A. Judins - Krimināltiesību jēdzienu skaidrojošā vārdnīca

Līdzdalības forma, kas izpaužas vairāk nekā divu personu izveidotā stabilā apvienībā, kas radīta nolūkā kopīgi izdarīt noziedzīgus nodarījumus un kurā iepriekšējas norunas laikā starp grupas dalībniekiem sadalīti pienākumi. Organizētas grupas jēdziens dots KK 17.2.p. Noziegumu izdarīšana organizētā grupā saskaņā ar KK 37.p 2.pk. ir atzīstama par atbildību pastiprinošo apstākli. KK Sevišķās daļās atsevišķos pantos nozieguma izdarīšana organizētā grupā tiek atzīts par kvalificējošu apstākli, piemēram,143.1.p.

Līdzdalībnieks, kas noziegumu reāli organizējis vai vadījis. Organizētājs izveido noziedzīgu grupu, organizē un/ vai vada konkrēta nozieguma īstenošanu. Lai atzītu personu par organizētāju, pietiekami, ja ir izdarīta vismaz viena no šīm darbībām. Organizētāja rīcība ir jākvalificē atbilstoši KK pantam, kurā paredzēta atbildība par attiecīgo noziegumu, atsaucoties uz KK 17.p. 4.d.

Persona, kas šo grupu reāli izveidojusi. KK 17.2.p. 2.d. noteikts, ka organizētās grupas izveidotājs atbild par visiem tās noziedzīgajiem nodarījumiem, ja tie ietilpst viņa nodomā.

Persona, kas vada nozieguma izpildi tā realizācijas procesā.

Nozieguma stadija, kad krimināllikumā definētais nodarījums izdarīts pilnīgi līdz tā loģiskam galam; pabeigtu nodarījuma raksturo visu konkrēta nozieguma sastāva pazīmju esamība. Atšķirībā no citām stadijām pabeigta nozieguma kvalifikācija veicama atbilstoši attiecīgam KK Sevišķās daļas pantam, neatsaucoties uz Vispārīgās daļas normām.

Personas rīcība tīšas darbības vai bezdarbības formā, kas saistīta ar cita indivīda realizētu noziegumu, bet nav veicinājusi tā izdarīšanu. Personas rīcība neatrodas cēloņsakarībā ar noziegumu; indivīdu, kas to ir izdarījis, nevar atzīt par līdzdalībnieku. Izšķir šādus piesaistības veidus - iepriekš neapsolīta slēpšana ↑, neziņošana ↑un nozieguma pieļaušana ↑(sal. ar atbalstītāja ↑rīcību).

Papildsods, ko tiesa var noteikt kā piespiedu līdzekli nolūkā pārraudzīt no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļaut to policijas iestāžu norādītiem ierobežojumiem. Policijas kontroli var noteikt, notiesājot ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz trim gadiem. Ja notiesātais šī papildsoda izciešanas laikā izdarījis jaunu noziegumu, tiesa neizciesto papildsoda laiku aizstāj ar brīvības atņemšanu uz tādu pašu laiku. Personai, kurai ar tiesas spriedumu ir noteikta policijas kontrole, var piemērot šādus ierobežojumus: aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā; aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskās vietās; aizliegumu izbraukt no noteiktās administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas; pienākumu ierasties policijas iestādē reģistrācijai no vienas līdz četrām reizēm mēnesī. Lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt katrā diennakts laikā.

Neatņemama nozieguma pazīme; nodarījuma bīstamības juridiskā izpausme. Prettiesiskums kā noziegumu raksturojoša pazīme nozīmē, ka, veicot noziedzīgu rīcību, persona pārkāpj aizliegumu, kuru ietver noteikta krimināltiesiskā norma, respektīvi - rīkojas pretēji likumam.

Nozieguma sastāvs, kurā bez pamatsastāva pazīmēm ir paredzētas papildpazīmes, ievērojot kuras likumdevējs diferencē atbildību tās samazinājuma virzienā. Priviliģēti ir nozieguma sastāvi, kas definēti KK 80.p. 2.d., 100., 102., 107. un dažos citos Sevišķās daļas pantos.

