• Пожаловаться

MIHAILS BULGAKOVS: De Moljera kunga dzīve

Здесь есть возможность читать онлайн «MIHAILS BULGAKOVS: De Moljera kunga dzīve» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. год выпуска: 1972, категория: Классическая проза / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

MIHAILS BULGAKOVS De Moljera kunga dzīve

De Moljera kunga dzīve: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «De Moljera kunga dzīve»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

MIHAILS BULGAKOVS De Moljera kunga dzīve

MIHAILS BULGAKOVS: другие книги автора


Кто написал De Moljera kunga dzīve? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

De Moljera kunga dzīve — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «De Moljera kunga dzīve», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

īpašs laiks bija ierādīts deju stundām. Citā laikā dzir­dēja šķindam floretes: franču jaunekļi mācījās rīkoties ar ieročiem, lai kaujaš laukā spētu aizstāvēt Francijas karaļa godu, bet divkaujās — paši savējo. Svinīgajos aktos Klermonas internāta iemītnieki izrādīja seno ro­miešu autoru lugas, visvairāk Publiju Terenciju un Se- neku.

Lūk, kādā mācību iestādē Luijs Krese nodeva savu mazdēlu. Poklēnarn, vecākajam, nepavisam nevajadzēja sūdzēties, ka viņa dēls, nākošais karaļa kambarsulai­nis, būtu nonācis sliktā sabiedrībā. Klermonas audzēkņu sarakstos bija milzums dižciltīgu vārdu, labākās muiž­nieku dzimtas savus dēlus sūtīja Klermonas licejā. Tajā laikā, kad Poklēns apguva zinību kursu kā eksterns, Klermonas kolēģijā mācījās trīs prinči; viens no tiem bija pats Armāns de Burbons, princis de Kontī, īstenais brālis kādam citam Burbonam — Luijam Kondē, Ange- nas hercogam, ko vēlāk iedēvēja par Lielo. Citiem vār­diem sakot, Poklēns mācījās kopā ar cilvēku, kura dzīs­lās ritēja karaļu asinis. Jau no tā vien var spriest, ka mācības Klermonas kolēģijā notika augstā līmenī.

Jāpiebilst, ka zilo asiņu pārstāvji bija nošķirti no bagāto buržuā dēliem, pie kuriem piederēja arī Zans Batists. Prinči un marķīzi dzīvoja liceja pansijā, viņiem bija pašiem savi kalpotāji, īpaši skolotāji, īpašas mā­cību stundas un atsevišķas zāles.

Bez tam jāpiezīmē, ka princis Kontī, kam vēlāk būs ievērojama loma mana nemierīgā varoņa dēkās, bija septiņus gadus jaunāks par Zanu Batistu, nonāca kolē­ģijā vēl gluži mazs un, protams, nekad nesastapās ar mūsu varoni.

Un tā nu Poklēns, jaunākais, sāka studēt Pļauta, Te- rencija un Lukrēcija darbus. Viņš izaudzēja matus līdz pleciem, kā to prasīja noteikumi, un trina savas platās bikses uz klases sola, dzīdams galvā latīņu valodu. Ta­pešu veikals pagaisa miglā. Mūsu varoni uzņēma sevī cita pasaule.

— Acīm redzot, liktenis tā lēmis, — Poklēns, vecā­kais, aizmigdams murmināja, — ko lai dara, atstāšu veikalu otrajam dēlam. Bet šis varbūt kļūs par advo­kātu vai notāru, vai par vēl ko citu.

Interesanti zināt, vai zēniskā aizraušanās ar teātri sholastā Batistā jau izplēnējusi? Ak vai, ne mazākā mērā! Brīvajās stundās, izrāvies no latīņu valodas žņau­giem, viņš, tāpat kā agrāk, devās uz Jauno Tiltu un te­ātriem, taču nu vairs nevis vectēva pavadībā, bet kopā ar dažiem Klermonas biedriem. Un savos kolēģijas ga­dos Batists pamatīgi iepazinās gan ar Purva, gan arī Burgundas Viesnīcas repertuāru. Viņš noskatījās Pjēra Korneija lugas — «Atraitne», «Karaļa lau­kums», «Galma galerija», kā arī viņa slaveno «Sidu», kas autoram sagādāja skaļu slavu un spalvas brāļu skaudību.

Taču ar to vēl nebija diezgan. Kad mācības licejā gāja uz beigām, Žans Batists iemanījās iekļūt ne vien teātra parterā vai ložā, bet arī aiz kulisēm, un tieši tur viņam gadījās iepazīšanās, kas bija viena no svarīgā­kajām viņa dzīvē. Jauneklis iepazinās ar kādu sievieti. Viņu sauca Madlēna Bežāra, un viņa bija aktrise, pie tam kādu laiku bija spēlējusi Purva teātrī. Madlēna bija sarkanmate, prata brīnišķīgi izturēties un pēc sava ai­cinājuma bija aktrise ar īstu, lielu talantu. Dedzīgā Rotrū dramaturģijas cienītāja Madlēna bija gudra, ar smalku gaumi, bez tam — un tas, protams, jāuzskata par lielu retumu — labi pārzināja literatūru un pati rak­stīja dzejas. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka apburošā Parīzes aktrise pilnīgi savaldzināja Klermonas audzēkni, kurs bija četrus gadus jaunāks par viņu. Interesanti at­zīmēt, ka Madlēna savukārt nebija vienaldzīga pret Zanu Batistu.

