NIKOLAJS GOGOLIS - TARASS BUĻBA
Здесь есть возможность читать онлайн «NIKOLAJS GOGOLIS - TARASS BUĻBA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1948, Издательство: LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA, Жанр: Классическая проза, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.
- Название:TARASS BUĻBA
- Автор:
- Издательство:LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA
- Жанр:
- Год:1948
- ISBN:нет данных
- Рейтинг книги:3 / 5. Голосов: 1
-
Избранное:Добавить в избранное
- Отзывы:
-
Ваша оценка:
- 60
- 1
- 2
- 3
- 4
- 5
TARASS BUĻBA: краткое содержание, описание и аннотация
Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «TARASS BUĻBA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.
IZLASE
TARASS BUĻBA
LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA 1948
Tulk. Aleksandrs Čaks
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
TARASS BUĻBA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком
Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «TARASS BUĻBA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.
Интервал:
Закладка:
Pilsētā neviens nebija dabūjis zināt, ka puse aizkrāciešu devusies pakaļ tatariem. No maģistratūras nama torņa sardze bija tikai manījusi, ka daļa vezumu aizstiepās aiz meža; bet viņi nodomāja, ka kazaki gatavojas ierīkot slēpni; to pašu domāja arī franču inženieris. Bet tomēr priekšnieka vārdi nebija bijuši veltīgi, un pilsētā bija ēdamā trūkums: pēc agrāko gadsimtu paraduma, karaspēks nebija aprēķinājis, cik tam vajadzīgs uztura. Mēģināja izdarīt izlaušanos no pilsētas, tomēr pusi šādu drošsirdīgo kazaki tūlīt pat apsita, bet otru pusi aizdzina uz pilsētu bez itin nekā. Taču žīdi izmantoja izlaušanos no pilsētas un bija visu izošņājuši: kur un pēc kā devušies aizkrācieši, un ar kādiem kara kungiem, un kādas īsteni daļas, un cik to skaitā, un cik daudz bija to, kas palikuši uz vietas, un ko tie domā darīt, — vārdu sakot, jau pēc dažām minūtēm pilsētā viss bija zināms. Pulkveži atguva drosmi un gatavojās kaujai. Tarass jau to redzēja pēc kustības un trokšņa pilsētā, un steļdzīgi rūpējās, gatavojās, deva rīkojumus un pavēles, nostādīja pulkus trīs nometnēs, izvietojis tiem apkārt vezumus cietokšņu veidā, — kaujas veids, kurā aizkrācieši bija neuzvarami; divi pulkiem viņš pavēlēja novietoties slēpnī; piedzina daļu lauka asiem mietiem, salauztiem ieročiem, pīķu šķembām, lai vajadzības gadījumā tur varētu sadzīt ienaidnieka jātniekus. Un, kad viss bija paveikts kā pienākas, viņš sacīja kazakiem runu, ne tādēļ, lai tos iedrošinātu un uzsvaidzinātu — viņš zināja, ka arī bez tā tie ir stipri garā —, bet vienkārši viņam pašam gribējās izsacīt visu, kas bija uz sirds. «Man gribas jums pateikt, pani, kas ir mūsu biedriskums. Jūs esat dzirdējuši no tēviem un vectēviem, kādā cieņā visiem ir bijusi mūsu zeme: gan grieķiem esam likuši sajust sevi, gan no Cargradas esam ņēmuši červoncus, un bija mums lepnas pilsētas, un dievnami, un kņazi, krievu dzimuma kņazi, savi kņazi, nevis kādi katoļu pusticīgie. Un