DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

53 Epikūrietis Kavalkante Kavalkanti, gvelfs, filozofa un dzejnieka, jaunā maigā stila pārstāvja un Dantes tuvākā drauga Gvido Kavalkanti (1259-1300) (Š. XI,

98) tēvs.

80 Antīkajos ticējumos Persefone, pazemes valdnieka Aīda sieva, līdzās Hekatei un Artemidai tiek uzskatīta par mēness dievieti. Pareģotajā laikā, 1304. g. jūnijā, Dante zaudēja cerību atgriezties Florencē un pārtrauca sakarus ar trimdas biedriem.

86 Sk. E. X, 32.

91-93 Pēc uzvaras pie Montaperti toskaniešu gibelīnu vadoņi prasīja sagraut Florenci.

To nepieļāva Farināta, izvilkdams šķēpu un sacīdams, ka viņš, kamēr dzīvs,

viens pret visiem to aizstāvēs.

119 Vācu imperators Fridrihs II no Hoenštaufenu dinastijas (1194—1250) - Neapoles

un Sicīlijas karalis, Heinriha VI un Sicīlijas Konstances (P. III, 118) dēls. Viņa

nesamierināmais naids pret pāvestu (viņu trīs reizes izslēdza no baznīcas), viņa

labvēlība pret arābu un ebreju zinātniekiem un viņa brīvais dzīvesveids radīja

viņam starp laikabiedriem bīstama ķecera slavu. Kardināls Otaviāno deļji

Ubaldīni (m. 1273. g.) - dedzīgs gibelīnietis, savā laikā tik slavens, ka vienkārši

ar vārdu «kardināls» tika domāts tieši viņš. Ir saglabājies viņa teiciens: «Ja dvē-

sele vispār ir, tad es to esmu pazaudējis gibelīnu labad.»

130-131 Domāta Beatriče.

Vienpadsmitais dziedājums

1 Tad stāvā kraujā, kuru izveidoja

visapkārt klintsbluķi, mēs uzrausāmies:

tur lejā baismīgs jūklis mutuļoja.

4 Pirms tālāk gājām, brīdi paglābāmies

no dvakas, kas no bezdibeņa kāpa,

aiz milzu kapenēm kad nostājāmies.

7 «Šeit pāvests Anastasijs. Sods to trāpa,

jo Fotinu tas novedis no

tā tur bij rakstīts. Dzisusi tam lāpa,

10 ko dedza Dievs - nav viņam žēl šī meļa.

«Mēs mazliet apradīsim ar šo smaku,

tad projām iesim no šī nekrietneļa,»

13 tā teica meistars. Bet es viņam saku:

«Šo laiku lietderīgi izmantosim!»

«To varam,» teica viņš, «kad es tev blaku.

16 Mans dēls, aiz klintīm šīm mēs palūkosim,»

viņš teica tālāk, «tur būs treji loki,

arvienu mazāki - tos izsekosim.

19 T,ur gari blīvējas kā drūmi spoki; ^

bet, lai tu mierīgs aplūkot tos vari

un neziņā sev prātu nenomoki,

22 tev stāstīšu par sodiem, ko šie gari

par saviem grēkiem izcieš elles mokās.

Tur pašā apakšā mīt blēžu bari v

25 tie sāpēs pašās skaudrākajās lokās,

un tos visspēcīgāk tā rīkste soda,

ko Dievs tur savās taisnīgajās rokās.

28 Tā ķer ikvienu dvēseli, kas gloda.

Bet lokā pirmajā mīt vardarbīgie

kā zvēri tie bez kauna un bez goda.

31 It visi varasdarbi ļaunprātīgie

ko vērsuši pret Dievu, tuvākajiem

un sevi ir šie ļaudis noziedzīgie,

34 ir dalīti pēc grēkiem dažādajiem

trīs pakāpēs, un tā šie grecinieki

trīs apļos mīt. Par saviem negantajiem

37 postīgajiem darbiem slepkavnieki

ir pašā pirmā aplī ievietoti.

Bet otrajā cieš sodu pašnāvnieki;

40 tie zemes labumus, kas Dieva doti,

un savas spējas projām aizmetuši

un šeitan cieš nu, raudādami ļoti.

43 Lūk, tie, kas sirdi Dievu nolieguši

un zaimojuši savā negantībā

un dabas cildenumu zākājuši

46 un nonākuši šādā sakarībā

ir mazākajā aplī, kur cieš sodu

tie, kurus Dievs ir savā varenībā

49 un mūžīgajai taisnībai par godu

ar tumšo kauna zīmi zīmogojis,

ko Sodomai un Kaorsai es rodu

52 uz pieres rakstītu. Kas iztirgojis

ir savu sirdsapziņu, citus krāpdams,

tas dziļi dvēseli ir ievainojis

55 gan tam, kas viņam uzticējies, slāpdams

pēc draudzības, gan tam, kas neticīgi

no viņa novērsies. Uz augšu kāpdams

58 pa viltus kāpnēm, viņš ir cietsirdīgi

tās cēlās mīlas saites nonāvējis,

ko sējusi ir daba svētbijīgi.

