DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

No Hērakla ķēdes, kad tas nolaupīja Cerberu. Cerbera nolaupīšana bija visgrū-

tākais Hērakla varoņdarbs.

Pilsēta Provansā; netālu no tās atrodas viduslaikos slavena kapsēta ar daudziem

romiešu un kristiešu kapiem.

Pilsēta pie Kornāro līča Istrijas dienvidos. Tās apkārtnē arī atradās plaša romiešu

nekropole.

DesmitaiS dziedājums

1 Un tad pa taku slepenu viņš gāja

starp mocībām un mūri, augsts kas slējās;

es sekoju aiz sava skolotāja.

4 «Ak, tikums augstākais,» tā pēkšņi lējās

pār manām lūpām vārdi, «tu, kas paudis

man gudrību, kas dziļi sirdī sējās,

7 vai tagad drīkstu redzēt es tos ļaudis,

kas kapos guļ? jau plāksnes pacēlušās, Jj.

un modies katrs, kas zem tām bij snaudis.»

10 Viņš teica: «Dvēseles, kas pamodušās,

tiks atkal ieslēgtas, kad atgriezīsies

no Josafāta savās miesās tukšās.

13 Lūk, ja uz šo pusi tu paraudzīsies,

tu redzēsi tur sirmo Epikūru, .CytC C

ar viņa skolotājiem iepazīsies.

16 ' .Tiem nāksies izciest vēl daudz moku sūru. ^

Bet lūgums tavs jau drīz tiks apmierināts.

Lai kvēlo liesma tā, ko tevī kūru!»

19 Es atteicu: «Ik vārds tavs iededzināts,

mans vadoni, ir dziļi manā sirdī,

un manos darbos tiks tas apliecināts.»

22 «0, toskaniet, ko skaidrs avots dzirdī,

kad dzīvs pa uguns pilsētu tu staigā V 1 -

ar sāpēm godīgām, kas tevi tirdī

25 un iespiež skumju zīmogu tev vaigā,

tu man tik tuvs, jo nāc no zemes cēlās,

par dzimteni ko saucu mīlā maigā.»

28 Tad pēkšņi pēc šīs viņa runas kvēlās

no kāda šķirsta cēlās balss; es biju

kā stindzis, klausoties tās skaņās žēlās. .'

31 Līdz pusei augumu es ieraudzīju,

un meistars teica: «Redzi Farinātu!

Ko baidies? Pagriezies!» Es paklausīju.

34 Man likās, it kā sirds man pēkšņi stātu;

tik lepni krūtis viņš un pieri slēja,

it kā viņš visu elli nicinātu. ) '-

37 Mans vadonis man bažas izkliedēja

un, mani bīdīdams, ar drošu roku

starp kapiem pie šī vīra aizvest spēja.

40 Man baisi bija, redzot tik daudz moku.

Bet, kad pie viņa kapa klāt es biju,

viņš, mani uzlūkodams tā kā joku,

43 man vaicāja ar slēptu ironiju:

«Kas tava dzimta, tavi radinieki?»

Kad es to paklausīgi pavēstīju,

46 viņš teica: «Tie bij mani ienaidnieki,

pret tiem man naids kā nazis sirdī griezās,

un manis dēļ tie kļuva trimdinieki.»

49 «Kaut padzīti, drīz atpakaļ tie griezās,

un nav vēl viņu gaita apstājusies,»

es atteicu, «bet jūsu galvās biezās

52 šī māksla negrib līst.» Tad pacēlusies

no kapa bija cita ēna klusi;

tā, liekas, bija ceļos nometusies.

55 Un, skatu sev visapkārt aplaidusi,

kā raudzīdamās, vai man nav kāds līdzi,

un tūdaļ cerību šo zaudējusi,

58 tā raudāja: «Kādēļ man nepalīdzi,

tu, kas šurp nāci pa šo aklo eju?

Kur ir mans dēls? Vairēdžēsū to drīzi?»

61 Šai ēnai atteicu: «Ne viens es eju:

tur gaida tas, kas šurpu vedis mani,

bet jūsu Gvido novērsis ir seju

64 no viņa darbiem, kas man skan kā zvani.»

No ēnas sacītā, no viņas mokām

es viņu pazinu; un, lūdzot mani

67 un aicinot ar pretī stieptām rokām,

viņš pēkšņi taisns slējās: «Ko tu teici?

Tu viņu neredzēji galvu lokām

70 tā priekšā, kuru tu kā gaismu sveici?

Vai viņš vairs nav šai pasaulē starp dzīviem?

nakts vēsumu vairs nejūt? dienas tveici?»

73 Tad, krizdama aiz-dūjau-vāliem blīviem,

šī ēna zuda. Pirmā nekustīgi

un baigi manī blenza skatiem stīviem;

76 un tad tā turpināja savaldīgi:

«Jā, tie šo mākslu slikti mācījušies,

par to nu jāmaksā man izmisīgi.

79 Kad piecdesmitreiz gaismā iedegušies

būs mēneši, ko mūsu dieve vada,

tad būs tev noslēpumi atklājušies

82 un smagās mokas, ko šī māksla rada.

