JANS FLEMINGS - KAZINO ROYALE

- Te ir svarīga informācija, Bil, - viņš tei­ca, ielikdams kolēģim rokās melnus aktu vākus ar sarkanu zvaigzni, kuras nozīme šeit visiem bija skaidra - dokuments ir uz­skatāms par īpaši slepenu. - Dieva dēļ, lū­dzu. nerādiet tik skābu ģīmi, kad atdosiet to šefam. Un pasakiet, ka es nekur projām ne­iešu - sēdēšu tepat un palasīšu likumu krā­jumu -, ja gadījumā viņam būs nepiecieša­mi šikāki paskaidrojumi. Pie viena pieskatī­šu, lai jūs neuzbāžaties priekšniekam ar kaut ko citu, kamēr viņš nebūs ticis galā ar šo.

- Labi, ser, - teica štāba priekšnieks un, nospiedis iekšējā telefona podziņu, pieliecās tuvāk mikrofonam.

- Jā? - atskanēja klusa, rāma balss.

- S. vadītājam ir steidzīgs dokuments, kas jūs varētu interesēt, ser.

Sekoja pauze.

- Ienesiet, - teica balss.

Štāba priekšnieks atlaida podziņu un pie­cēlās.

- Paldies, Bil. Es gaidīšu ārpusē, - S. vadī­tājs pateicās.

Štāba priekšnieks atvēra divviru durvis, kas atradās telpas tālākajā sienā, un iegāja M. kabinetā. Kad viņš pēc brīža iznāca, pie ie­ejas M. kabinetā iedegās neliels zils uzraksts, kas lūdza netraucēt.

Vēlāk S. vadītājs apmierināts dalījās uzva­ras priekā ar Otro numuru.

- Mēs gandrīz iekritām ar beidzamo rind­kopu. Tā viņam ne visai patika. Sākumā viņš reaģēja atturīgi, teica, ka tas izskatīšoties pēc apvērsuma un šantāžas. Galu galā tomēr pie­krita. Ideja viņam liekoties traka, bet esot vērts pamēģināt, ja grāmatvedībā piekritīšot izmaksāt nepieciešamos līdzekļus. Viņš do­mā, ka spēs to panākt, pasakot, ka lielāks neprāts ir ieguldīt naudu dezertējušajos Krie­vijas pulkvežos, kuri pēc pāris mēnešiem no­barojas kā cūkas, dzīvodami mūsu maizē. Šķiet, ka viņš pats ir aizrāvies ar domu, ka tieši mums jāpaņem Le Chiffre pie dziesmas. Viņam pat jau esot padomā aģents, kurš va­rētu sekmīgi izpildīt šo uzdevumu.

- Kurš tas ir? - gribēja zināt Otrais nu­murs.

- Kāds no dubultnullēm. Laikam 007. Viņš ir diezgan pieredzējis, bet M. domā, ka pro­blēmas varētu rasties ar Le Chiffre bruņota­jiem pavadoņiem. Šis puisis noteikti šo to sa­jēdz no kārtīm, ne jau velti pirms kara divus mēnešus no vietas viņš ar melnām brillēm uz acīm sēdējis kazino Montekarlo, vērodams, kā grupa rumāņu spēlē ar iezīmētām kārtīm. Paskatījies, paskatījies, bet tad kopā ar kādu no Otrā biroja sasituši tos lupatās. Beigās, aplēšot 007 laimestus, izrādījās, ka kopā sa­nāk miljons franku, kas tajos laikos skaitījās liela nauda.

* * *

Džeimsa Bonda saruna ar M. bija īsa.

- Ko jūs par to domājat, Bond? - jautāja M, kad Džeimss atgriezās no uzgaidāmās tel­pas, kur vienatnē bija izlasījis S. vadītāja sa­gatavoto memorandu un kādas desmit minūtes to pārdomājis, pa logu vērdamies par­ka koku un krūmu zaļumā.

Bonds ieskatījās skaidrajās, vērīgajās acīs, kas raudzījās viņam pretī no galda otras pu­ses.

- Ļoti pateicos, ka esat nolēmis šo uzdevu­mu uzticēt man, ser. Es centīšos darīt visu, kas manos spēkos, tomēr par iznākumu ne­galvoju. Izredzes vinnēt tieši bakarā spēlē pa­tiesi varētu būt vislielākās jeb gandrīz visla­bākās tūlīt aiz pokera. Vismaz nevienam no spēlētājiem nav nekādu privilēģiju. Tomēr var gadīties, ka man tiek iedalītas īpaši sliktas kārtis un es izkrītu no spēles. Likmes ari ne­būs nekādas zemās - es paredzu, ka jau pir­majā solījumā tiks nosaukts skaitlis tuvu pusmiljonam.

Bonds aprāvās, redzot, kā izmainās saru­nu biedra acu skatiens. M. to visu zināja tik­pat labi kā Bonds. Viņa pienākums bija zināt, kādas izredzes ir katrā situācijā, un pazīt cil­vēkus - kā savējos, tā arī pretinieka. Bonds vēlējās, kaut nebūtu pļāpājis kā tirgus sieva.

