A. Judins - Krimināltiesību jēdzienu skaidrojošā vārdnīca

Kriminālkodeksa 82., 211. un 222.pp. saprotama kā sistemātiska noteiktas darbības īstenošana.

Tīša vaina kā vainas forma. Noziegums uzskatāms par izdarītu ar nodomu vai tīši, ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības/ bezdarbības bīstamo raksturu, paredzējusi tās bīstamās sekas un vēlējusies tās vai apzināti pieļāvusi to iestāšanos. Kad persona vēlējusies seku iestāšanos, nodoms uzskatāms par tiešu, bet kad tās apzināti pieļāvusi, vienaldzīgi izturoties pret seku iestāšanos, nodoms uzskatāms par netiešu.

Krimināltiesisko normu kolīzija, respektīvi - gadījums, kad noziegums atbilst vairākiem nodarījumu sastāviem, kas paredzēti dažādos pantos vai to daļās. Izšķir: a) vispārīgas un speciālas normas konkurenci un b) speciālo normu konkurenci. Saskaņā ar likuma "Par likumu un citu Saeimas, valsts prezidenta un ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas un spēkā esamību" 8.pantu, konstatējot pretrunu starp normatīvos aktos ietvertām vispārējām un speciālajām tiesību normām, vispārējā tiesību norma ir spēkā tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma. Speciālo normu konkurences paveidi ir:

1) divu kvalificējošo sastāvu konkurence;

2) divu privileģēto sastāvu konkurence;

3) kvalificējošā un privileģētā sastāva konkurence.

Personas atzīšana par vainīgu noziegumā ar tiesas spriedumu, piespriežot par nodarījumu brīvības atņemšanu uz noteiktu laiku, bet neizpildot sodu, ja pārbaudes laikā notiesātais neizdarīs jaunu deliktu un ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu darbu attaisnos viņam dāvāto uzticību. Nosacīti notiesājot, tiesa nosaka pārbaudes laiku no viena gada līdz pieciem gadiem. Ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziegumu, tiesa nosaka viņam sodu atbilstoši KK 39.p. paredzētajiem noteikumiem, respektīvi, noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno soda daļu, kas vēl nav izciesta pēc iepriekšējā sprieduma. Saskaitot sodus šajā pantā paredzētajā kārtībā, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt šā veida sodam noteikto maksimālo laiku. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus, izņemot mūža ieslodzījumu, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus.

KK 50.,50.1. un 51. pp. paredzētais institūts, kas izpaužas notiesātā, kurš izcieš brīvības atņemšanas sodu vai nosūtīts uz disciplināro bataljonu, atbrīvošanā no soda izciešanas pirms termiņa, kas bija noteikts spriedumā. Nosacīto pirmstermiņa atbrīvošanu notiesātajam var piemērot tikai tad, ja viņš ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu pierādījis labošanos, bet gadījumā, kad sodītais noziegumu izdarījis alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas ietekmē, ja viņš labprātīgi izgājis ārstēšanās kursu vai uzsācis ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas soda izciešanas laikā. To nevar piemērot personai, kurai nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu apžēlošanas vai amnestijas kārtībā, un notiesātājam, kam brīvības atņemšana noteikta uz visu mūžu (mūža ieslodzījums). Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var piemērot, kad notiesātais faktiski izcietis KK 50. vai 51.p. noteikto soda daļu. Atbrīvošana no soda ir nosacīta, jo, izdarot jauno nodarījumu neizciestā soda laikā, personai ne tikai ir jāatbild par jauno noziegumu, bet arī jāizcieš neizciestā soda daļu. Līdzās tam neizciestā soda daļu var izpildīt, ja persona izvairās no ārstēšanās kursa pabeigšanas narkoloģiskā ārstniecības iestādē, kurā viņa uzsākusi ārstēties no alkoholisma, narko- vai toksikomānijas.

