A. Judins - Krimināltiesību jēdzienu skaidrojošā vārdnīca

BRĪVĪBAS ATŅEMŠANAS SODU SASKAITĪŠANA PĒC VAIRĀKIEM SPRIEDUMIEM

Saskaņā ar KK 23. un 39. pantiem, ja notiesātais pēc sprieduma pieņemšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziegumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno soda daļu, kas vēl nav izciesta pēc iepriekšējā sprieduma. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus, izņemot mūža ieslodzījumu, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus.

CĒLOŅSAKARĪBA

Objektīvi pastāvoša saikne starp noziedzīgu rīcību un kriminālnodarījuma sekām. Krimināltiesībās cēloņsakarība nozīmē, ka noteiktām izmaiņām ārējā pasaulē iemesls ir noziedzīga rīcība nevis kāds cits fakts. Cēloņsakarība viennozīmīgi norāda savstarpējo saistību starp divām parādībām, proti - noteikto rīcību un tās sekām. Materiālajos nozieguma sastāvos ↓cēloņsakarība ir obligāta objektīvās puses ↓pazīme; tās konstatācija ir nepieciešama noteiktas rīcības atzīšanai par noziegumu.

DARBĪBA

Nozieguma objektīvās puses ↓elements, respektīvi, personas aktīvas uzvedības forma. Plašākā vai nekrimināltiesiskā nozīmē darbību jāsaprot kā personas uzvedību aktīvā un pasīvā formā.

DAUDZĒJĀDĪBA (NOZIEGUMU DAUDZĒJĀDĪBA)

Vienas personas izdarīti divi vai vairāki patstāvīgi noziegumi, kas atbilst vairāku nozieguma sastāvu pazīmēm, vai vienam nozieguma sastāvam, ja tos neaptver vienots nodoms. Daudzējādības veidi ir atkārtotība ↑, kopība ↓un recidīvs ↓(sk. Atsevišķs (patstāvīgs) noziegums ↑).

DIPLOMĀTISKĀ IMUNITĀTE

Plašākā nozīmē speciālo tiesību un priekšrocību kopums diplomātiem un viņu ģimenes locekļiem citas valsts teritorijā, kas stingri ierobežo tās publisko institūciju darbību attiecībā pret tām. Šaurākā vai krimināltiesiskā nozīmē diplomātiskā imunitāte ir diplomātu un viņu ģimenes locekļu krimināltiesiskā neaizskaramība, respektīvi, neiespējamība viņus saukt pie kriminālatbildības un piemērot kriminālsodu rezidences valstī. Diplomātiskā imunitāte neizslēdz personas saukšanu pie kriminālatbildības valstī, kuru viņa pārstāv.

DISPOZĪCIJA

Tiesību normu sastāvdaļa, kura nosaka tiesiskās attiecības dalībnieku tiesības un pienākumus. KK Sevišķajā daļā dispozīcija ir panta daļas elements, kurā aprakstītas noziedzīgā nodarījuma pazīmes. Izšķir vienkāršo, izklāsta, blanketo un norādes dispozīciju. Vienkārša dispozīcija apzīmē nodarījumu, izmantojot terminu, bet neatklājot tā pazīmes (KK 165.p. 1.d.). Izklāsta dispozīcijā ir nosauktas nodarījuma pamatpazīmes (KK 181.p. un 218.p. 1.d.). Blanketā dispozīcijā nav nosauktas visas pazīmes, kas raksturo noziedzīgo nodarījumu, bet ir atsauce uz cita normatīva akta normu (KK 134.p. 1.d. un 213.p. 1.d.). Norādes/atsauces dispozīcijā nav atklātas visas nozieguma pamatpazīmes, bet ir atsauce uz citu krimināllikuma pantu vai panta daļu (KK 82.1.p. 2.d. un 110.p. 2.d.).

Sk. Jauktā vaina ↓

Stāvoklis, kas radies alkoholisko, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas rezultātā neatkarīgi no izlietoto substanču daudzuma. KK 12.pantā noteikts, ka persona, kas noziegumu izdarījusi dzērumā, nav atbrīvojama no kriminālatbildības. Ja noteiktu vielu lietošana ir ietekmējusi personas uzvedību, tas tiesai jāievēro, nosakot sodu par noziegumu. Vadoties no KK 37.panta, tiesa to var atzīt par apstākli, kas pastiprina atbildību.