61 Un tādēļ otro loku paredzējis

Dievs lišķiem, līdējiem un ierausējiem -

uz mūžu mūžiem viņš tos nolādējis.

64 Lai viņu smaka gaist pa visiem vējiem!

Bet dziļāk, pašā mazākajā lokā

par saviem grēkiem jācieš nodevējiem.»

67 Es teicu: «Meistar, atslēga tev rokā,

un tu man smagus grēkus vaļā vēri,

ko bezdibenis slēpj ikkatrā krokā.

70 Bet šķiet, tu visus grēkus neaptvēri.

Kas ir tie, kas tur dūņās iegrimuši?

Ar kādu mēru viņu vainu mēri?

73 Ja viņi Dieva dusmas pelnījuši,

kādēļ tie pilsētā nav sarkanajā?

Kam jācieš tiem, ja nav tie grēkojuši?»

76 Viņš atteica: «Kas tavu prātu vajā?

Kas dzen no cietā pamata to projām,

tam maldīties liek tumsas laukā klajā?

79 Ir Ētikā, ko bieži pārlapojām,

trīs dziņas minētas, ko Dievs ir pēlis:

uz šejieni tām līdz mēs izsekojām.

82 Ir grēcīgs, kura ļaunums citam dzēlis,

un tas, kam sirdī zvēra negantība.

Ir vainu mazāku sev plecos vēlis,

85 kas nesavaldīgs bijis. Žēlastība,

ko dāvājis ir Dievs šiem nosodītiem,

lai viņus nemoka tā izmisībaj

88 kas jāizcieš ir elles liesmās dzītiem/

ir sodu mazāku tiem piespriedusi,n>

kas jānes tiem, no citiem atdalītiem

91 «Tu, saule, kas man acis atvērusi,

tu visas manas šaubas kliedināji,

lai sirdī ticība man uzplaukst klusi.

94 Bet atbildi man, kādēļ augļotāji

tik netīkami Dieva labsirdībai?

Ak, cik gan vēl man prāta spēki vāji!»

97 «Ja pievērsīsimies mēs Prātniecībai,»

viņš teica, «atzinu tur atradīsim,

ka, pateicoties Dieva visgudrībai,

100 ir daba veidota. Tad pašķirstīsim

mēs Fiziku. Tur pašā iesākumā

pēc dažām lapām mēs jau izlasīsim,

103 ka māksla visā savā cildenumā

no dabas mācās, savas skolotājas;

šo Dieva mazmeitu mums bijīgumā

106 pie mātes dabas krūtīm turēt klājas,

lai piepildās, ko Ģenēze mums saka,

lai cilvēks attīstībā neapstājas;

109 bet augļotājiem sirds tik ir pie maka,

gan pašu dabu, gan tās sekotājus

tas nicina, to greizi aizved taka.

112 Bet mūs, šīs taisnās tiesas vērotājus,

nu gaida ceļš. Lūk, Zivis mirdz jau spoži.

Lai Dieva griba neatrod mūs vājus!

115 Lai noeju mēs sasniegt varam moži!»

Piezīmes

7-8 Pāvests Anastasijs II (no 496. līdz 498. g.), kas centās novērst šķelšanos starp rietumu un austrumu baznīcu un labvēlīgi uzņēma Konstantinopoles delegātu Fotinu, tika uzskatīts par ķeceri.

51 Sodoma - pēc bībeles leģendas pilsēta, ko nodedzinājusi debesu uguns, jo tās iemītnieki bijuši pār mēru izvirtuši. Kaorsa - pilsēta Dienvidfrancijā, viduslaikos slavena ar saviem augļotājiem.

79 Aristoteļa darbs.

97 Aristoteļa darbs «Filozofija».

101 Aristoteļa darbs.

107 Aristoteļa darbs.

Divpadsmitais dziedājums

1 Tā vieta, kurā nonācām, lai kāptu

no krasta lejup, bija pilna šausmu:

mums likās, it kā elpa krūtīs slāptu.

4 Tā vieta sauca prātā ainu drausmu -

tos klintsbluķus, ko straumē sagāzusi

ir Adiče ar pastartiesas jausmu

7 pie Trento, tā ka kraujā palikusi

ir eja ciļņota, pa kuru doties

var ceļinieks uz vienu, otru pusi;

10 tā arī šeitan lejup aizlokoties

mēs ceļu redzējām un Krētas kaunu,

kam lemts reiz bija govī iemiesoties.

13 Tas pretī slējās mums ar sparu jaunu

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x