^Jel saki, kam tik ļauni ir šie ļaudis,

kam viņu likums mani sper un bada?»

85 Es atteicu: «Nav liktenis mūs glaudis:

no asinīm reiz Arbija bij sārta;

pats liktenis šīs lūgšanas mums audis.»

88 Bij galva skumīgi tam lejupkārta,

kad teica viņš: «Es nejau viens tur biju,

un katram mums bij godajfita skārta;

91 bet viens es savas domas izsacīju,

kad Florenci bij nolemts iznīcināt:

viens pats tai glābiņu es izcīnīju.»

94 «Ak, ja kāds spētu kādreiz apklusināt

to jūsu sēklu!» teicu es, «bet raisiet

man vaļā mezglu autam, kurā tināt

97 jūs manu prātu! Acis vaļā taisiet

jūs arī pats! Jūs jaušat nākamību.

Ar to, kas tagadnē, to nesamaisiet!»

100 «Mēs saredzam ar prāta apgaismību

tik to, kas tāls; šī spēja mums ir dota

caur vadoņa visaugstā žēlastību,»

103 viņš teica, «bet ik lieta pietuvota

kļūst neredzama mums, un neuzzinām

mēs to, ja tā mums netiek apskaidrota.

106 Tad redzi, kādēļ grūti atšķetinām

mēs pašreizējā brīža dzīvo ainu,

lai cik mēs bieži savu pātu trinām.»

109 Tad pēkšņi atskārtu es savu vainu

un teicu: «Sakiet tam, kas kapā grima

ar balsi izmisušu, žēlabainu,

112 ka dzīvs ir jauneklis, kas viņam dzima,

un ka es klusēju tik šaubu varā,

kas, jūsu sētas, manī nenorima.»

115 Tad meistars mani sauca ceļā garā;

es garam lūdzu, lai tas man vēl saka,

kas vēl šeit mīt šai nolādēto barā._

118 Viņš teica: «Pilna ir šī posta aka: a'JarJ 14i,<

tur Fridrihs Otrais sēž ar kardinālu,

tur tūkstoši, kas zemi asrām slaka.»

121 Tad pazuda viņš, un ar seju bālu

nu pretī dzejniekam es soļus spēru,

lai viņam līdzi ietu ceļu tālu.

124 Un soļodams es muti neatvēru,

līdz jautāja viņš: «Kam tik mulss tu esi?»

Tad nedroši pēc atbildes es tvēru.

127 «Ir smags tas slogs, ko pārdomās tu nesi,»

man teica gudrais vīrs. «Tev sacīt varu:

tās jūtas saprotu, ko bažās dvesi.

130 Bet, kad tu sastapsi to maigo staru,

kurš nāk no skaistās acs, kas visu rauga,

gūs gars tev dzīves ceļā jaunu sparu.»

133 Pa kreisi griezos tad aiz sava drauga,

no mūriem prom pa leju veda taka,

tur tikai staipekņi un sūna auga

136 3īs sitās neciešama smaka.

Piezīmes

!2 Ieleja, kur pēc baznīcas priekšstatiem notikšot pastarā tiesa.

14 Grieķu filozofs - materiālists (341-270 p. m. ē.), kas noliedza dvēseles nemirstību.

Viduslaikos par epikūriešiem dēvēja ateistus vispār.

'7 Satikt ellē Farinātas deļji Uberti garu (E. VI, 79-84).

<2 Farināta deļji Uberti (dz. 13. gs. sāk.) - Florences gibelīnu (karaļa varas atbalstītāju) vadonis. Piederēdami gibelīniem naidīgajai gvelfu partijai, kas cīņā pret impērijas tīkojumiem balstījās uz pāvestu, Dantes priekšgājēji divas reizes cieta sakāvi. Pirmo reizi gvelfi tika sakauti un izraidīti trimdā 1248. g., kad tos uzveica gibelīni ar vācu imperatora Fridriha II atbalstu (119). Pēc trim gadiem gvelfi atgriezās Florencē un 1258. g. padzina varaskāro Farinātu un tā piekritējus.

Taču tie, sadarbodamies ar Sjēnu un neapoliešu karali Manfrēdu (S. III, 112), 1260. g. netālu no Montaperti pils pie Arbijas upes (86) smagi sakāva gvelfus un viņu sabiedrotos. Gvelfiem nācās otrreiz atstāt Florenci. 1264. g. Farināta mira. 1266. g., kad Manfrēds krita pie Benevento, gvelfi atgriezās Florencē no jauna un ieguva Sicīlijas karaļa Anžū Kārļa I atbalstu; tā karaspēks piespieda gibelīnus 1267. g. atstāt Florenci uz visiem laikiem. Gvelfi sevišķi bargi izturējās prot Uberti dzimtu. Uberti namu viņi nolidzināja līdz ar zemi un tft vietā ierikojn laukumu. Uberti dzimtas locekļi nekad netika amnestēti kā citi gibelīni; tie Uberti, kas nonāca Florences republikas rokās, tika sodīti ar nāvi. 1283. g. inkvzīcijas tiesa pasludināja Epikūra sekotāju Farinātu pēc nāves par ķeceri.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x