O Henrijs - Gausīgie ierāvēji

Misis Kodla — sk. Kodla Margarita.

Molohs — vairāku seno tautu saules, uguns un kara dievs, kuram upurēja cilvēkus. Molohs atkārtoti pieminēts arī bībelē. Pārnestā nozīmē — viss, kas prasa pārmērīgus upurus.

Morgans Džons Pirponts (1837—1913) — baņķieris un daudzu lieluzņēmumu dibinātājs, 20. gs. sākumā izvirzījās pir­majā vietā starp ASV finansu magnātiem. Viņa pēcnācēji mūsdienās veido finansistu grupu, kam ir milzīga ietekme valsts saimnieciskajā un politiskajā dzīvē.

Morfejs — miega un sapņu dievs sengrieķu mitoloģijā.

Muchacho (spān.) — zēns.

Mūdijs Dvaits Laimens (1837—1899) un Senkijs Deivids Aiers (1840—1908) — amerikāņu evaņģēlisti un garīgo dziesmu sacerētāji.

Mukdenas virzienā — norādījums uz Mukdenas kauju krievu—japāņu karā 1905. gada februārī—martā.

Mūžīgais žīds — pēc leģendas, Jeruzalemes kurpnieks Ahasvērs Kristum, kas nesis uz Golgātu krustu, nav ļāvis at­pūsties pie sava nama. Par to dievs viņam lēmis klaiņot pa pasauli līdz pastardienai.

Nebukadnecars — domāts Nebukadnecars II, Babilonijas valdnieks (604.—562. g. p.m.ē.), kuru, pēc bībeles nostāstiem, dievs sodījis par lepnību, izstumjot viņu no cilvēku sabiedrības un liekot viņam dzīvot starp lopiem un ēst zāli.

Niobe — sengr. mit. — bēdu simbols. Tebu valdnieka Amfiona sieva Niobe, pēc tam kad nogalināti viņas divpadsmit bērni, pārvērsta par klinti, no kuras iztecējušas asaras.

Nom de guerre (fr.) — pseidonīms; burtiski — kara vārds. Šeit piemērotāka liekas burtiskā nozīme, kādēļ autors no vairā­kiem šī vārda sinonīmiem acīmredzot izraudzījies tieši šo.

Pariss, arī Parids , — Trojas valdnieka Priama dēls, kuram Zevs bija licis izšķirt triju dieviešu strīdu par to, kurai no viņām pienākas Hesperīdu ābols ar uzrakstu «skaistākajai». Angļu valodā viņa vārdu izrunā vienādi ar Francijas galvas­pilsētas nosaukumu.

Pastēra institūts — zinātniskās pētniecības institūts Parīzē, kuru kopš tā dibināšanas (1886) līdz savai nāvei vadīja Luijs Pastērs (1822—1895). Viens no tā svarīgākajiem uzdevumiem bija pētīt trakumsērgu. Vēlāk par Pastēra institūtu mēdza dē­vēt ikvienu ārstniecības iestādi, kurā pēc Pastēra metodes po­tēja pret trakumsērgu.

Adelīna Pati (1843—1919) — itāliešu tautības spāņu dziedā­tāja — koloratūrsoprāns.

Per diem (latīn.) — dienā; ik dienas.

Pigmalions — Kipras mākslinieks sengrieķu teikā, kurš no ziloņkaula izveidojis skaistas sievietes tēlu un pats tajā iemī­lējies. Mīlas un skaistuma dieviete Afrodīte pēc Pigmaliona lūguma tēlu padarījusi dzīvu.

Pīrijs Roberts Edvins (1856—1920) — amerikāņu polārpētnieks, ziemeļpola atklājējs.

Potloks Roberts (1798—1827) — skotu dzejnieks.

Pompadūra Žanna Antuanete Puasone (1721—1764) — mar­ķīze, Francijas karaļa Luija XV mīļākā, kurai bija liela ietekme Francijas politikā.

Populisti — ASV Tautas partijas (1891—1904) biedri. Par­tija iestājās par svarīgāko uzņēmumu nacionalizāciju, ienā­kumu nodokļa ieviešanu, zemes īpašuma apjoma ierobežošanu u.c.

Sols ar pleksti — domāts solar plexus (no latīņu vai. plexus solaris — saules pinums) — angļu boksa terminolo­ģijā — sitiens saules pinuma apvidū.

Que dice, senor? (spān.) — ko kungs saka?

Ralizs — angļu rakstnieka E. V. Hornunga (1866—1921) romāna «Kramplauzis sporta pēc» (1899) varonis. Tas kļuvis par sugas vārdu kramplauža apzīmēšanai.

Rasuls Ahmeds ibn Muhameds (1875?—1925) — marokiešu laupītājs.

