DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Lat. Dis - latīņu nosaukums Aīdām jeb Plūtonam, antīkās pazemes valstības

valdniekam, Krona un Rejas dēlam, Zeva un Poseidona brālim. Dante par Ditu

sauc Luciferu (lat. Lucifer - Gaismas nesējs), Elles valdnieku, galveno velnu,

kura vārdā nosaukta Elles pilsēta, kas apjozta mūriem un kam apkārt stiepjas

Stiksas purvs. Ar Diti sākas apakšējā Elle.

Velni, kas kādreiz bija eņģeļi, bet līdz ar Lūciferu sacēlās pret Dievu un līdz ar

viņu tika nogāzti ellē.

Baznīcas leģenda stāsta, ka tad, kad Kristus nokāpis ellē, lai aizvestu taisno

dvēseles (E. IV, 52-63), velni viņam aizsprostojuši ceļu, bet viņš sadauzījis elles

vārtus, kas no tiem laikiem palikuši atvērti.

DEVĪTAIS DZIEDĀJUMS

1 Tā nicināmā krāsa bij man sejā,

kad savu vadoni es ieraudzīju;

sirds viņam pretī trauca straujā skrejā.

4 Es apstājos un viņu uzklausīju -

visapkārt tumsa, migla, lietus līņā -

es savu kungu tikko saskatīju.

7 «Mums tomēr jāuzvar būs šajā cīņā,»

viņš sacīja, «ja ne… Un tomēr spēsim,

lai cik daudz dēmonu šo zemi mīnā.

10 Ar viņu, kas man parādījās, spēsim.

Kaut palīgi vēl vilcinās: kas zina,

kad ieradīsies tie. Bet uzvarēsim.»

13 Šie vārdi tomēr mani bailēs dzina:

tā klājas tam, kas meklē slēptu jēgu

un zīmi ļaunāko sev izsecina.

16 «Vai šajā pazemē, kas pilna rēgu,

jebkad ir bijis kāds no pirmā loka?»

es jautāju. Viņš, redzēdams, ka bēgu

19 no kādas domas, kura mani moka,

man atbildēja: «Retais no mums gājis

pa ceļu šo. Bet tici, mana roka

22 spēj tevi droši vadīt. Izstaigājis

šo pazemi es esmu, lāstu nesdams:

es Erihtonas dusmas modinājis,

25 tā lika man, lai, miesu zemē mezdams,

es dotos lokā pašā pēdīgajā

un atgrieztos, šurp kādu garu vezdams.

28 Ir tumšs un baiss tai vietā zemākajā,

vistālāk tā no debesīm, kas griežas:

turp ceļš man zināms, nemaldīšos tajā.

31 Šis purvs, kas smird, kur ejot dūņas šķiežas,

tas sāpju citadelei apkārt jožas,

tur vaidus dzirdēsi, kas sirdī griežas,

34 un smakas jutīsi, kas nāsīs kožas.»

- Tad, tālāk ejot, priekšā iemirdzējās

augsts tornis, kurā dega liesmas spožas.

37 Virs tā mums abiem pēkšņi pretī slējās

trīs fūrijas, ko asins traipi klāja,

ap vidukļiem tām zaļas hidras sējās,

40 un čūskas, locīties kas nenostāja,

bij matu vietā tām un apkārt vijās

ap deniņiem, un šņācot biedināja.

43 Mans vadonis no viņām nenobijās,

viņš pazina šīs būtnes mežonīgās.

«Nu raugies,» teica viņš, «šais Erinijās!»

46 Un, redzot viņu acis negausīgās

un elpu dzirdot, kas kā cirvis tēsa,

es stindzis biju šausmās bezgalīgās.

49 Ar nagiem katra savas krūtis plēsa

un, plaukstas sizdama, tik skaļi kauca,

ka skaņas šīs ik cerību man dzēsa.

52 Tās man no pašas augšas nikni sauca:

«Nāks Medūza, par akmeni tad kļūsi!

Ir Tēzejs vienīgais, kas prom vēl šmauca.»

55 «Tu acis aiztaisi, tad glābts tu būsi, — .

jo, tiklīdz Gorgonu tu ieraudzīsi,

no elles šīs nekad vairs neizkļūsi,»-

58 tā teica meistars man. Bij vārdi īsi,

bet tomēr tajos atspaidu es guvu.

«Būs labi,» teicu sev, «ja paklausīsi.»

61 Ak, jūs, kas gudrībai visaugstai tuvu,

par mācību jums jābūt ielīksmotiem,

kas prātu briedina kā lietus druvu.

