DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

un, sevi kozdams, niknās dusmās kauca

un zemē vārtījās ar naidu ļaunu.

16 Tad gudrais vīrs, tam pretī stādams, sauca:

«Tu domā, ka tu skati atēnieti,

kas kādreiz tevi nogalināt trauca?

19 Nē, nebūs ciest tev vairs, ko kādreiz cieti:

mans draugs nav skolots tavas māsas mākās -

mums elles uguns jāredz, elles lieti.»

22 Kā vērsis trako dusmās negantākās,

kad nāves dūriens tam ir miesā triecies,

tā ārdījās nu Minotaurs, kad sākās

25 tam naida virdums. «Tālāk no tā tiecies!»

man sauca meistars. «Ātrāk skrej uz leju,

un labāk ar šo zvēru nesatiecies!»

28 Un tā mēs turpinājām lejupeju,

zem kājām akmeņi man bieži gruva,

virs galvas radzes aizēnoja seju.

31 «Tu domā: kā tas zvērs šeit neiekļuva,»

viņš teica, «un mums abiem aizā šajā

tas savā naidā uzklupt nepaguva?

34 Tad zini: kad reiz ellē dziļākajā

es nokāpu, kur šausmas pretī šļāca,

šeit bija gludas klintis laukā klajā.

37 Bet neilgi pirms tam, kad šurpu nāca

tas, kurš no Dites moku loka pirmā

sev dvēseles tik daudzas līdzi vāca,

40 tā nodrebēja ieleja šī sirmā,

ka likās man, viss milzu izplatījums

ir saviļņojies mīlestības virmā.

43 Un pasaulei drīz nāca pārbaudījums.

Un izgruva šīs sirmo klinšu grēdas -

tas pārvērtībai bija ievadījums.

46 Nu redzam mēs šī notikuma pēdas.

Bet drīz būs asins upe, kurā vārās

tie vardarbīgie - drausmas viņu bēdas!»

49 Ak, dvēseles jūs niknās, akli kārās!

Kam dzīvē īsajā vēl sējāt nāvi?

Lāsts tam, kas naidā citam klātu skārās!

52 Es ieraudzīju līkumotu grāvi,

pār visu leju tas bij stiepis rokas,

tas bija plats, un krasti bij tam stāvi;

55 tur grēciniekiem bija jācieš mokas;

bet malā kentauri ar bultām šāva

kā mednieki, kam viņu amats sokas.

58 Mūs redzēdami, viņi skaļi bļāva;

trīs kentauri tad nošķīrās no bara,

pie loka katram bija bulta prāva;

61 viens sauca: «Atbildiet mums, kāda vara

uz moku vietu šo jūs sūtījusi?

Ja ne, tad lai šīs bultas savu dara!»

64 Mans meistars teica: «Kad būs pienākusi

tā īstā stunda, atbildi tad dosim

mēs Hīronam it mierīgi un klusi.»

67 «Šos kentaurus mēs tagad pavērosim,»

viņš teica man, «tas tur ir Nēss, kurš mira

dēļ Dējaneiras; mēs nu pasekosim

70 ir pārējiem: tas vidū Hīrons ira,

kas izauklējis dižo Ahileju;

lūk, Fols, kam dusmas tā kā krusa bira.

73 Un tūkstošiem tie iet pa visu leju,

uz dvēselēm tie savas bultas raida,

no asinīm ja kāda paceļ seju.»

76 Tad Hīrons atdalījās no šī klaida,

ar bultu viņš sev ūsas atglaudīja,

un šķita, ka no mums viņš kaut ko gaida.

79 Tad muti milzīgo viņš atdarīja

un biedriem teica: «Vai jūs pamanījāt,

kā oļus tas ar kājām izspārdīja,

82 kurš nāca pēdējais? Vai samanījāt,

ka viņš ir dzīvs?» Tad vadonis mans bilda:

«Patiešām, dzīvu jūs to ieraudzījāt,

85 to cēla pienākuma dziņa pilda,

tam jāredz ir šī leja, krēslas tītā,

to šurpu vada mīlestība cilda.

88 Man Beatriče, debess izraudzītā,

šo jauno uzdevumu uzticēja:

vest viņu zemē, dzīviem nepazītā.

91 Ja griba augstākā man pavēlēja

ar viņu iet šo mežonīgo ceļu,

tad vajaga mums viena pārcēlēja.

94 Pret tevi rokas lūgdamies es ceļu:

lai kāds no jūsējiem nes viņu pāri,

lai tam šo dzīvo nastu plecos veļu!»

97 Tad Hīrons pagriezās pret plašo āri

un, ieraudzījis Nēsu, viņam teica:

«Nes vinu plecos saudzīgi un vāri!»

100 So uzticamo pavadoni sveica

man priekā sirds, kad mēs gar upi gājām,

kur asins versme visus spēkus veica

103 tiem ļaudīm, kuru vārdus nezinājām.

