līdzās Frēd- riksonam un, nevienu pašu reizi netiekot pārtraukts, izstāstīju par visām tām zīmēm un pareģojumiem, kas pavadījuši manu ienākšanu pasaulē. Es pastāstīju par skaisto lapu groziņu, kurā Murmule bija mani atradusi. Es pastāstīju par viņas šausmīgo māju un par savu nesaprasto bērnību. Pēc tam es turpināju ar piedzīvojumu pavasara ledū un savu dramatisko bēg­šanu, un aprakstīju šausmīgo gājienu pāri tīrelim.

Visbeidzot es Frēdriksonam paskaidroju, ka esmu nolēmis kļūt par piedzīvojumu meklētāju (par to māju un ezieni es nelikos zinis, vienmēr ir jākoncentrējas uz vienu stāstu).

Frēdriksons nopietni klausījās un īstajās vietās māja ar ausīm. Kad biju apklusis, viņš ilgi domāja un beidzot noteica:

—     Ievērojami. Diezgan ievērojami.

—    Jā, vai nav tiesa, — es pateicīgs sacīju.

Читать дальше

Похожие книги на «MUMINTĒTA MEMUĀRI»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «MUMINTĒTA MEMUĀRI» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
Tūve Jānsone
libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
Tūve Jānsone
Tuve Jānsone: BURVJA CEPURE
BURVJA CEPURE
Tuve Jānsone
Tuve Jānsone: TROLLĪŠA ZIEMA
TROLLĪŠA ZIEMA
Tuve Jānsone
Tūve Jansone: Tetis un jūra
Tetis un jūra
Tūve Jansone
Отзывы о книге «MUMINTĒTA MEMUĀRI»

Обсуждение, отзывы о книге «MUMINTĒTA MEMUĀRI» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.