Daudzējādības veids. Par krimināltiesisko vai legālo recidīvu atzīstami vienas personas izdarītie divi vai vairāki patstāvīgie noziedzīgie nodarījumi, ja pēdējo noziegumu persona izdarījusi, būdama notiesāta par agrākiem deliktiem, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta krimināllikumā paredzētajā kārtībā. Līdzās šim recidīva veidam, kuru krimināltiesību teorijā sauc par vispārīgo recidīvu, pastāv speciālais recidīvs. Atšķirība no vispārīgā, speciālais recidīvsir tikai gadījumā, kad persona izdara tādu pašu noziegumu, par kuru tā notiesāta. Jauna nozieguma izdarīšanu, izciešot sodu brīvības atņemšanas vietās, jāuzskata par penitenciāro recidīvu.KK 24.pantā ir uzskaitīti nosacījumi, pie kuriem noziedznieku var atzīt par sevišķi bīstamu recidīvistu. Recidīvs saskaņā ar KK 37. pantu ir atbildību pastiprinošs apstāklis. Atsevišķās KK normās recidīvs ir kvalificējošs noziegumu apstāklis (KK 112.p. 4.d., 164.p. 3.d., 213.1.p. 2.d., 222.5.p. 2.d.).

Pamatsods, kura piemērošana izpaužas personas rīcības negatīvā novērtē, kas valsts vārdā tiek izteikts tiesas spriedumā. Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā informāciju par šī soda piemērošanu var izplatīt masu saziņas līdzekļos.

Atsevišķs nodarījums, ko var realizēt, izdarot divas vai vairākas darbības, katra no kurām izdarīta autonomi, veido atsevišķu noziegumu. Būtībā salikts noziegums ir ideālas kopības paveids, kas speciāli paredzēts krimināllikumā, sakarā ar ko tas atzīstams par atsevišķu nodarījumu, piemēram, KK 141.p ir paredzēta atbildība par laupīšanu, kuru izdarot persona var nodarīt kaitējumu gan īpašumam, gan personai. Kā vienu, tā arī otru interesi KK aizsargā ar speciālām normām. Ievērojot KK 141. panta konstrukciju, uzbrukums nolūkā iegūt svešu mantu, kura laikā tiek nodarīts kaitējums personas veselībai, ir atzīstams par atsevišķu noziegumu.

KK Sevišķās daļas panta sastāvdaļa, kas paredz negatīvas sekas noziedzniekam, proti - nosaka kriminālsoda veidus, kurus var piemērot par noteiktu noziegumu, kā arī tā apmērus. Izšķir šādus sankciju veidus - relatīvi noteikto, absolūti noteikto, alternatīvo.

Nozieguma rezultāts; nelabvēlīgas materiālās un nemateriālās izmaiņas, kuru iemesls ir noziedzīga nodarījuma fakts. Sekas var iestāties ikvienā noziegumā. Ja nozieguma sastāvs ↑konstruēts kā materiālais , seku iestāšanās ir obligāta tā pazīme, respektīvi, kamēr sekas nav iestājušas, nodarījums nav uzskatāms par pabeigtu. Formālos ↑nozieguma sastāvos sekām ir fakultatīvs raksturs, proti - to iestāšanās fakts neietekmē kvalifikāciju, bet tas attiecīgi jāvērtē tiesai.

Persona, kas izdarījusi jaunu noziegumu, būdama notiesāta par nodarījumiem, kas uzskaitīti KK 24. pantā. Personu var atzīt par sevišķi bīstamu recidīvistu tikai ar tiesas spriedumu. Jauna nozieguma izdarīšana sevišķi bīstama recidīvista statusā veido kvalificējošu pazīmi ↑KK 121.p. 4. d. un 121.1.p. 2. d.

Krimināltiesībās persona, kas sasniegusi pensijas vecumu.

Izpaužas noteikta veida darbības/ bezdarbības īstenošanā vismaz trīs reizes. KK šis jēdziens minēts piecos pantos - 42., 104., 111., 208. un 237. KK Sevišķās daļas normās noteiktas darbības sistemātiska realizācija ir nozieguma objektīvās puses fakultatīva pazīme.

Aktīva personas rīcība, kas izpaužas nozieguma rīku, līdzekļu un pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu maskēšanā vai tādu apstākļu radīšanā, lai citi tos neredzētu vai nevarētu atrast. Iepriekš apsolīta slēpšana, izdarīta pēc iepriekšējas vienošanās pirms nozieguma, ir uzskatāma par līdzdalību ↑nodarījumā, bet persona, kas to ir izdarījusi, tiek saukta pie kriminālatbildības kā nozieguma atbalstītājs ↑atbilstoši konkrētai KK Sevišķās daļas normai, atsaucoties uz KK 17.p. 6.d. Iepriekš neapsolīta slēpšana ir nozieguma piesaistības ↑veids. Kriminālsodāma ir KK 59. - 64., 65.1.p. 2.d., 72., 73., 82. un 83.pp. paredzēto valsts noziegumu iepriekš neapsolīta slēpšana, kā arī iepriekš neapsolītā slēpšana, ja par slēpjamo noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem.