A. Judins - Krimināltiesību jēdzienu skaidrojošā vārdnīca

Latvijas krimināllikums sastāv no Vispārīgas un Sevišķās daļas; daļas sastāv no nodaļām, nodaļas no pantiem. Kriminālkodeksa Sevišķās daļas panti sastāv no dispozīcijām ↑un sankcijām ↓.

Aizliedzošu tiesību normu kopums. Sevišķajā daļā ir noteikts, kādi bīstami nodarījumi tiek atzīti par noziegumiem un aprakstītas to pazīmes, kā arī paredzēti par tiem kriminālsodi. Noziegumu uzskaitījums Sevišķajā daļā ir izsmeļošs. Tas nozīmē, ka nevienu rīcību nevar atzīt par noziedzīgu, ja Sevišķajā daļā nav paredzēta par to atbildība. Sevišķā daļa sastāv no nodaļām. Nodarījumu klasifikācijas pamatā ir objekts, kuram, izdarot noziegumu, tiek nodarīts kaitējums.

Tiesību normu kopums, kuros noteikti krimināltiesību pamatprincipi un definēti vispārēja rakstura aspekti krimināltiesībās. Vispārīgās daļas normas ir nepieciešamas pareizai to normu piemērošanai, kas izteiktas Sevišķajā daļā. Kriminālkodeksa vispārīgā daļa sastāv no divpadsmit nodaļām.

Krimināllikuma atgriezenisks spēks, respektīvi, krimināllikuma normu attiecināšana uz tiesiskām attiecībām un faktiem, kas radušies, līdz attiecīgā norma stājusies spēkā. Krimināllikumam/ krimināllikuma normai ir atpakaļejošs spēks, ja jaunais likums/norma ir cilvēka labā, proti - jaunā likumā nav paredzēta vai ir izslēgta atbildība par nodarījumu, vai tā ir mīkstināta. Atbildība tiek mīkstināta, ja noteiktā panta sankcijā bargāks soda veids ir aizstāts ar vieglāku, piemēram, brīvības atņemšana ar naudas sodu, vai ir samazināts soda apmērs vai robežas, piemēram, naudas sods līdz 20 minimālām mēnešalgām ir aizstāts ar tādu pat sodu līdz 15 minimālām mēnešalgām; brīvības atņemšanas no 3 līdz 8 gadiem ir aizstāta ar tādu pat sodu no 3 līdz 6 gadiem. Atbildības mīkstināšana vai pastiprināšana iespējama tikai gadījumā, kad nav grozīta vai būtiski izmainīta panta dispozīcija ↑. Ja jaunais likums pasliktina personas stāvokli, paredzot atbildību par agrāk nesodāmu rīcību vai bargāku sodu, krimināllikumam atpakaļejoša spēka nav. Saskaņā ar KK 6.1.pantu personas, kas izdarījušas noziegumus pret cilvēci, realizējušas genocīdu, veikušas noziegumus pret mieru un kara noziegumus, ir sodāmas neatkarīgi no šo nodarījumu īstenošanas laika. Tādējādi KK pirmajā nodaļā paredzētām normām (68.1. - 68.3.pp) ir atpakaļejošs spēks.

Saskaņā ar Satversmes 69.pantu grozījumi Kriminālkodeksā stājas spēkā četrpadsmit dienu laikā pēc tā izsludināšanas, ieskaitot izsludināšanas dienu, ja likumā nav noteikts cits termiņš.

Laikposms, kurā darbojas krimināllikuma normas. Parasti krimināllikuma spēks laikā aptver laikposmu no krimināllikuma stāšanas spēkā līdz tā atcelšanai vai spēka zaudēšanai. Atsevišķos gadījumos, īpaši to norādot, likumdevējs var noteikt krimināllikuma atpakaļejošo spēku ↑.

Saskaņā ar KK 4.pantā paredzēto normu visas personas, kas izdarījušas noziegumus Latvijas teritorijā, atbild saskaņā ar Latvijas Republikas krimināllikumu. Tas nozīmē, ka pie kriminālatbildības personas ir saucamas neatkarīgi no pilsonības, nacionālas piederības, dzimuma un sociālā statusa. Līdztekus tam atbilstoši Kriminālkodeksam jāsauc pie atbildības Latvijā dzīvojošas personas, tātad pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kas izdarījušas noziegumus citu valstu teritorijā (sk. Diplomātiskā imunitāte ↑).

