DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Šīs žēlabas tiem rīklēs gārguļoja,

tie smaka dūņās, it kā bāzti maisā.

127 Tā smagā dvaka, kas tos apriņķoja,

mums lika projām doties pa šo gravu,

kas it kā milzu arku izveidoja.

130 Un tā mēs turpinājām ceļu savu

Piezīmes

! Vārdi, kas nav nevienā valodā: tos izdomājis Dante, lai raksturotu dēmonu

valodu.

>6 Skopuļi, kas nekad nav atvēruši dūres, lai atdotu.

>7 Izšķērdētāji: izšķērdēt visu, līdz paliek bez matiem (fi.no a restar senza capelli)

ir itāļu valodas idiomātisks teiciens.

>2 Romiešu likteņa un laimes, veiksmes dieviete.

>5 Ar eņģeļiem.

>6 Likteņa mainīguma simbols.

>8 Kad abi dzejnieki devās ceļā, zvaigznes cēlās no austrumiem pret debess vidu.

Tagad tās sāk nolaisties pret rietumiem, tātad pagājusi ir pusnakts.

07 Sk. E. III, 78.

Astotais dziedājums

1 Kad beidzot abi bijām nonākuši

mēs kāda augsta torņa pakājē,

tad vērojām mēs, domās nogrimuši,

4 kā divas liesmiņas tur tekalē;

tās šķita viena otrai zīmi dodam,

kam jēga cilvēkam ir jāmeklē.

7 Es vaicāju: «Kā atbildi lai rodam,

ko pauž šīs liesmiņas? Vai vēstī tās,

cik lielam jābūt grēcinieka sodam?»

10 Tad meistars teica: «Dvēsles atvestās

var tādējādi redzēt, kas tās gaida,

ja tornis tīts nav purva dūmakās.»

13 Kā bultu, kuru stiegra tālē raida,

lai spindzēdama tā pa gaisu skrietu,

es laivu redzēju, kas viļņus šķaida.

16 Tā strauji šāvās tieši uz to vietu,

kur stāvējām mēs abi vērodami,

un laivinieks ar balsi bargu, cietu

19 mums sauca: «Zuduši jūs atnākdami!»

«Tu, Flegij, šoreiz velti balsi cēli,»

mans pavēlnieks tam teica, «pārbraukdami

22 ļ šo purvu, gribam, lai mums vēli

tu ceļu laimīgu un izdošanos,

līdz sasniegsim mēs pašu elles kvēli.»

25 Kad Flegijs manīja šo maldīšanos,

tad abus mūs viņš laivā aicināja

par atbildi uz mūsu vēlēšanos.

28 Ar mums šī laiva atkal tālāk gāja,

no mana smaguma tā dziļāk grima,

jo manu dvēseli vēl miesa klāja.

31 Ap mums bij purvs kā elpa smagi slima,

tur kādu vīru dūņām aplipušu,

es skatīju; tas raudāt nenorima:

34 «Es tevi ieraugu vēl nemirušu,»

tas teica man, un es tam atbildēju:

«Kaut ieraugi tu mani atnākušu,

37 no šejienes vēl atgriezties es spēju;

bet tu kas esi, nošķiedies ar rāvu?»

Viņš bilda: «Redzi, asaras es sēju.»

40 Es viņam teicu: «Tavā priekšā stāvu,

gars, mūžam nolādētais elles mokām.

Vai plecos nes tu grēku nastu prāvu?»

43 Tad pieķērās viņš laivai abām rokām,

lai arī mani līdz sev dūņās rautu,

naids lauzās tam no visām sejas krokām.

46 Tad nogrūsts cēlās viņš, lai mani skautu,

un, skūpstīdams man seju, viņš man teica:

«Es gribētu, lai tu man stāstīt ļautu

49 par vīru, kuru dzīvē lepnums veica,

tā sirdij sveša bija labsirdība,

bij reti brīži tie, kad prieks to sveica.

52 To ellē dzinusi tā negantība.

Tā daudzus lielmaņus, kas zemē valda,

./ kā cūkas dubļos šurp trenks augstprātība.»

55 Es teicu: «Tie, kas sēž pie pilna galda,

tie vienmēr nonicinās izsalkušo;

tiem nenāks paradīzes laime salda.»

58 Tad pametām mēs vīru izmisušo,

lai viņš no jauna savos dubļos slīktu

un pūlētos ar spēku pagurušo.

61 Lai ciešanas tiem ļaudīm neapsīktu,

kas, pērdamies pa purvu, dūņas jauca,

kāds vīrs tos šauta, lai tie dziļāk nīktu.

64 «Še, Filipo Ardženti!» visi sauca;

un florentīnietis, kam dusmas virda,

pats sevi kozdams, sāpēs skaļi kauca.

