A. Judins - Krimināltiesību jēdzienu skaidrojošā vārdnīca

Saīsinājumi

CL - Civillikums

d. - daļa (likuma panta)

KK - Latvijas Kriminālkodekss

p./pp. - pants/panti

sk. - skatīt

sal. - salīdzināt

Apzīmējumi

↑ - sk. augstāk

↓- sk. zemāk

Kursīvā doti jēdzieni, kas izskaidroti attiecīgā šķirklī.

Nozieguma objektīvas puses fakultatīvā pazīme, kas atbilstoši KK 144.1.p., 159.p. 3.d., 161.5. un citām normām ir nepieciešams nosacījums personas saukšanai pie kriminālatbildības. Administratīvā prejudīcija nozīmē, ka pie kriminālatbildības par noteiktu darbību personu var saukt, ja gadā laikā viņa bijusi sodīta par līdzīgu nodarījumu administratīvā kārtā, respektīvi, viņai piemērots administratīvais sods.

Brāzmains un relatīvi īslaicīgs emocionāls pārdzīvojums. Krimināltiesībās afektu saprot kā piepešu stipra psihiska uzbudinājuma stāvokli, ko radījusi vardarbība vai smags goda aizskārums no cietušā puses. Noziegums afekta stāvoklī saskaņā ar KK 36.p. 4 d. ir atbildību mīkstinošs apstāklis; KK 101. un 107. pantos tas ir kvalificējoša pazīme (sk. nepieskaitāmība ↓).

Viens no līdzdalībniekiem, tātad persona, kas veicinājusi noziegumu, dodot padomus, norādījumus vai līdzekļus, vai novēršot šķēršļus, kā arī indivīds, kas iepriekš apsolījis slēpt noziedznieku, nozieguma rīkus, līdzekļus un pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus. Izšķir intelektuālu un fizisku atbalstu. Kvalificējot noziegumu, atbalsta veidam nav nozīmes. Abos gadījumos persona tiek saukta pie kriminālatbildības atbilstoši tam KK Sevišķās daļas pantam, kurā ir paredzēta atbildība par noziegumu, atsaucoties uz KK 17.pantu 5.daļu. Atbalstītāja rīcību ir jāatšķir no piesaistības noziegumam ↓.

KK 36. pantā uzskaitītie, kā arī citi likumā nenorādītie apstākļi, kurus tiesai ir jāievēro, nosakot vainīgajam vieglāku sodu Sevišķās daļas attiecīgā panta robežās vai saskaņā ar KK 41. pantu, nosakot to zemāku par zemāko robežu.

Kriminālkodeksa 37. pantā uzskaitītie apstākļi, kuru pastāvēšana dod tiesai pamatu noteikt bargāku sodu KK Sevišķās daļas attiecīgā panta robežās. Šis apstākļu uzskaitījums ir izsmeļošs, sakarā ar ko to nevar patvaļīgi paplašināt.

Kompetentu valsts institūciju - prokurora un tiesas - darbība, kas izpaužas kriminālvajāšanas vai soda piemērošanas atteikumā pret personu, kas izdarījusi noziegumu. KK 47. pantā ir uzskaitīti gadījumi, kad personu var atbrīvot no kriminālatbildības un soda. Tas ir iespējams objektīvu iemeslu dēļ, kad ir atzīts, ka lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas laikā izmainījušos apstākļu dēļ nodarījums, ko šī persona izdarījusi, zaudējis sabiedriski bīstamo raksturu. Līdzās tam personu var atbrīvot no kriminālatbildības un soda subjektīvu iemeslu dēļ, respektīvi, kad personu lietas iztiesāšanas laikā nevar uzskatīt par bīstamu.

Noziegumu daudzējādības ↓veids. Atkārtotību jāsaprot kā vienas personas divu vai vairāku noziegumu izdarīšana, atbildība par kuru ir paredzēta vienā un tai pašā kriminālkodeksa pantā, vai dažādu līdzīgu noziegumu īstenošana, ja kriminālkodeksā ir speciālā atruna, piemēram, KK 139.p. 6.d. un 165.p. 2.d., neatkarīgi no sodāmības par agrāko nodarījumu. Atšķirībā no noziegumu kopības atkārtotība ir arī gadījumā, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības un notiesāta par pirmo noziegumu.

Nodarījums, par kuru KK Sevišķās daļas konkrētā pantā vai tā daļā ir paredzēta atbildība; tas ir viens noziegums. Izšķir vienkāršu atsevišķu noziegumu ↓un komplicētu atsevišķu noziegumu ↓(sk. daudzējādība ↓).

