DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

laikā Viterbo aiz atriebības nogalināja princi Henriju, Anglijas karaļa Henrija

III brāļadēlu, un aiz matiem izvilka viņu no baznīcas.

131 Huņņu valdnieks no 433. līdz 453. g., Eiropas postītājs, saukts par «dieva pātagu».

133 Epīras karalis (no 319. līdz 272. g. p. m. ē.), kas karoja ar Romu (P. VI, 44), vai

Ahileja dēls, kas, Trojai krītot, nogalināja sirmo valdnieku Priamu.

134 Seksts Pompejs (75-35 p. m. ē.), Pompeja Lielā jaunākais dēls, kas veda korsāru

karu pret Cēzaru un otro triumvirātu, vai Seksts Tarkvīnijs, pēdējā romiešu

ķēniņa Tarkvīnija Lepnā dēls, kas nežēlīgi iznīcināja Gabijas pilsētas iedzīvotājus

un, laupīdams godu Lukrēcijai, iedzina to nāvē.

'36 Rinjērs Korneto - 13. gs. laupītājs. Rinjērs dei Paci no Vaidamo - dižciltīgas

dzimtas pārstāvis, guvis slavu ar laupīšanām un slepkavībām.

TRĪSPADSMITAIS DZIEDĀJUMS

1 Pirms Nēss mums atkal bija stājis blaku,

mēs kādā biezā mežā iegriezāmies,

kur neredzējām it nevienu taku.

4 Ar kokiem dīvainiem tur sastapāmies,

tiem lapas pelēkas bij, nevis zaļas,

to zarus redzējām mēs aizlokāmies

7 it kā tiem nebūtu nekādas daļas,

ka augļu nav tiem, tikai inde baisa.

Tur neskanēja putnu dziesmas skaļas,

10 tik drūmās harpijas tur ligzdas taisa -

tās trojiešus no Strofadēm reiz dzina

ar vēsti ļaunu: cerības tiem gaisa.

13 Tām vēderi ir smagi kā no svina,

kā cilvēkiem tām sejas, spārni plati;

gar zariem līkajiem tās nagus trina.

16 Man teica meistars: «Briesmoņus šos skati

un zini, ka tu otrā aplī esi,

un visu iegaumē, kā vienmēr prati!

19 Tu grūtības it visas godam nesi,

tik apstaigādams grēcinieku klaidus,

pa reizei skumjas nopūtas tu dvesi.»

22 No visām pusēm dzirdēju es vaidus,

bet redzēt neredzēju tos, kas cieta,

kā likās, nežēlīgi smagus spaidus.

25 Es domāju, ka skaidra ir šī lieta:

no mums šie ļaudis bija paslēpušies

aiz krūmiem, kur tiem šķita droša vieta.

28 Šie krūmi bija cieši savijušies.

«Ja kādu zariņu tu nolauzīsi,»

man teica meistars, «tos, kas patvērušies

31 šai mežā kroplajā, tu saklausīsi.»

Tad dzinumu no dzeloņplūmes rāvu;

tā sauca: «Tu man sāpes nodarīsi!»

34 un riesa asinis kā brūnu rāvu

un sauca atkal: «Kam tu mani moki?

Jel žēlo! Ļauj man stāvēt, kā es stāvu!

37 Mēs bijām cilvēki, nu esam koki.

Kaut tava roka žēlīgāka būtu,

Kaut prātā nebūtu tev šādi joki!»

Kā stumbeņa zaļš, kas deg ar liesmu grūtu,

dveš smagās elsās, karstas lāses riešot

un žēli vaidot līdz ar vēja pūtu,

tā koks, kam zars bij lauzts, nu, sāpes ciešot,

ar asins tērci vārdus tecināja,

man sirdī žēlumu un bailes viešot.

Tam meistars sacīja: «Viņš nezināja,

tu, ievainotā dvēsele, kas raudi,

ka tas, ko manas vārsmas liecināja,

ir tevī iemiesots, kas apburts snaudi,

un tādēļ izstiepa viņš savu roku;

bet nu tu viņa līdzcietību baudi.

Tad pastāsti, kā kļuvi tu par koku,

kas esi tu un kas tu kādreiz biji,

kādēļ tev jāizcieš ir tik daudz moku!»

Koks teica: «Laipnību man parādīji,

nu stāstīšu, jo runīgs es no dabas,

tu vārdus snaudošos man atraisīji.

Es esmu tas, kam atslēgas bij abas,

ar kurām Fridriham es sirdi vēru,

man likās, mani gaida dienas labas;

es pienākuma grožus cieši tvēru,

no noslēpumiem citus atbīdīju

un reibdams uzticības kausu dzēru.