67 Bet lai tās mokas paliek, kas to tirda!

t Man ausis ļaudis sāpēs sadzirdēja

kā slāpstošos, ko avots nepadzirda.

70 Kad jautāju, mans meistars atbildēja:

«Šo pilsētu, mans dēls, to sauc par Diti,

to taisnīguma vara uzbūvēja.

73 To redzot, tu man ļoti pārsteigts šķiti.

Starp viņas mūriem ugunssarkanajiem

mīt visi ļaunie un vēl daudzi citi.

76 Tu paraugies uz torņiem varenajiem!

Bet pašā dziļumā deg mūžu liesma:

no tās būs bīties visiem grēcīgajiem.

79 Tie spalgi kauks kā uzdurti uz iesma:

daudz biedinošāka par pašu nāvi

ir nemitīgā elles moku briesma.»|

82 Kad bijām pārgājuši dziļo grāvi,

kas apjoza šo izmisuma vietu,

es redzēju, kā tumšu būtņu stāvi

85 visapkārt rosījās; tās līdz ar lietu

no debesīm man šķita nokritušas;

tās jautāja man: «Kas gan tā par lietu,

88 ka tur, kur mājo dvēsles aizgājušas,

var apkārt staigāt cilvēks nenomiris?» \

Kad viņu balsis bija apklusušas,

91 mans meistars teica: «Nav tas vainags iris,

kas ellē grimušos ar dzīviem saista,

kaut vinu cerībai ik zieds ir biris.

94 Būs ilgs vēl mūžs un dzīvošana skaista

tam cilvēkam, ko šajā ceļā vadu:

man sekot viņa dvēsele ir laista.»

97 Bet elles gari cēla lielu kņadu:

«Lai viens viņš iet pa ārprātības ceļu!»

Tad sacīju es: «Meistar mans, ko radu

100 es dziļās briesmās, es pret tevi ceļu

šo savu lūgšanu: ak, nepieļauji,

lai es šo slogu savos plecos veļu!

103 Man savu žēlsirdību neatrauji!

Un, ja mums lemts nav kopā tālāk doties,

tad atpakaļ mēs griezīsimies strauji.»

106 Mans kungs tad teica: «Tikai nebaidoties

it visas grūtības mēs uzveikt spēsim.

Uz priekšu iesim, šķēršļu nevairoties!

109 Ja savās sirdīs cerību mēs sēsim

un stiprināsim nogurušo garu,

mēs visur tiksim, visur uzvarēsim.

112 Šeit gaidi mani: to tev sacīt varu,

ka tevi pazemē es neatstāšu.

Lai paļāvība dod tev dvēslei sparu!»

115 Un tā viņš aizgāja. Es nerunāšu

par to, ko man šis gājums izciest lika,

tik mīļā tēva prātu godināšu.

118 Kad smagie vārti aiztaisīti tika,

mans vadonis nu spiests bij palikt laukā;

bij viņa sejā dziļa nepatika

121 un raizes viņa acu skatā jaukā,

un sacīja viņš, kas bij sirdī krājies:

«Ne velti šīs par bēdu mājām saukā!»

124 Un man viņš teica: «Tikai nebēdājies,

šo pārbaudījumu es izturēšu,

lai kāds tas spēks, kas mums ir pretī stājies.

127 Bet tev es uzdevumu uzticēšu:

tu augstāk slēptas durvis atradīsi,

tās slēgtas nav. Es palīdzēt tev spēšu.

130 Virs tām tu biedu rakstu ieraudzīsi:

no turienes tev nokāpt būs pa krauju

caur lokiem, līdz tu mani pamanīsi,

133 tad pretī nāc, lai atkal tevi skauju!»

Piezīmes

Signāls, ka ieradušās divas jaunas dvēseles. Pēc šī signāla no Dites pilsētas

torņa viņpus Stiksas purvam tiek dots atbildes signāls, pēc kura no turienes

laivā dodas ceļā pārcēlājs.

Pēc grieķu mīta teiksmains flegiešu ciltstēvs Tesālijā, Arēja un mirstīgas sievietes

dēls. Saniknojies uz Apolonu, kas bija savaldzinājis viņa meitu, viņš nodedzināja

Delfu templi, tika Apolona nošauts un cieta sodu pazemes valstībā. Dantem

viņš ir nikns piektā loka sargs un dvēseļu pārcēlājs pāri Stiksas purvam.

Bagāts florenciešu bruņinieks Filipo deļji Adimāri, Melno gvelfu pārstāvis, pēc

dabas augstprātīgs un straujš dusmās. Viņš bija iesaukts Ardženti (64), sudra-

botais, jo savu zirgu apkala ar sudraba pakaviem.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x