- Ari pretiniekam var gadīties sliktas kār­tis, - teica M. - Es parūpēšos, lai jūsu kapi­tāls ir vismaz tikpat liels kā viņam - līdz pat divdesmit pieciem miljoniem. Mēs pārskaitī­sim vispirms desmit, bet, kad būsiet iepazi­nies ar situāciju, varēsiet saņemt vēl desmit. Pats sev sagādāsiet piecus. - Viņš pasmaidī­ja. - Ierodieties, pirms lielie notikumi vēl nav sākušies, un iemēģiniet roku! Aprunājieties ar Q. par operācijas iespējām un gaitu, palū­dziet nepieciešamo ekipējumu! Kasieris parū­pēsies par pārskaitījumu. Nāksies lūgt Otro biroju mūs atbalstit. Nebūdami informēti, tie var sacelt kņadu nevietā, jo tā tomēr ir viņu darbības zona. Mēģināšu panākt, lai viņi no­rīko jums palīgos Metisu. Jūs abi, cik atce­ros, labi saspēlējāties toreiz, pildot uzdevumu Montekarlo. Mans pienākums ir informēt ari Vašingtonu, jo tā daļēji ir NATO sfēra. CIP ir paris spēcīgu viru no izlūkošanas dienesta Fontenblo. Vai neesmu ko piemirsis?

Bonds papurināja galvu.

- Paldies, ka iedomājāties par Metisu, ser.

- Labi jau labi. Gan redzēsim. Bet jūs pa­centieties! Loti negribētos, ka paliekam kau­nā. Un esiet uzmanīgs! Varbūt pirmajā brīdī uzdevums liekas tīrā bērnu spēlīte, bet jums jāsaprot, ka viegli nebūs. Le Chiffre nav ar pliku roku ņemams. Nu, tad - lai jums veicas!

- Pateicos, ser, - teica Bonds un devās uz durvīm.

- Pagaidiet mirklīti!

Bonds pagriezās.

- Domāju, būs labāk, ja kāds jūs piesegs, Bond. Divas galvas vienmēr ir gudrākas par vienu. Jums tik un tā būs vajadzīgs cilvēks, kas palīdz uzturēt sakarus. Ļaujiet man visu pārdomāt, un, kad būšu izlēmis, kāds jūs Ro- jālā sameklēs. Un neraizējieties! Es parūpē­šos, lai aizsūtītu īsto cilvēku.

Bondam gan labāk būtu paticis strādāt vienatnē, bet kurš tad uzdrīkstētos ielaisties strīdā ar M. Viņš atstāja telpu cerībā, ka virs, ko viņi tam atsūtīs, būs vismaz uzticams un neizrādīsies muļķis vai - vēl trakāk - azart­spēļu fanātiķis.

Divas nedēļas pēc šis sarunas Džeimss Bonds, pamodies savā viesnīcas "Splendide" istabiņā, pārcilāja prātā nesenos notikumus.

Pirms divām dienām viņš ap brokastlaiku bija ieradies Rojālā-Lezo. Neviens nebija mē­ģinājis ar viņu sazināties. Neviens viņu pasle­pu s nenovēroja, kad tas reģistratūrā pieteicās kā Džeimss Bonds no Portmarijas Jamaikā un parakstījās viesu grāmatā.

M. nebija interesējies, par ko Bonds pār­taps šīs operācijas laikā.

- Kad būsiet apsēdies pie viena spēļu gal­da ar Le Chiffre, jums jābūt pārliecinošam savā lomā, - viņš bija izmetis. - Vienu gan ie­saku: mēģiniet būt pēc iespējas neuzkrīto­šāks.

Bonds labi pazina Jamaiku, tādēļ bija vē­lējies, lai viņa sakarnieks atrastos tur. Jamai­kā, savukārt, Bondu pazina kā lielu plantāci­ju īpašnieku, kura tēvs uzkrājis krietnu ka­pitālu, nodarbodamies ar tabakas un cukura tirdzniecību, bet dēls tagad notriec naudu, spēlēdams kazino un spekulēdams ar akci­jām. Ja kāds pieprasītu atsauksmes, viņš uz­rādītu it kā sava advokāta Čārlza da Silvas adresi Kingstonā. Čārlzs zinātu, kas sakāms, lai viņu neiegāztu.

Bonds bija pavadījis kazino divas iepriek­šējās pēcpusdienas un lielāko dalu nakšu, spēlēdams sarežģītas progresīvās sistēmas ruletē uz līdzvērtīgām likmēm. Ari kāršu spē­lē viņš piekrita visaugstākajiem solījumiem. Ja viņš ciestu vienu neveiksmi, tad mēģinātu vēl reizi, bet, ja zaudējumu ciestu atkārtoti, izlīdzināt rezultātu vairs nemēģinātu.

Šādā veidā viņš jau bija uzkrājis kādus trīs miljonus franku, nedaudz patrenējis savu aukstasinību un atsvaidzinājis spēles izjūtu. Bonds bija sīki izpētījis un iekalis atmiņā ka­zino ēkas plānu, bet pats galvenais - viņš bija izmantojis iespēju pavērot Le Chiffre spēli un ar rūgtumu atzinis, ka tas ir nekļūdīgs un veiksmīgs spēlmanis.