A. Judins - Krimināltiesību jēdzienu skaidrojošā vārdnīca

Līdzdalības klasifikācijas pamats. To raksturo līdzdalībnieku noziedzīgas darbības saskaņotības pakāpe, kriminālās grupas stabilitāte un līdzdalībnieku subjektīvo saikņu raksturs. Izšķir šādas līdzdalības formas - līdzdalība grupā bez iepriekšējas vienošanās ↑, līdzdalība grupā pēc iepriekšējās vienošanās ↑, organizēta grupa ↓, banda ↑, noziedzīga organizācija ↓.

Līdzdalības ārējā puse. Tā atspoguļo līdzdalībnieku mijiedarbības paņēmienus un lomu noziegumā, kā arī noziedznieku piedalīšanās veidu kriminālnodarījumā. Līdzdalības veids atspoguļo katra līdzdalībnieka rīcības saistību ar kopīgo noziedzīgo rezultātu. Izšķir vienkāršo (līdzizpildi) un komplicēto līdzdalību. Par vienkāršoir uzskatāma līdzdalība, kad visi līdzdalībnieki kopīgi tieši realizē nozieguma objektīvo pusi, respektīvi - tieši piedalās noziegumā. Faktiski visi līdzdalībnieki ir nozieguma izpildītāji, un tieši tāpēc šāda līdzdalības veida apzīmēšanai izmanto nosaukumu "līdzizpilde". Visi līdzizpildītāji tiek saukti pie kriminālatbildības atbilstoši KK Sevišķās daļas attiecīgam pantam, neatsaucoties uz KK 17. pantu. Komplicētā līdzdalībaizpaužas kā tīša piedalīšanās apzinātā noziegumā, sadalot starp līdzdalībniekiem noziedzīgās lomas. Komplicētai līdzdalībai pastāvot, viena vai vairākas personas tieši izdara KK Sevišķās daļas konkrētā pantā aizliegtu darbību, sakarā ar ko to/tās uzskata par nozieguma izpildītāju/izpildītājiem. Pārējie līdzdalībnieki, tieši neizdarot normā paredzēto darbību, ar savu rīcību tīši veicina noziegumu, respektīvi - atbalsta, uzkūda vai organizē tā īstenošanu.

Persona, kura kopa ar citu nozieguma izpildītāju tieši izdara darbību, kas veido konkrēta nodarījuma objektīvo pusi. Būtībā līdzizpildītāji ir nozieguma tiešie izpildītāji. Atsevišķos gadījumos par līdzizpildītājiem uzskatāmas personas, kas tieši neizdara visu darbību, kuru veic nozieguma tiešais izpildītājs, piemēram, līdzizpildītājs izvarošanā.

Papildsods, kuru tiesa var piemērot tikai gadījumos, kad tas ir paredzēts attiecīgā panta sankcijā. Mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Saskaņā ar KK 32.pantu konfiscēt var ne tikai mantu, kas tieši pieder noziedzniekam, bet arī vērtības, kuras notiesātais nodevis vai atsavinājis citai fiziskai vai juridiskai personai nolūkā izvairīties no tās atsavināšanas. Saskaņā ar Latvijas likumiem nav konfiscējama notiesātajam un viņa apgādībā esošajām personām nepieciešamā manta. Piemērojot šo soda veidu, tiesai konkrēti jānorāda, kura manta ir konfiscējama.

Nozieguma sastāva veids, kurā kā obligāta objektīva pazīme ir paredzēta seku iestāšanās. Noziegums ar materiālu sastāvu uzskatāms par izdarītu no laikpunkta, kad noteiktās rīcības rezultātā ir iestājušas sekas. Šī nozieguma objektīva puse kā obligātos elementus ietver prettiesisku rīcību (darbību vai bezdarbību), cēloņsakarību un sekas. Materiālā nozieguma sastāva konstrukcija ir izmantota, paredzot atbildību par smagu miesas bojājumu nodarīšanu (KK 105.p.), krāpšanu (KK 142.p.), varas vai dienesta pilnvaru pārsniegšanu ( KK 162.1.p.) un vairākiem citiem nodarījumiem.

Krimināltiesībās persona, kas nav sasniegusi četrpadsmito dzīvības gadu.