Redzot rīsu... — sk. rīss.

Remingtonārijs — šeit domāts mašīnrakstītājas kabinets: norādījums uz Filo Remingtonu (1816—1899), izgudrotāju un vienu no pirmajiem rakstāmmašīnu ražotājiem.

Rends un Maknellijs — amerikāņu izdevniecība, kas laiž klajā ģeogrāfiskas kartes, ceļvežus un mācību grāmatas.

Rīss — norādījums uz anglosakšu un arī vairāku Āzijas tautu paražu apmētāt jaunlautātos ar rīsu graudiem.

Riebmāja (angliski spitehouse) — ēka, uzcelta, lai sariebtu kaimiņam, piem., uzbūvējot to tik tuvu, ka viņa logos neiekļūst dienas gaisma.

Rodeo (spān.) — ganībās izkliedēto lopu savākšana vienko­pus barā.

Rokfellers Džons Deivisons (1839—1937) — naftas magnāts, savā laikā sarausa ļoti lielu bagātību. Viņa pēcnācēji vēl mūs­dienās pieder pie visiespaidīgākajām ASV finansistu grupām.

Rūzvelta jātnieki — 1898. g., izceļoties karam ar Spāniju, Teodors Rūzvelts, kara ministra palīgs flotes lietās, vēlākais ASV prezidents, atstāja savu posteni un noorganizēja pirmo brīvprātīgo jātnieku pulku, kas komplektajās galvenokārt no kovbojiem, medniekiem un koledžu sportistiem. Vadīdams pulku kaujās Kubā, Rūzvelts iemantoja plašu popularitāti, kas sekmēja viņa politisko karjeru.

Rūzvelts Teodors (1858—1919) — ASV 26. prezidents (1901—1909) bija aizrautīgs mednieks, par kura veiksmi me­dībās stāstīja neticamas lietas.

Rus in urbe (latīn.) — lauki pilsētā.

Sābas ķēniņiene — valdniece Sābas karaļvalstī, bībelē ap­rakstītā zemē, par kuras atrašanās vietu uzrādīta gan Āfrika, gan arī dažādi Arābijas apvidi. Pati ķēniņiene pieminēta sakarā ar to, ka, padzirdējusi daudzinām Zālamana gudrību, ieradusies pie viņa pārliecināties par to un atvedusi Zālamanam ļoti daudz dārgu dāvanu.

Saber (spān.) — zināt.

Sārto — Andrea del Sārto (1486—1531), itāļu gleznotājs. Sautvērta-Nevita Emma Dorotija Elīza (1819—1899) — amerikāņu romānu rakstniece.

Seguramente (spān.) — protams.

Seidžs Rasets (1816—1906) — amerikāņu miljonārs.

Senorito (spān.) — jaunskungs.

Sic transit gloria urbis (latīn.) — tā paiet pilsētas godība, pazīstamā teiciena «sic transit gloria mundis» — tā paiet pasaules godība — pārfrāzējums.

Sine die (latīn.) — nenorādot dienu; bez termiņa.

Sine qua non (latīn.) — nepieciešamība, obligāts nosacī­jums.

Si senor (spān.) — jā, kungs.

Si, si... mil gracias, senor (spān.) — jā, jā... tūkstoškārt paldies, kungs.

Smitsona institūts — kompleksa zinātniska iestāde Vašin­gtonā, nodibināta 1846. gadā par līdzekļiem, ko šim nolūkam novēlējis angļu ķīmiķis un mineralogs Džeimss Smitsons (1765—1829).

S. Q. Laps — eskulaps, ārsts — pēc seno romiešu dzied­niecības dieva Eskulapija.

Svinbērns Eldžernons Čārlzs (1837—1909) — angļu dzej­nieks.

Standard Oil žipčiks — domāts Dž. D. Rokfellers.

Šeherezāde — «Tūkstots un vienas nakts» pasaku stāstītāja. Pēc austrumu nostāstiem, sultāns Sahriars, kuru pievīlusi sieva, nogalinājis to un visas turpmākās sievas pēc kāzu nakts licis sodīt ar nāvi. Tādēļ pēc trim gadiem galvaspilsētā vienīgās dzīvas palikušās jaunavas precību gados bijušas vezīra divas meitas. Vecākā, Šeherezāde, nolēmusi ziedoties, lai mēģinātu izglābt no sultāna dusmām citas jaunavas. Kāzu naktī viņa sākusi stāstīt pasaku un darījusi to tik interesanti, ka, rītam austot, sultāns atstājis viņu dzīvu, lai nākamajā naktī dzirdētu pasakas beigas. Tā tas turpinājies tūkstots un vienu nakti, līdz sultāns atmetis nodomu nogalināt sievu.