visu to paņēma pagāni, viss bija pagalam; tikvien palikām kā mēs, bāriņi, un tā kā atraitne pēc spēcīga vīra nāves, bāra tāpat kā mēs, palika mūsu zeme! Lūk, kādā laikā mēs sadevāmies, biedri, rokas uz brālību! Lūk, uz kā balstās mūsu biedriskums! Nav saišu svētāku par biedriskumu. Tēvs mīl savu bērnu, māte mīl savu bērnu, bērns mīl tēvu un māti; bet tas nav tas, brālīši: arī zvērs mīl savu bērnu! Bet kļūt par dvēseles, nevis asins radinieku, spēj vienīgi tikai cilvēks. Ir bijuši arī citās zemēs biedri, bet tādu, kādi ir krievu zemē, tādu biedru nekur nav bijis. Ne vienam vien jums ir gadījies ilgu laiku noklīst svešumā; redzi: arī tur ir cilvēki! tāds pats dieva cilvēks, un tu sāksi ar viņu sarunāties kā ar savējo; bet līdz ko nonāks līdz tam, lai pasacītu kādu sirsnīgu vārdu — redzi: nē, gudri ļaudis, bet nav tādi; tādi paši ļaudis, un tomēr nav tādi! Nē, brālīši, tā mīlēt, kā spēj mīlēt krievu dvēsele, — mīlēt nevis tā ar prātu vai ar ko citu, bet ar visu, ko dievs devis, ar visu, kas tevī ir — ā. .» sacīja Tarass, un atmeta ar roku, un nopurināja sirmo galvu, un paraustīja ūsas, un teica: «Nē, tā mīlēt neviens nespēj! Zinu, zemsirdība ieviesusies tagad mūsu zemē: ļaudis domā tikai, kaut viņiem būtu klāt labības kaudzes, ķirpas un viņu zirgu pulki, un kaut jel saglabātos neaizskarti pagrabos viņu aiztaisītie medus dzērieni; viņi pārņem velns zina kādas pagānu paražas; viņi zaimo savu valodu; savējais ar savējo negrib runāt; savējais savējo pārdod, tāpat kā pārdod bezdvē- seles radījumu tirgū. Sveša karaļa labestība, un pat ne karaļa bet nožēlojama poļu magnata" labestība, kas ar savu zābaku sper viņiem pa purnu, tiem ir dārgāka par katru brālību. Bet arī pēdējam nelietim, lai kāds viņš būtu, kaut vai pilnīgi novārtījies kvēpos un verdziskā pielūgsmē, arī tādam, brālīši, ir kripata krievu jūtu; un kādreiz tās modīsies, — un nokritīs viņam, bēdulim, rokas uz leju, sakamps viņš savu galvu, skaļi nolādējis savu nelietīgo dzīvi, gatavs izpirkt mokās savu kauna darbu. Lai tad zina tie visi, ko nozīmē krievu zemes biedriskums! Ja jau nu ir izgājis uz to, ka ir jāmirst, tad tomēr nevienam no tiem neizdosies tā nomirt! … Nevienam, nevienam! Nepietiks viņiem tam ar viņu peles dabu!»
Tā runāja atamans, un, kad viņš bija beidzis runu, viņš vēl vienmēr purināja kazaku darbos nosidrabojušo galvu. "Visus, kas vien tur stāvēja, tāda runa stipri aizkustināja, aizskarot tos dziļi līdz pašai sirdij; visvecākie rindās bija kļuvuši nekustīgi, nodūruši sirmās galvas uz zemi; asara klusi liesās vecajās acīs; gausi viņi to noslaucīja piedurknē. Un pēc tam visi, it kā norunājuši, atmeta vienā un tai pašā mirklī ar roku un nopurināja vecās galvas. Laikam, tā šķiet, daudz viņiem bija atgādinājis vecais Tarass no pazīstamām un labākām jūtām, kādas vien var iemājot cilvēka sirdī, kas ir kļuvis gudrs bēdās, darbā, izdarībā un visādās dzīves neveiksmēs, vai arī, ja kas to nav izbaudījis, tad tomēr droši nojautis ar savu jauno, pērlei līdzīgo dvēseli par mūžīgu prieku sirmgalvjiem vecākiem, kas tos dzemdējuši.