Apstāklis, kuram pastāvot persona nav saucama pie kriminālatbildības par noziegumam līdzīgu darbību. Kriminālkodeksa 7.p. 2.d. ir noteikts, ka par noziegumu nav atzīstams nodarījums, kam formāli ir noteiktā delikta pazīmes, taču tas nav bīstams. Bīstamības neesamību nevar saprast burtiski. Atzīstot nodarījumu par mazsvarīgu, krimināllietas virzītājs konstatē, ka tam piemītošā bīstamība nav tik augsta, lai par to sauktu personu pie kriminālatbildības.

Vēlamais nozieguma rezultāts, respektīvi, sekas, kuru iestāšanos persona grib sasniegt, izdarot noteiktu deliktu. Līdzīgi nozieguma motīvam ↓mērķis ir subjektīvās puses ↓pazīme, kas raksturo tikai tīšu noziegumu. Atsevišķos KK pantos mērķis ir definēts kā kvalificējošs apstāklis, kad - noteiktā mērķa neesamības dēļ - nodarījumu nevar kvalificēt kā noziegumu. Kriminālkodeksā - kā mērķi definēti "nolūks iegūt mantu" (141.p.), mantkārīgs nolūks (piemēram, 120.p), nolūks izplatīt viltotu naudu (82.p.) un daži citi. Noziegumu kvalifikāciju ietekmē tikai mērķi, kuri ir norādīti attiecīgā Sevišķās daļas panta dispozīcijā. Mērķa noskaidrošana ir svarīga pareizai nozieguma kvalifikācijai un pabeigta nodarījuma norobežošanai no nozieguma mēģinājuma ↓.

KK 34. pantā paredzēts papildsods, kuru tiesa piemēro par smagu noziegumu; tas izpaužas visu tiesību un priekšrocību zaudējumā, kas ir noteiktas personām, kurām ir pakāpes, nosaukumi, ordeņi, medaļas, goda raksti un goda nosaukumi.

Dziņa, tieksme, personas iekšējais apzinātais pamudinājums izdarīt noziegumu. Līdzīgi nodarījumu mērķim ↑motīvs ir nozieguma subjektīvās puses ↓pazīme, kas raksturo tikai tīšu noziegumu ↓. Atsevišķos kriminālkodeksa pantos motīvs ir definēts kā kvalificējošs apstāklis, respektīvi, noteiktā motīva neesamības dēļ nodarījumu nevar kvalificēt kā noziegumu. Par nodarījuma motīviem tiek atzīsta mantkārība, atriebība, zemiskā tieksme, greizsirdība un citi, taču kvalifikāciju ietekmē tikai tie motīvi, kuri ir norādīti attiecīgā Sevišķās daļas panta dispozīcijā.

Pamatsods - brīvības atņemšanas paveids, kad spriedumā brīvības atņemšanas termiņš nav konkrēti noteikts gados, bet brīvība atņemta uz visu mūžu, tātad līdz notiesātā nāvei.

Kriminālsoda veids, kas iekļauts sodu sistēmā un var būt piemērots kā pamat- vai papildsods. Naudas soda būtība izpaužas notiesātas personas pienākumā samaksāt tiesas spriedumā noteiktu naudas summu, kas tiek pārskaitīta valsts budžetā. Naudas piedzīšana valsts labā ir galvenā pazīme, kura dod iespēju šo sodu norobežot no naudas piedzīšanas nolūkā apmierināt civilprasību. Naudas soda apmērs ir nosakāms Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgās. Mazākais naudas soda apmērs ir viena minimālā mēnešalga, augstākais - 100 minimālās mēnešalgas. Naudas soda samaksu tiesa var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu, skaitot no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā. Ja naudas sods nav samaksāts mēneša laikā no dienas, kad spriedums stājies spēkā, vai arī noteiktā termiņā, gadījumos, kad samaksa atlikta vai sadalīta termiņos, bet notiesātajam nav līdzekļu, no kuriem to varētu piedzīt, šo sodu aizstāj ar brīvības atņemšanu uz laiku, kura ilgumu tiesa nosaka šādā samērā: naudas sods līdz desmit minimālām mēnešalgām - brīvības atņemšana uz laiku līdz trim mēnešiem; naudas sods no desmit līdz trīsdesmit minimālām mēnešalgām - brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem; naudas sods virs trīsdesmit minimālām mēnešalgām - brīvības atņemšana uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam. Ja naudas sodu vai tā daļu samaksā laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu, notiesātais atbrīvojams vai brīvības atņemšanas ilgums saīsināms samērā ar samaksāto naudas soda daļu. Saīsinot norādītā veidā soda laiku, brīvības atņemšanas laiks ieskaitāms atbilstoši tiesas noteiktam samēram.