Nozīmē Kriminālkodeksa spēku teritorijā. Krimināllikuma spēks telpā nosaka, kādās robežās darbojas kriminālkodekss. Telpas jēdziens ietver: sauszemes teritoriju, iekšējos ūdeņus, teritoriālo jūru, gaisa telpu virs valsts teritorijas un zemes dzīles. Līdzās tam par Latvijas teritoriju uzskatāmi jūras un upju kuģi, ja tie pierakstīti Latvijas ostās un atrodas neitrālos ūdeņos, kā arī Latvijā reģistrēti gaisa kuģi (lidmašīnas, helikopteri), kas atrodas virs neitrāliem ūdeņiem. Kriminālkodekss ir spēkā militāros objektos (kara lidmašīnās un kara kuģos) neatkarīgi no tos atrašanās vietās. Latvijas Krimināllikums ir spēkā ārzemēs reģistrētās lidmašīnās un kuģos, ja tie atrodas Latvijas teritorijā, akvatorijā vai gaisa telpā. Krimināllikumā paredzētās normas attiecas uz visu valsts teritoriju.

Ietekmēšanas līdzeklis personai, kas izdarījusi noziegumu; valsts piespiedu līdzeklis, kuru tiesa valsts vārdā piemēro personai, kas ir izdarījusi noziegumu. Kriminālsods izpaužas nodarījuma negatīvā novērtē un personai piederošo tiesību ierobežojumā vai atņemšanā.

Papildpazīme, kas, iekļauta nozieguma sastāvā, izmaina tā kvalifikāciju. Kvalificējošie apstākļi ir kriminālatbildību un kriminālsoda diferenciācijas mehānisms. Kvalificējošie apstākļi norāda lielāku vai mazāku nozieguma bīstamību, salīdzinot ar bīstamību, kas piemīt pamatsastāvam. Kvalificējošo pazīmju loks ir pietiekami plašs. Par tādiem, piemēram, atsevišķos pantos tiek atzīta nozieguma īstenošana atkārtoti vai grupā pēc iepriekšējas vienošanās, sodāmība un dažas citas (sk. Priviliģēts nozieguma sastāvs ↓).

Apstāklis, kuram pastāvot, persona nav jāsauc pie kriminālatbildības par gatavošanos noziegumam ↑un nozieguma mēģinājumu/nepabeigtu mēģinājumu ↓. Šis apstāklis nozīmē, ka persona, kas sākusi realizēt noziedzīgu nodomu, ir pārdomājusi un brīvprātīgi pārtrauc to. Labprātīga atteikšanās ir tikai gadījumā, kad personai ir reāla iespēja sekmīgi turpināt iesākto noziedzīgo darbību un sasniegt vēlamo rezultātu, bet viņa brīvprātīgi galīgi atsakās no tā.

Sabiedrisko attiecību aizsardzība, proti - personas, valsts un sabiedrības interešu aizstāvēšana, brīvības, drošības un subjektīvo tiesību realizācijas nodrošināšana.

Normatīvais akts, kurā ir sistemātiski sakārtotas krimināltiesību normas. Kriminālkodeksu veido divas - Vispārīgā ↓un Sevišķā ↓− daļas. Spēkā esošais kriminālkodekss pieņemts 1961.gada 6. janvārī kā LPSR Kriminālkodekss. Līdz Latvijas krimināllikuma pieņemšanai ar Augstākās Padomes 1991. gada 29. augusta lēmumu Latvijas PSR Kriminālkodekss tiek uzskatīts par Latvijas Kriminālkodeksu. Pēc apjoma Latvijas Kriminālkodeksa jēdziens pilnīgi sakrīt ar jēdzienu "Krimināllikums".

Divu vai vairāku personu tīša piedalīšanās apzinātā noziegumā.

Līdzdalības forma, kurā līdzdalībnieku kopīga piedalīšanas noziegumā ir vismazāk saskaņota. Šī grupa izveidojas, kad viens līdzdalībnieks pievienojas otra līdzdalībnieka noziedzīgajam nodarījumam pēc tā uzsākšanas, tātad tā realizācijas laikā.

Līdzdalības forma, kas pastāv, kad līdzdalībnieki iepriekš - pirms nodarījuma - vienojas par kopīgu nozieguma īstenošanu. Vienošanās raksturs var būt dažāds, proti - gan noruna vispārējos vilcienos par likumpārkāpuma realizāciju, gan detalizēti sagatavots tā plāns. Vienoties par nodarījumu personas var katrā laikposmā pirms tā izdarīšanas, tātad mēnešus, nedēļas, stundas vai minūti pirms noziedzīgas darbības uzsākšanas. Nav svarīgi, vai personas vienojas mutiski, rakstiski vai konkludenti.