A. Judins - Krimināltiesību jēdzienu skaidrojošā vārdnīca

Atsevišķs noziegums ↑, kas tiek izdarīts darbības vai bezdarbības veidā, kurai seko ar likumu uzlikto pienākumu neizpildīšana. Ilgstošs noziegums tiek uzsākts noteiktās darbības laikpunktā (pienākuma neizpildīšanas laikpunktā), bet pabeigtā nozieguma stadijā tas turpinās ilgāku laiku. Ilgstošs noziegums ir pabeigts laikpunktā, kad noziedznieks rīkojas nolūkā pārtraukt tā īstenošanu vai tā tālākā realizācija nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, saistībā ar personas aizturēšanu. Ilgstošos noziegumus nosacīti var sadalīt divās grupās:

1) no apgrozības izņemto vai aizliegto priekšmetu glabāšana (ieroču, munīcijas un sprāgstvielu neatļauta glabāšana - 218.p., narkotisko vai psihotropo vielu neatļauta glabāšana - 222.1.p.);

2) izvairīšanās no pienākuma izpildes (izvairīšanās ārstēties no veneriskām slimībām - 112.p. 1.d., izvairīšanās no bērnu uzturēšanas - 118.p., neziņošana par noziegumu - 183. p.).

Nozieguma izpildītāja tīša darbība, ko var kvalificēt kā patstāvīgu noziegumu un kuru nav paredzējuši vai par to nav vienojušies citi tā līdzdalībnieki. Pārējo līdzdalībnieku nodoms neaptver šo darbību. Sakarā ar to pie kriminālatbildības var saukt tikai personu, kas tieši to izdarījusi, bet pārējie atbild kā līdzdalībnieki noziegumā, par kura viņi iepriekš vienojušies.

Persona, kas tieši izdarījusi noziegumu. Izpildītājs tieši izdara rīcību, kas definēta Kriminālkodeksa Sevišķas daļas normā. Saucot izpildītāju pie kriminālatbildības, nozieguma kvalifikācija notiek atbilstoši konkrētai KK Sevišķās daļas normai, neatsaucoties uz šī kodeksa 17.pantu.

Kriminālsods, kuru tiesa var piemērot gan kā pamat-, gan kā papildsodu bez termiņa ierobežojuma. Izraidīt no valsts var tikai personu, kurai nav Latvijas pilsonības, ja tiesa atzīst, ka, ievērojot lietas apstākļus un vainīgā personību, nav pieļaujama viņas atrašanās valstī.

Īpašs vainas veids, kuru raksturo nodoms saistībā ar noteiktas rīcības - darbības vai bezdarbības - īstenošanu un neuzmanība - noziedzīgā pašpaļāvība vai noziedzīgā nevērība attiecībā uz seku iestāšanos (KK 213. p.).

Nepareizs personas priekšstats par nodarījuma tiesiskām sekām. Izšķir trīs juridiskās kļūdas veidus:

1) šķietams noziegums- persona kļūdaini uzskata, ka izdara noziegumu, taču atbilstoši krimināllikumam noteiktā rīcība nav atzīstama par noziedzīgu;

2) kļūdains priekšstats, ka rīcība nav noziedzīga, taču atbilstoši krimināllikumam par to ir paredzēts sods;

3) nepareizs priekšstats par nodarījuma kvalifikāciju,respektīvi, persona kļūdaini uzskata, ka izdara citu noziegumu, nekā tas faktiski tiek izdarīts, vai kļūdās kriminālsoda veidā un apmērā. Juridiska kļūda neietekmē nozieguma kvalifikāciju un vainīgā saukšanu pie kriminālatbildības.

Apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību, kura dēļ darbība, vērsta pret personu, kas gatavojas izdarīt noziegumu, īsteno vai arī ir realizējusi kriminālnodarījumu un izpaužas kaitējuma nodarīšanā šīm indivīdam, nav uzskatāma par noziedzīgu, ja tas noticis nolūkā to aizturēt un pie tam nav pieļauta nodarīta kaitējuma acīm redzama neatbilstība likumpārkāpumam, kā arī nepakļaušanās vai pretošanās raksturam. Spēkā esošajā krimināllikumā šis apstāklis nav definēts to faktoru vidū, kas izslēdz kriminālatbildību, taču Augstākā tiesa (1995.g. 29.maija plēnuma lēmums) ir izskaidrojusi, ka kaitējuma nodarīšanu personai šādos apstākļos ir jāatzīst par īstenotu nepieciešamās aizstāvēšanas stāvoklī.