Bet tad pēc kāda laika pamanīju,

ka kāda izvirtule bola acis

uz ķeizaru - to viņai aizrādīju,

un tad nu sākās negantākais tracis:

pret mani viņa visus sakūdīja,

un tā viss gods un prieks man drīz bij placis.

Mans gars tik dziļā izmisumā bija,

tam likās: nāve tik var glābt no kauna,

šo ceļu kļūmīgo tas izraudzīja.

Pie saknēm, kuras dzen šis koks no jauna,

jums zvēru: neesmu lauzis uzticību

šim valdniekam, ko sargāju no ļauna.

Tas, kurš pie dzīviem ies, ar cēlsirdību

lai manu piemiņu tas tīru dara,

kas nomelnota ir caur neģēlību!»

«Viņš apklusis. Bet diena nav tik gara,»

man teica dzejnieks, «lai mēs laiku šķiestu.

Kaut ko vēl izdibini no šī gara!»

82 «Lai kādas domas manā galvā briestu,»

es viņam teicu, «jautāt man nav spēka,

man liekas, it kā sāpes sirdi grieztu.»

85 Tad viņš tam teica: «Mūsu ceļš nav dēka,

mūs vada augstāks prāts kopš vakardienas;

šis virs tev līdzēs - žēl tam tava grēka;

88 bet teic, kā dvēsele šais mezglos sienas,

līdz brīvi apkārt klīst vairs nav tai spēju;

vai cerības tai izkļūt nav nevienas?»

91 Koks nopūtās tad stiprāk vēl par vēju,

kas līdz ar viņa balsi smagi pūta:

«Lai atbildētu, vārdus nemeklēju.

94 Ir dvēslei šķiršanās no miesām grūta;

pēc vardarbības negantas un spējas

to Mīnojs septītajā rīklē sūta.

97 Tā nokrīt mežā, tur, kur palaimējas;

bet tur, kur Fortūna to iesviedusi,

tā dīgst kā grauds pēc krietni veiktas sējas.

100 Par meža koku izaug viņa klusi.

Un harpijas, kas viņas lapās ganās,

cērt logu, kur nāk sāpe izsalkusi.

103 Kad pienāks reiz tā lielā apģērbšanās,

mums neatrast vairs projām mestās miesas

un tukšas paliks mūsu ilgošanās

106 kā purva zāles stiegrainas un liesas.

Mums ietērps karāsies šai mežā baigā,

būs kailas dvēseles pēc taisnās tiesas.»

109 Mums dziļas skumjas zīmētas bij vaigā,

mēs nopūtāmies, sirdij pāri plūstot,

kad pēkšņi klausīties mums nācās klaigā -

112 tā kliegt mēdz mednieki, kas, zvēru gūstot,

to vajā, līdz tas uzveikts zemē gāžas:

dimd pakavi, zem kājām zariem lūstot.

115 Tā, lūk, no kreisās puses kliedzot drāžas

šurp divi kaili, saskrambāti stāvi,

brīkšķ biežņa, kurai viņi cauri brāžas.

118 Tas pirmais sauca: «Nāc jel, nāc jel, nāve!»

un otrais, skrienot aizelsies, bez dvašas:

«Tu, Lāno, naidniekus pie Topo kāvi,

121 bet kājas tur tev nebija tik ašas!»

un, gauži pārguris, viņš krūmos krita.

Tiem aizmugurē stiepās biežņas plašas,

124 tur melni suņi skrēja cits aiz cita,

un, nikni riedami, tie dusmas šļāca,

no ķēdēm norāvušies vini šķita.

127 Tie zobiem plosīja, kas ķetnās nāca;

kas bēga, to tie vajāja un ķēra,

un plēstos locekļus tie projām vāca.

130 Aiz rokas pavadonis mani tvēra

un pieveda pie asiņaina krūma,

kas raudot savu sirdi vaļā vēra:

133 «O, Džakomo da Sant'Andrēa, kļūma

bij iedoma, ka es tavs aizsargs kļūšu.

Vai vainīgs es, ka dzīve tev tik drūma?»

136 Tad meistars teica: «Nezaudē tik dūšu!

Lai kādas bēdas tevi apsēdušas,

ja varēšu, tev palīdzīgs es būšu.»

139 «Jūs, dvēseles, kas esat atnākušas,»

tas teica, «skatīt mana kauna mokas,

kas visas lapas man ir norāvušas;

142 lai tās nu kopā savāc jūsu rokas!

No Kristītāja pilsētas es nāku,

kur agrāk patrons bija Marss - tam sokas

145 to allaž bēdās dzīt ar savu māku;

ja nebūtu no viņa palikušas

tās pēdas, kuras es jau aizmirst sāku,

148 tad rokas, kas no jauna uzcēlušas

šo pilsētu uz gruvešiem un pelniem,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x