Nodarījuma sastāva veids, kurā ietvertas pazīmes, kas raksturo gatavošanos noziegumam, taču delikta atzīšanai par īstenotu nav nepieciešama nedz seku iestāšanās, nedz noziedzīgas darbības realizācija līdz galam. Līdzīgi formāla sastāva noziegumiem, īstenojot deliktu ar nošķeltu noziegumu sastāvu, sekas var iestāties, taču tas nemaina nodarījuma sastāva būtību. Noziegums ar nošķeltu sastāvu ir pabeigts laikpunktā, kad persona izdara darbību, kura vēlāk var veicināt vai atvieglot daudz bīstamākas norises. KK 72.p. ir paredzēta atbildība par bandītismu, kurā nozieguma sastāvs ir konstruēts kā nošķelts. Bandītisma mērķis ir uzbrukums apbruņotas stabilas grupas sastāvā, taču par pabeigtu tas uzskatāms nevis tad, kad ir iestājušās tā sekas vai tas ir izdarīts, bet ir pabeigts ar bandas izveidi.

Laikposms, pēc kura notecēšanas notiesājošs spriedums nav izpildāms. Šis noilgums skaitāms no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā. Atkarībā no piespriestā soda notiesājoša sprieduma izpildes noilgums tiek noteikts no trim līdz desmit gadiem. Notiesājošo spriedumu nedrīkst izpildīt, ja pēc sprieduma stāšanās spēkā KK 46.p. noteiktā laikposmā persona nav izdarījusi jaunu noziegumu, par kuru tiesa piespriedusi brīvības atņemšanas sodu uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, un šajā laikā viņa nav izvairījusies no soda izciešanas.

Notiesājošais spriedums nav izpildāms, ja no tā pieņemšanas laika pagājuši piecpadsmit gadi, bet noilgumu nav pārtraucis jauns noziegums. Noilgums nav piemērojams personai, kurai piespriests mūža ieslodzījums un izraidīšana no valsts.

Neuzmanības veids, kas izpaužas noziedznieka psihiskā attieksmē pret noziedzīgu nodarījumu, kuru raksturo šādas pazīmes:

1) persona neparedz savas rīcības noziedzīgo seku iestāšanās iespēju;

2) personai tas jāparedz;

3) persona var tās paredzēt.

Vislielākās bīstamības pakāpes līdzdalības forma. Noziedzīgā organizācija ir stabila apvienība, kas izveidota nolūkā sistemātiski nodarboties ar noziegumiem. Noziedzīgai organizācijai ir sarežģīta interna struktūra, kas veidota pēc hierarhijas principa, un stingra iekšēja disciplīna.

Neuzmanības veids, kas izpaužas noziedznieka psihiskā attieksmē pret noziedzīgu nodarījumu, kad persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības sabiedriski bīstamo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst.

Apstāklis, kuram pastāvot persona netiek saukta pie kriminālatbildības par īstenotu darbību, kas ārēji līdzīga noziegumam. Kriminālatbildība tiek izslēgta sakarā ar nozieguma sastāva neesamību personas rīcībā, proti - izpildot noziedzīgu pavēli vai rīkojumu, persona neapzinās tā noziedzīgo raksturu un, izejot no lietas apstākļiem, viņa nav bijusi spējīga to apzināties, respektīvi, nav vainīga noziegumā. Ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli un dodot pakļautai/ padotai personai noziedzīgu pavēli vai rīkojumu, noziegumu ir izdarījis indivīds, kas apzināti to izdevis. Tāpēc tieši šī persona tiek saukta pie kriminālatbildības par izdarīto. Ja, izpildot pavēli/ rīkojumu, persona ir apzinājusies to noziedzīgumu, pie kriminālatbildības tiek saukta arī viņa.

Objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas raksturo nodarījumu kā noziegumu. Nozieguma sastāvs ietver šādas pazīmes: nozieguma objekts ↓ , nozieguma objektīvā puse ↓, nozieguma subjekts ↓, nozieguma subjektīvā puse ↓. Nozieguma sastāva esamība ir nepieciešams nosacījums nodarījuma atzīšanai par noziedzīgu. Ikviena elementa trūkums norāda nozieguma neesamību.