FAKTISKĀ KĻŪDA

Nepareizs personas priekšstats par faktiskiem apstākļiem, kas raksturo nozieguma sastāvu, proti - tā objektu un objektīvo pusi. Izšķir šādas faktiskās kļūdas:

1) kļūda objektā- persona, vēloties apdraudēt vienu objektu vai nodarīt tam kaitējumu, faktiski nodara kaitējumu citām ar krimināllikumu aizsargātām interesēm;

2) kļūda priekšmetā- persona, apdraudot noteikto interesi/objektu, izdara darbību pret citu materiālu lietu/ priekšmetu, nekā tas sākotnēji ieplānots;

3) kļūda cietušā personā- vainīgais, vēlojoties nodarīt kaitējumu vienai personai, faktiski to nodara citam indivīdam;

4) kļūda cēloņsakarības attīstībā- personai ir nepareizs priekšstats par saikni starp darbību/bezdarbību un tās rezultātu;

5) kļūda līdzekļu izvēlē- persona nolūkā izdarīt noziegumu izmanto citus, nevis paredzētos līdzekļus, vai arī izmantojamie rīki un līdzekļi nav derīgi noziedzīgā mērķa īstenošanai.

FORMĀLS NOZIEGUMA SASTĀVS

Nozieguma sastāva veids, kurā kā obligāta objektīvas puses pazīme ir paredzēts tikai prettiesisks nodarījums. Noziegums ar formālu sastāvu uzskatāms par pabeigtu no noteiktas darbības/bezdarbības laikpunkta neatkarīgi no seku iestāšanas fakta. Analizējot formālu noziegumu sastāvu, jāzina, ka noziedzīgas sekas var iestāties, izdarot praktiski ikvienu noziegumu, taču tās neietekmē delikta kvalifikāciju. Formāls nozieguma sastāvs ir stabila juridiskā konstrukcija, kuru likumdevējs izmanto nolūkā noteikt, kas ir nepieciešams, lai nodarījumu atzītu par noziegumu. Ja kāda nozieguma sastāvs ir konstruēts kā formāls, to vienmēr uzskata par izdarītu laikpunktā, kad persona, pārkāpjot krimināllikumā definēto aizliegumu, izdara noteiktu prettiesisku darbību/bezdarbību. Formāla nozieguma sastāva konstrukciju likumdevējs izvēlējies, paredzot atbildību par laupīšanu (KK 141.p.), izspiešanu (KK 143.p.), izvairīšanos no bērnu uzturēšanas (KK 118.p.) un dažiem citiem nodarījumiem.

GALĒJĀ NEPIECIEŠAMĪBA

Apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību, respektīvi, nosacījums, kura dēļ parnoziegumu nav uzskatāma darbība, kas gan atbilst krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmēm, bet izdarīta nolūkā novērst briesmas, kas draud valsts vai sabiedrības interesēm, konkrētai personai vai citiem cilvēkiem un viņu tiesībām, ja tās zināmos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem, bet nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.

GATAVOŠANĀS NOZIEGUMAM

Nozieguma stadija, kas izpaužas līdzekļu vai rīku sameklēšanā vai pielāgošanā, vai citādā tīšā labvēlīgu apstākļu radīšanā nozieguma īstenošanai. Kā nozieguma stadija gatavošanās kriminālnodarījumam definēta KK 15.panta 1.daļā. Persona, kas gatavojas izdarīt noziegumu, bet to nav īstenojusi atmaskošanas dēļ, tiek saukta pie kriminālatbildības atbilstoši KK Sevišķās daļas pantam, kurā paredzēta atbildība par pabeigtu noziegumu, atsaucoties arī uz KK 15.p. 1.d., piemēram, gatavošanās smagu miesas bojājumu nodarīšanai ir jākvalificē saskaņā ar KK 15.p. 1.d. un 105.p. 1.d.

IEPRIEKŠ NEAPSOLĪTA SLĒPŠANA

Nozieguma piesaistības ↓veids, kas izpaužas noziedznieka, kā arī nozieguma rīku, līdzekļu un pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu slēpšanā, kas izdarīta tīši un nav bijusi apsolīta pirms nodarījuma. Kriminālatbildība par iepriekš neapsolītu slēpšanu var iestājas tikai KK 84.1. un 182. pantos paredzētos gadījumos. Iepriekš neapsolītu slēpšanu ir jāatšķir no atbalstītāja ↑rīcības.

Personas psihiskais stāvoklis noziedzīgas darbības laikpunktā. Ierobežotā pieskaitāmība izpaužas kā personas nespēja visā pilnībā saprast un vadīt savu darbību psihisku traucējumu vai garīgas atpalicības dēļ. Atkarībā no konkrētiem nodarījuma apstākļiem un ievērojot šī stāvokļa esamību, tiesa, izskatot attiecīgu krimināllietu, var mīkstināt sodu vai atbrīvot no tā.

Читать дальше