Personas maldīšanās, respektīvi - nepareizs priekšstats par nodarījuma juridiskiem un faktiskiem apstākļiem. Izšķir juridisko ↑un faktisko kļūdu ↑.

Sk. Līdzdalības veidi ↓

Noziegumu daudzējādības ↑veids, kas veidojas gadījumos, kad persona ir izdarījusi divus vai vairākus patstāvīgus kriminālnodarījumus, par kuriem nav bijusi notiesāta, kā arī nav procesuālo šķēršļu tās saukšanai par to pie kriminālatbildības. Izšķir reālo un ideālo noziegumu kopību. Par reālouzskatāma noziegumu kopība, kad nodarījumi seko viens otram, respektīvi, kad nesakrīt noziegumu īstenošanas laiks. Ideālākopība ir gadījumos, kad persona ar vienu rīcību izdara divus vai vairākus noziegumus. Ideāla kopība, piemēram, ir gadījumā, kad persona, uzspridzinot automašīnu, noslepkavo tās vadītāju un smagi ievaino garāmgājēju. Izlemjot ideālas kopības esamību, nepieciešams pievērst uzmanību krimināltiesisko normu konkurences ↓iespējai.

Laiks, pēc kura notecējuma personu nevar saukt pie kriminālatbildības par noziegumu. Kriminālkodeksā nav noteikts vienots noilguma termiņš visiem noziegumiem - tas ir atkarīgs no nodarījuma bīstamības un rakstura. Minimālais noilgums ir 6 mēneši, maksimālais - 10 gadi. Kriminālatbildības noilgums par konkrētiem noziegumiem ir noteikts KK 45.pantā. Ja līdz norādīto termiņu notecēšanai attiecīgā persona izdara jaunu noziegumu, par kuru atbilstoši likumam var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, noilgums tiek pārtraukts, un to sāk skaitīt no jaunā nozieguma realizācijas laikpunkta. Noilgums tiek apturēts, ja persona, kas izdarījusi noziegumu, izvairās no izmeklēšanas vai tiesas. Šādos gadījumos noilguma tecējums tiek atjaunots no tā laikpunkta, kad šī persona tiek aizturēta vai pati piesakās par vainīgu. Pie tam šo personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no nozieguma laika pagājuši piecpadsmit gadi, bet noilgumu nav pārtraucis jauns kriminālnodarījums. Noilguma piemērošanu personai, kas izdarījusi noziegumu, par kuru pēc likuma var piespriest nāves sodu, izlemj tiesa. Ja tiesa neuzskata par iespējamu piemērot noilgumu, nāves sodu tomēr nevar piespriest un tas aizstājams ar brīvības atņemšanu.

Materiāls nosacījums personas saukšanai pie kriminālatbildības. Saskaņā ar KK 3.pantā paredzēto normu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai persona, kas vainīga noziegumā, respektīvi, ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi krimināllikumā paredzētu bīstamu nodarījumu. Par kriminālatbildības pamatu atzīstams tāds bīstams nodarījums, kuram ir visas konkrēta nozieguma sastāva pazīmes.

Pazīmju kopums, kuru konstatējot, noziegumam ārēji līdzīga darbība nav uzskatāma par noziedzīgu, bet persona, kas to izdarījusi, nav saucama pie kriminālatbildības. Šis apstāklis eksistē tikai tad, ja pastāv visi konkrētā apstākļa tiesīguma nosacījumi.

Fakti, kuru dēļ darbība, kas objektīvi atbilst noziegumam, nav uzskatāma par noziedzīgu, bet persona, kas to ir izdarījusi, nav saucama pie kriminālatbildības. Spēkā esošais krimināllikums par šādiem apstākļiem atzīst nepieciešamo aizstāvēšanos ↓(KK 13.p.) un galējo nepieciešamību ↑(KK 14.p.). Nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklim tiek pielīdzināta kaitējuma nodarīšana, aizturot personu ↑(nepieciešamā aizturēšana). Par kriminālatbildību izslēdzošiem ir atzīstami apstākļi, kuru pamatā ir interešu kolīzija. Rīkojoties apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību, persona apzinās, ka nodara noteiktu kaitējumu zināmām interesēm, taču, neskatoties uz to, rīkojas noteiktā veidā nolūkā sasniegt sociāli derīgo rezultātu.