JANS FLEMINGS - KAZINO ROYALE

Tāpēc mēs iesakām atrast visprasmīgāko spēlmani un par katru cenu nolīgt viņu, lai tas mēģina sakaut šo vīru pie kāršu galdiem.

Mēs apzināmies, ka pastāv risks zaudēt dienesta naudas līdzekļus, taču, salīdzinot šo situāciju ar citiem gadījumiem, kad organizā­cija ir izšķīrusies par lielu summu piešķirša­nu operācijām ar augstu riska pakāpi un daudz mazākām izredzēm uz pozitīvu gala iz­nākumu, uzskatām, ka šoreiz ieguldījumam ir īpaši nopietns pamatojums.

Ja pieprasījums netiks atbalstīts, mums nāksies nosūtīt šo informāciju un rekomen­dācijas Otrajam birojam vai mūsu Amerikas kolēģiem Centrālajā izlūkošanas pārvaldē Vašingtonā. Esam pārliecināti, ka ne viena, ne otra no minētajām organizācijām nevilci­nāsies pārņemt šī plāna īstenošanu savās ro­kās.

Paraksts: S."

"Pielikums: A.

Vārds: Le Chiffre.

Segvārdi: Vārdu "Cipars" vai "Numurs" va­riācijas dažādās valodās, piemēram, "f/err Ziffer".

Izcelšanās: Nezināma.

Vissenākā informācija ir datēta ar 1945. gadu, kad viņš minēts Vācijas ASV zonā esošās Dahavas pārvietoto personu nomet­nē izmitināto sarakstā. Atzīmēts fakts, ka viņš cietis no balss saišu amnēzijas vai pa­ralīzes (gan viena, gan otra varētu būt si­mulēta). Slimība tikusi ārstēta, bet, kad subjekts atguvis spēju runāt, viņš apgalvo­jis, ka neko neatceroties, izņemot to, kas saistīts ar Elzasu-Lotringu un Strasbūru, uz kurieni ticis pārvests 1945. gada sep­tembrī kā neidentificēta persona ar pasi Nr. 304-596. Tur viņš pieņēmis uzvārdu Le Chiffre, jo, kā pats izteicās: "…es taču nees­mu nekas cits, kā tikai numurs pasē". Priekšvārds nav uzrādīts.

Vecums: Aptuveni 45.

Raksturojums: Augums 5 pēdas 8 collas [10] . Svars 18 stounu [11] . Sejas āda - ļoti bāla. Gludi skuvies. Mati - sarkanbrūni, en bros- se***. Acis - tumši brūnas, acu baltumi re­dzami visapkārt varavīksnenei. Maza, diez gan sievišķīga mute. Labas kvalitātes liekie zobi. Ausis mazas ar garām ļipiņām, kas varētu norādīt uz ebreju izcelsmi. Rokas ma­zas, labi koptas, plaukstu virspuse stipri spalvaina. Maza pēda. Subjekta senči, iespē­jams, dzīvojuši kādas Vidusjūras valsts teri­torijā, varētu būt piejauktas ari prūšu vai poļu asinis. Valkā augstas kvalitātes apģēr­bu (parasti tumšus uzvalkus ar dubultu aiz­dari) un vienmēr izskatās pedantiski kārtīgs. Nemitīgi smēķē "Caporals" markas cigaretes ar iemuti nikotīna aizturēšanai. Ik pa laikam lieto benzedrīna inhalatoru. Balss nosvērta un rāma. Perfekti runā gan franču, gan an­gļu valodās. Labi prot arī vācu valodu. Jū­tams Marseļas akcents. Smaida reti. Nekad nesmejas.

Ieradumi: Pārsvarā ir izsmalcināts, bet diskrēts. Ir lieliska seksuālā apetīte, prakti­zē ari pērienus. Ar sacīkšu mašīnām brauc kā profesionālis. Izveicīgi rīkojas ar maza­jiem ieročiem un lieliski pārvalda arī citas kaujas mākslas, ieskaitot cīņas ar nažiem. Līdzi nēsā trīs "Eversharp" žilešu asmeņus: aiz cepures lentes, kreisās kurpes papēdī un cigarešu etvijā. Pārzina grāmatvedību un matemātiku. Azartspēļu lietpratējs. Vienmēr uzturas kopā ar diviem labi ģērbtiem, bruņotiem miesassargiem, no kuriem viens ir francūzis, otrs vācietis (pieejama arī sīkā­ka informācija).

Piebilde: Grūti pieveicams un bīstams PSRS aģents, kuru caur Parīzi vada Ļeņingradas Tre­šā vienība.

Paraksts: Arhivārs"

"Pielikums B.

Priekšmets: SMERŠ

Avoti: Vietējais arhivs un ierobežots mate­riālu klāsts no Otrā biroja un CIP Vašingtonā.

SMERŠ ir divu krievu vārdu - "smertj" un "špionam" - apvienojums, kas nozīmē: "Nāvi spiegiem". Kotējas augstāk par MVD (senāk NKVD), un tiek uzskatīts, ka tā darbību koor­dinē Berija.