Bet no pilsētas jau nāca laukā ienaidnieka karaspēks, skanot litavrām un taurēm, un, iespieduši roku sānos, izjāja pani, neskaitāmu sulaiņu ielenkti. Resnais pulkvedis izdalīja pavēles. Un viņi sāka neatlaidīgi uzbrukt kazaku taboriem, draudēdami, mērķējot ar kramenīcām, zibinot acīm un mirdzot vara bruņām. Tiklīdz kazaki redzēja, ka tie ir pienākuši šautenes šāviena attālumā, viņi visi reizē izšāva septiņpēdu kramenīcām un visu laiku nepārtraukti svilināja no tām. Tālu skanēja skaļie rībieni pa visiem apkārtnes laukiem un druvām, saplūstot nepārtrauktā dūkoņā; dūmi aizklāja visu lauku; bet aizkrācieši visu laiku šāva, neatvilkdami elpas; aizmugur- nieki tik pielādēja un pasniedza priekšējiem, radot izbrīnu pretiniekā, kas nevarēja saprast, kā Cazaki var šaut, nepie- lādējot šautenes. Vairs nevarēja redzēt lielajos dūmos, kas sedza vienu un otru karaspēku, nevarēja vairs redzēt, ka drīz viens, drīz otrs pazuda no ierindas; bet poļi juta, ka lodes lidoja bieži un sāka kļūt karsti; un kad viņi pakāpās atpakaļ, lai izvairītos no dūmiem un labi apskatītos, tad tie vairs daudzus nesaskatīja savās rindās; bet kazakiem bija nosisti kādi divi trīs uz veselu simtu. Un visu laiku kazaki turpināja šaut no kramenīcām, nedodami ne mirkļa atstarpes. Pats ārzemju inženieris brīnījās par šādu taktiku, ko tas nekad nebija redzējis, sacīdams tepat visiem dzirdot: «Kas par dūšīgiem puišiem aizkrācieši! Tā, lūk, ir jākaujas arī visiem citās zemēs!» Un viņš deva padomu pagriezt tūlīt pret ta- boru lielgabalus. Smagi ierēcās platrīkļu čuguna lielgabali; nodrebēja, tāli dūkdama, zeme, un divkārt vairāk aizklāja ar dūmiem visu lauku. Bija jūtama pulvera smaka starp laukumiem un ielām tālās un tuvās pilsētās. Bet tēmētāji bija paņēmuši par augstu, ugunīgās lodes lieca pārāk augstu loku: briesmīgi kaukdamas gaisā, tās pārlidoja pāri visām galvām taborā un ieurbās dziļi zemē, izraujot un uzmetot augstu gaisā melnu zemi. Ieķērās sev matos franču inženieris, redzot šādu nemākulību, un sāka pats tēmēt lielgabalus, neraugoties uz to, ka kazaki svilināja un bēra lodes nepārtraukti.
Tarass redzēja jau iztālēm, ka būs slikti visam ņezamai- noviešu un stebļikoviešu kurenim, un uzsauca skaņi: — «Lasieties drīzāk laukā no vezumu aizmugures un sēstieties visi zirgos!» — Bet kazaki nebūtu paguvuši ne vienu, ne otru, ja Ostaps nebūtu ietriecies pašā vidū: viņš izsita degļus sešiem lielgabaliem, tikai četriem nevarēja izsist: ļachi viņu aiztrieca atpakaļ. Bet pa to laiku pats svešzemju kapteinis paņēma rokās degli, lai izšautu no vislielākā lielgabala, kādu līdz šim nebija redzējis neviens no kazakiem. Briesmīgi raudzījās tā plātā rīkle, un tūkstoš nāvju raudzījās no turienes. Un kad tas norībēja un tam pakaļ trīs citi, četrkārtīgi sa- tricinot.un dobji atbalsojoties zemē, — tie atnesa daudz posta! Ne vienu vien kazaku apraudās veca māte, dauzot savām kaulainajām rokām izdilušās krūtis; ne viena vien atraitne būs Gluchovā, Ņemirovā, Čerņigovā un citās pilsētās. Skraidīs, nabadzīte, katru dienu uz tirgu, tvarstīs visus garāmgājējus, raudzīsies katram no viņiem acīs, vai nav starp viņiem viena, par visiem mīļākā; bet daudz izies caur pilsētu visādu karapulku un mūžam nebūs starp viņiem viena, par visiem mīļākā.
Читать дальшеИнтервал:
Закладка:
Похожие книги на «TARASS BUĻBA»
Представляем Вашему вниманию похожие книги на «TARASS BUĻBA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.
Обсуждение, отзывы о книге «TARASS BUĻBA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.