Kriminālatbildību izslēdzošs apstāklis, kura dēļ profesionālā darbība, kuras sekas ārēji ir līdzīgas noziedzīgām, bet kas ir izdarīta nolūkā sasniegt sociāli derīgu mērķi, par kriminālu nav uzskatāma. Šis apstāklis ir paredzēts jaunajā Krimināllikumā.

KK 58.pantā uzskaitīti līdzekļi, kurus piemēro nepilngadīgajiem par krimināllikumā paredzētiem bīstamiem nodarījumiem. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus krimināltiesiskā kārtībā tiesa var piemērot nepilngadīgajiem vecumā no 14/16 līdz 18 gadiem. Spēkā esošajā krimināllikumā ir šādi audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi:

1) brīdinājums;

2) pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu, ja nepilngadīgais sasniedzis 15 gadu vecumu, pats pelna un zaudējuma summa nepārsniedz pusi no valdības noteiktās minimālās mēneša darba samaksas;

3) nepilngadīgajam, sasniedzot 15 gadu vecumu, ir pienākums ar savu darbu novērst nodarītā zaudējuma sekas;

4) nepilngadīgo nodošana galvojumā vecākiem vai personām, kas tos aizstāj, kā arī citiem cilvēkiem vai organizācijām;

5) nepilngadīgo ievietošana mācību un pāraudzināšanas iestādē. Šīs iestādes atrodas Izglītības ministrijas pārziņā un darbojas saskaņā ar apstiprinātu nolikumu. Mācību un pāraudzināšanas iestādē nepilngadīgo var ievietot uz laiku no viena līdz trim gadiem, bet ne ilgāk kā līdz pilngadības sasniegšanai.

1993.gada 1.jūnijā Augstākā Padome pieņēma likumu "Par audzinoša rakstura līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem".

Apbruņota, stabila un saliedēta noziedzīga grupa, kas sastāv vismaz no diviem cilvēkiem un izveidota ar nolūku uzbrukt valsts vai sabiedriskiem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, vai arī atsevišķām personām. Banda ir viena no līdzdalības ↓formām. Par bandas izveidošanu, piedalīšanos tajā, kā arī tās uzbrukumos atbildība ir paredzēta KK 72. pantā. Apbruņojums kā bandas pazīme nozīmē, ka vismaz vienam tās loceklim ir aukstais vai šaujamais ierocis, bet pārējiem dalībniekiem par to ir zināms.

Nozieguma objektīvās puses ↓elements, respektīvi, personas pasīvas uzvedības forma. Krimināltiesībās bezdarbību ir jāsaprot kā personai uzliktā pienākuma nepildīšanu vai tādas darbības neizdarīšanu, kuru tai bija jāveic, izpildot likumu, tiesas spriedumu vai instrukcijas priekšrakstus.

Nozieguma pazīme, kas nozīmē, ka noteikta rīcība nodara kaitējumu sabiedriskām interesēm vai rada tā briesmas. Bīstamība izpaužas tādējādi, ka nodarījums nopietni apdraud būtiskas sabiedriskās intereses - cilvēka dzīvību, veselību, drošību, valsts intereses, sabiedrisko kārtību utt.

Pamatsoda veids, kas izpaužas personas piespiedu turēšanā ieslodzījumā atbilstoši likumā noteiktai kārtībai. Brīvības atņemšanu nosaka uz laiku no sešiem mēnešiem līdz piecpadsmit gadiem, bet par sevišķi smagiem noziegumiem uz laiku līdz divdesmit gadiem. Īpaši paredzētos gadījumos brīvības atņemšanu var noteikt uz mūžu (mūža ieslodzījums). Aizstājot naudas sodu ↓ar brīvības atņemšanu, tiesa var atņemt brīvību arī uz īsāku laiku, proti: naudas soda līdz desmit minimālām mēnešalgām vietā brīvības atņemšana uz laiku līdz trim mēnešiem; naudas soda no desmit līdz trīsdesmit minimālām mēnešalgām vietā brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem. Brīvības atņemšanas laiku nosaka gados un mēnešos, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad to nosaka arī dienās. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus pēc vairākiem spriedumiem, izņemot mūža ieslodzījumu, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus (sk. Brīvības atņemšanas sodu saskaitīšana pēc vairākiem spriedumiem ↓. Soda noteikšana vairāku noziegumu gadījumā ↓).