Štābs: Ļeņingradā (apakšvienība Maskavā).

Organizācijas mērķis ir izskaust nodevējus un cīnīties pret vecās sistēmas piekritējiem. Tai ir neskaitāmi padomju slepena dienesta un slepenpolicijas atzarojumi gan pašu mā­jās, gan ārvalstīs. SMERŠ ir visvarenākā un visbiedējošākā organizācija Padomju Savienī­bā, kuras iedzīvotāji ir pārliecināti, ka nevie­nam nelaimīgajam nav iespējams izbēgt no SMERŠ atriebības.

Domājams, ka tieši SMERŠ ir vainojama Trocka noslepkavošanā Meksikā 1940. gada 22. augustā. Šī operācija ievērojami nostipri­nāja organizācijas tēlu, jo pirms tam citām personām un organizācijām šo uzdevumu ne­bija izdevies īstenot.

SMERŠ nosaukums ar jaunu spraigu­mu tika pieminēts pēc tam, kad Hitlers ie­karoja Krieviju. Tad organizāciju strauji paplašināja cīņai pret nodevību, bet pa­domju karaspēka atkāpšanās laikā 1941. gadā tās aģentu skaits tika divkāršots. Mi­nētajā laika periodā tā darbojās kā īpašo uzdevumu vienība, kas strādāja NKVD la­bā, tomēr tās pašreizējie mērķi nav skaidri zināmi.

Pēc kara organizācijas iekšienē notika tīrī­šana, un aptuvenas aplēses liecina, ka patla­ban tajā darbojas tikai daži simti labi apmācī­tu slepeno uzdevumu ekspertu, kuri ir sagru­pēti piecās vienībās.

I departaments: Spiegu un ziņotāju iefiltrē- šana gan padomju iestādēs, gan ārvalstīs.

II departaments: īpašas operācijas, ieskai­tot nāvessodus.

III departaments: Vadība un finanses.

IV departaments: Izmeklēšana un tiesu procesi. Eksperti.

V departaments: Apsūdzības nodaļa, kas paziņo galējo lēmumu par sodu visiem upu­riem.

Kopš kara laikiem mūsu rokās ir nonācis tikai viens no SMERŠ darboņiem: tas ir Goi- čevs, saukts ari par Gerādu-Džounu. 1948. ga­da 7. augustā viņš Haidparkā nošāva Pečoru,

Dienvidslāvijas vēstniecības mediķi. Noprati­nāšanas laikā viņš izdarīja pašnāvību, norijot ciankālija kapsulu. Viņš neko neizpauda par SMERŠ, kurā darbojās, jo ar to ārkārtīgi lepo­jās.

Mēs uzskatām, ka par SMERŠ upuriem ir kļuvuši sekojoši britu aģenti: Donovans, Hart- rups-Veins, Elizabete Dimonta, Ventnors, Meiss, Severīna. (Sīkākas ziņas var saņemt morgā - Q. nodaļa.)

Noslēgums: Ir jāpieliek jebkuras pūles, lai mēs par šo ietekmīgo organizāciju varētu uz­zināt pēc iespējas vairāk un spētu neitralizēt tās slepenos aģentus."

S. nodaļas galvenie uzdevumi saistījās ar Slepenā dienesta operācijām Padomju Sa­vienībā, un tās vadītājs bija ļoti norūpējies par Le Chiffre neitralizēšanas plāna pozitīvu iznākumu, jo pats bija daudz strādājis pie tā sastādīšanas. Tieši tāpēc viņš vēlējās per­sonīgi nogādāt memorandu uz drūmās ēkas augšstāvu, no kura varēja pārlūkot Rī- džentparku visā tā godībā. Viņš izgāja pa durvīm, kas bija tapsētas ar zaļu audumu, un devās uz kabinetu garā gaiteņa tālākajā galā.

Viņš - jauns sapieris, kas šai postenī bija iecelts pēc atveseļošanās 110 1944. gadā sa- botāžas operācijā gūtā ievainojuma, - nu ka­reivīgi soļoja pie M. štāba priekšnieka. Par spīti videi un iepriekš pārdzīvotajam, viņš joprojām bija saglabājis humora izjūtu.

- Palūk, Bil. man ir kaut kas, ko piedāvāt jūsu šefam. Vai esmu atnācis īstajā laikā?

- Penij, kā jūs domājat? - par Bilu no­sauktais jautājoši pagriezās pret M. privāt­sekretāri, ar kuru abi strādāja vienā telpā.

Mūnpenijas jaunkundzi varētu uzskatīt par tīri iekārojamu sievieti, ja viņai nebūtu tik salts, tiešs un zobgaligs acu skatiens.

- Iespējams. Šorīt šefam bija samērā veiksmīga saruna ar ārlietu ministru, un nā­kamās pusstundas laikā pie viņa neviens nav pierakstīts, - sekretāre iedrošinoši uzsmaidīja S. vadītājam, jo ne tikai šī vīra vadītā nodaļa, bet arī viņš pats tai likās kas īpašs.