Tad kentaurs teica: «Tirāni tie ļauni,

tie daudzus saminuši sev zem kājām;

106 tie varaskārē spītīgi kā auni;

lūk, Aleksandrs, tur, lūk, cietsirdīgais

un lepnais Dionīsijs - pārāk glauni

109 tas dzīvoja, šis valdnieks nežēlīgais.

Ir Adzolīno tas ar melniem matiem;

Obico d'Este ir tas nelaimīgais

112 ar blondo galvu. Tas uz līķuratiem

caur dunci nokļuva, ko sirdī dūra

tam ārlaulības dēls.» Tad mūsu skatiem

115 tie pazuda. Mums priekšā asins jūra,

kur ļaudis iegrimuši līdz pat zodam,

un arvien karstāku to grēki kūra.

118 «Tie neizbēgs nemūžam savam sodam,»

mums kentaurs sacija. «Vai redzat vīru?

Tas citu upurējis savam godam.

121 Šeit nenonāk neviens ar sirdi tīru.»

Šai asins speltē tik daudz ļaužu bija,

ka citu vairs no cita neatšķīru.

124 Pēc kāda laika skats mans samanīja,

ka seklāka šī asins upe kļuva,

līdz beidzot pāreja mūs sagaidīja.

127 «Tur tālāk,» teica Nēss, «kur klintis gruva,

ir atkal dziļums - tirāni tur vārās,

kas žēlojuši nav pat drauga tuva.

130 Tur mokās dvēseles šīs varaskārās,

tur Atila, kas zemi pātagojis,

līdz dieva sods kā slogs tam kaklā kārās,

133 tur Pirrs kas tik daudz ļaužu slepkavojis,

tur Seksts, un turp ja pametīsi aci,

tur gaudo sāpēs, grēks ko gatavojis,

136 Rinjērs Korneto un Rinjērs dei Paci,

uz ceļiem ļaudis viņi aplaupīja

un lielu jezgu sacēla un traci.»

139 Tad auļos metās viņš un projām bija.

Piezīmes

Minotaurs, pēc grieķu mitoloģijas briesmonis, ko dzemdējusi Krētas valdnieka Mīnoja sieva Pasifaja. Minotaura tēvs bijis vērsis, ar ko Pasifaja kopojusies, ieguldamās koka govi, kuru viņai izgatavojis Daidals (Š. XXVI, 39-41, 86-87).

Dantes Ellē Minotaurs sargā septīto loku, kur tiek sodīti vardarbīgie. Atēnu ķēniņdēls Tēzejs, kas nogalināja Minotauru. Minotaura māsa Ariadne,

Pasifajas un Mīnoja meita, iedeva Tēzejam līdzi kamolu, lai viņš, nonāvējis Minotauru, varētu atrast ceļu ārā no Labirinta, kurā mita Minotaurs.

Sk. E. IX, 22-27.

Dante izmanto evaņģēlisko leģendu par zemestrīci Kristus miršanas brīdī, lai atainotu nogruvumus Ellē (E. XXI, 106-114; XXIII, 133-138; XXIV, 19-33).

Dantem šī zemestrīce notikusi, Kristum ierodoties ellē (Sk. arī E. IV, 52-63).

11-42 Grieķu filozofs Empedokls (ap 483-424 p. m. ē.) mācīja, ka pasaule attīstās, naidā atdaloties un mīlestībā apvienojoties četriem elementiem: ugunij, gaisam,ūdenim un zemei.

17 Flegetonta (E. III, 78).

66 Vistaisnīgākais no kentauriem, daudzu varoņu, arī Ahileja, audzinātājs (71; Š.

IX, 31-36).

68 Nēss mēģināja nolaupīt Dējaneiru, Hērakla sievu, bet Hērakls viņu ievainoja arindīgu bultu. Nēss mirstot uzdāvināja Dējaneirai savu sarecējušo asiņu piku,iegalvodams, ka šīm asinīm piemītot pieburšanas spējas. Kad Dējaneira kļuvagreizsirdīga uz Jolu (P. IX, 101), viņa, lai atgrieztu Hērakla mīlestību, aizsūtījaviņam mēteli, kas bija piesūcināts Nēsa asinīm. Hērakls, uzvilcis to, mira drausmīgās mokās.

72 Viens no kentauriem, kas skandalējuši Perifoja kāzās (Š. XXIV, 121-123).

107 Maķedonijas Aleksandrs (356-323 p. m. ē.).

108 Sirakūzu tirāns Dionīsijs I (407-367 p. m. ē.).

110 Padujas tirāns Endzelino IV da Romāno (1194-1259) (P. IX, 29-30).

111 Ferāras un Ankonas markas marķīzs.

114 Adzo VIII (no 1293. līdz 1308. g.) nogalināja savu tēvu Obico 1293. g.

120 1271. g. grāfs Gī de Monfors, Anžū Kārļa I vietvaldis Toskanā, dievkalpojuma

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x