Tātad mācības kolēģijā turpinājās piecus gadus, no­slēdzoties ar filozofijas studijām, kas — varētu sacīt — bija augstākā virsotne. Visus šos piecus gadus Zans Batists cītīgi mācījās, atlicinādams laiku teātrim.

Vai mans varonis šai kolēģijā kļuva par izglītotu cil­vēku? Esmu pārliecināts, ka nevienā mācību iestādē nav iespējams kļūt par izglītotu cilvēku. Taču jebkurā labi nostādītā mācību iestādē var kļūt par disciplinētu cil­vēku un apgūt iemaņas, kas noderēs nākotnē, kad cii- vēks ārpus mācību iestādes sienam sāks sevi izglītot pats.

Jā gan, Klermonas kolēģijā Žanu Batistu pieradināja pie disciplīnas, iemācīja cienīt zinātnes un parādīja ceļu uz tām. Koledžu beidzot, un tas notika 1639. gadā, jaunekļa galvā nebija nekas daudz labāks par draudzes skolas mistrojumu. Viņa prāts, Mefistofeļa vārdiem ru­nājot, bija iespīlēts spāniešu zābakos.

Mācīdamies licejā, Poklēns iedraudzējās ar kādu Ša- pelu, svarīga finansu ierēdņa un ārkārtīgi bagāta cil­vēka Luiljē ārlaulības dēlu, un sāka apciemot viņu mā­jās. Tajā gadā, kad mūsu klermonieši beidza kolēģiju, Luiljē mājā uzradās un kā dārgs viesis apmetās kāds lielisks cilvēks. Viņu sauca Pjērs Hasendi.

Provansietis profesors Hasendi bija ieguvis nopietnu izglītību. Viņam bija tik daudz zināšanu, ka to pietiktu desmit cilvēkiem. Profesors Hasendi bija retorikas pa­sniedzējs, teicams vēsturnieks, ar plašām zināšanām filozofijā, fizikā un matemātikā. Viņa zināšanu apjoms, kaut vai matemātikas nozarē, bija tik plašs, ka viņam, piemēram, piedāvāja katedru Karaliskajā kolēģijā. Taču, atgādinu vēlreiz, Pjērs Hasendi nebija matemā­tiķis vien.

Būdams cilvēks ar asu un nemierīgu prātu, Hasendi savas studijas bija sācis ar paša slavenākā senatnes filo­zofa peripatētiķa Aristoteļa studēšanu un, dziļi apguvis viņa mācību, tikpat dziļi sāka to nīst. Pēc tam, iepazi­nis dižo ķeceri poli Nikolaju Koperniku, kurš savā mā­cībā visai pasaulei pasludināja, ka senie filozofi maldī­jušies, uzskatīdami, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs, Pjērs Hasendi no visas sirds iemīlēja Koperniku.

Hasendi bija savaldzinājis izcilais domātājs Džordano Bruno, kuru 1600. gadā sadedzināja sārtā par viņa ap­galvojumu, ka Visums ir Bezgalīgs un tajā ir daudz pasauļu.

Hasendi no visas sirds aizstāvēja ģeniālo fiziķi Gali- leju, kuru piespieda uzlikt roku uz Evaņģēlija un at­teikties no savas pārliecības, ka Zeme griežas.

Visi, kas uzdrošinājās uzbrukt Aristoteļa vai arī vē­lāko sholastu filozofiskajai mācībai, Hasendi personā atrada visuzticamāko domu biedru. Viņš lieliski pazina francūža Pjēra de Larama mācību, kurš uzbruka Aristo­teļa mācībai un tika nogalināts Bērtuļa naktī. Viņš labi saprata spānieti Huanu Luisu Vivesu, kurš grāva sho- lastisko filozofiju, kā arī angli Frensisu Bekonu, Veru- lamas baronu, kurš savu darbu «Lielā atdzimšana» uz­rakstīja pret Aristoteli. Visus jau nav iespējams uzskai­tīt!

Pec dabas profesors Hasendi bija jaunu ceļu meklē­tājs, dievināja domu skaidrību un vienkāršību, bez­galīgi ticēja pieredzei un augstu vērtēja eksperi­mentus.

Tā visa pamatu pamats bija viņa paša filozofiskā mā­cība. Šo mācību Hasendi bija pārņēmis no tās pašas sir­mās senatnes filozofa Epikūra, kurš dzīvoja gadus trīs­simt pirms mūsu ēras.

Ja filozofam Epikūram jautātu:

«Kā tad skan jūsu mācības formulējums?» — jādomā, filozofs būtu atbildējis šādi:

«Pēc kā tiecas katra dzīva būtne? Katra dzīva būtne tiecas pēc baudas. Kāpēc? Tāpēc, ka bauda ir augstā­kais labums. Tādēļ dzīvojiet saprātīgi — tiecieties pēc pastāvīgas baudas!»

Pjēram Hasendi šī Epikūra formula bija ļoti pa prā­tam, un laika gaitā viņš izveidoja pats savējo.

Читать дальше

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «De Moljera kunga dzīve»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «De Moljera kunga dzīve» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
MIHAILS BULGAKOVS
libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
MIHAILS BULGAKOVS
libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
MIHAILS BULGAKOVS
libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
MIHAILS BULGAKOVS
MIHAILS BULGAKOVS: SUŅA SIRDS
SUŅA SIRDS
MIHAILS BULGAKOVS
Mihails Bulgakovs: Baltā gvarde
Baltā gvarde
Mihails Bulgakovs
Отзывы о книге «De Moljera kunga dzīve»

Обсуждение, отзывы о книге «De Moljera kunga dzīve» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.