64 Tad izdzirdu pār viļņiem sabangotiem

es šausmu kliedzienu kā brīkšķi spēju,

kas drebēt lika krastiem melnrobotiem;

67 šis kliedziens atgādināja man vēju7~~~

ko saceļ divu kaismju pretišķība,

man likās, ka es tālē sadzirdēju,

70 kā mežā kokus lauž tā negantība,

un zvēri bēg, un lopi bēg un gani,

kad, tīta putekļos, brāž viņa augstprātība.

73 Tad teica meistars: «Vai tu dzirdi mani?

Šais jmtās un šais dūmos ieskaties

un cieši iegaumē, ko tajos mani!»

76 Kā varžu bars, kas kopā pulcējies,

redz čūsku, un tad visas izbijušās

uz malu mūk, jo cer tur paglābties,

79 tā redzēju es dvēsles pazudušās

no vīra bēgam, kas pār Stiksu nāca

šurp soļiem. Viņa acis izmisušās

82 caur gaisu urbās, kas ap viņu šņāca,

ar kreiso roku viņš it bieži māja,

un likās, lieli sirdēsti to māca.

85 Viņš likās debess sūtnis. Liecināja

par to šī stāja. Mani, klusu ciešot,

tam paklanīties meistars mudināja.

88 Kā pumpurs plaukst, kad zars to dzinis riešot,

no viņa nūjas atdarījās vārti,

viņš dusmās sauca, ļaudīm bailes viešot:

91 «Jūs, debess padzītie! Lai elles sārti

jūs dedzina! Vai jūs vēl nerimstaties?

Vai nekļūst jums no kauna vaigi sārti?

94 Kam gribai augstākai jūs pretojaties?

Kam varai tai jūs neatdodat godu,

no kuras nāk it viss, kas mūžam patiess?

97 Nāk liktenis pārjums ar drausmu sodu.

Tas jūsu Cerbers, kas bij likts, lai rietu,

vēl klīst ar rīkli noberztu un zodu.»

100 Un tad viņš pagriezās, lai atkal ietu

pa ceļu netīro, mums nesacījis

neviena vārda. Likās, ka to sietu

103 kāds uzdevums, ko Dievs tam norādījis;

uz zemes iekšieni mēs virzījāmies:

bij gars šis svētītais mūs apvēdījis.

106 Un drīz mēs iekšpusē jau atradāmies

bez kādām pūlēm; vēlēšanās bija

man skatīt cietoksni, kur apstājāmies,

109 un tad nu manas acis ieraudzīja

pa labi un pa kreisi lielus laukus,

ko ciešanas un mokas piepildīja.

112 Kā Arlā, tur, kur Rona straumes traukus

lej purvājā, kā Polā, kur Karnāro

nav krastiem novēlējis dārzus jaukus

115 un veltīgi pēc auglības tie kāro,

tā arī šeit - tik skumjas kapu vietas,

kas tā kā rētas klāj šo zemi bāro;

118 bet šeit es pieredzēju briesmu lietas:

bij visus kapus liesmas apņēmušas,

šķiet, tajās kustu pat dzelzs lodes cietas

121 No kapiem atvērtiem tik izmisušas

un gaužas vaimanas uz augšu kāpa : ,

ka asinis man šķita sastingušas.

124 Tad vaicāju es, jo man zināt slāpa,

kas ir šie ļaudis: «Meistar mans, jel saki,

kas ir tie, ko šāds negants sods šeit trāpa?»

127 Viņš atbildēja: «Ķeceri tie traki'

un - daudzās sektēs - viņu sekotāji.

Vai liesmās tu un dūmos nenosmaki?

130 Kā viens tie visi Dieva pulgotāji,

kas čūlām pārklājas un sviedriem sūriem:

pret liesmām viņu spēki pārāk vāji.

133 Tad garām gājām mocībām un mūriem,

Piezīmes

Baiļu bālums.

No Limba.

Leģendāra tesāliešu burve, kas modinājusi mirušos un likusi tiem pareģot

nākotni.

No devītajām debesīm (P. I, 75).

Tisifone ( slepkavības atriebēja ), Megēra ( nīdēja ), Alekto ( nerimtīgā ) - antīkajā

mitoloģijā lāsta, atriebības un soda dievietes, kas mīt pazemes valstībā un kalpo

Persefonei (Prozerpīnai), Aida (Plūtona) sievai.

Pēc grieķu mīta viena no trim māsām Gorgonām, jaunava, kam matu vietā

čūskas un ko ieraugot cilvēki un zvēri pārvēršas par akmeņiem. Persejs nocirtis

tai galvu, un šī Gorgonas seja kļuvusi viņa rokās par drausmīgu ieroci, jo pārvērtusi ienaidniekus akmeņos.

Tēzejs nokāpis pazemes valstībā, lai nolaupītu Persefoni, un neskarts atgriezies zemes virsū.

Eņģelis.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x