DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

134 Pjetro di Džuliāno (1226-1277) no Lisabonas, ārsts un dievvārdnieks, no 127 līdz 1277. g. pāvests Johans XXI, sarakstījis traktātu par loģiku «Summu logicae».

136 Ebreju pravietis.

137 Ilrīzostoms (347-407) - Konstantinopoles patriarhs. Donāts - 4. gs. romiei rakstnieks, latīņu gramatikas autors.

139 Floras klostera abats Kalabrijā (miris 1202. g.), mistisku sacerējumu autor kas sludināja, ka drīz iestāsies svētā gara laikmets, kad pasaulē valdīs taisnīb vienlīdzība un cilvēku savstarpēja mīlestība, vispārēja labklājība un laime. Ka gan baznīca viņu pasludinājusi par ķeceri, Dante viņu ievietojis paradīzē starp gudrajiem.

144 Akvīnas Toms (P. X, 82).

TRĪSPADSMITAIS DZIEDĀJUMS

1 Es aicinu to klausītāju ģinti,

lai klausās tā, ko tiku pieredzējis,

un patur ainu šo kā stipru klinti:

4 tās piecpadsmit, ko Dievs šķiet šeitan sējis,

tās zvaigznes, debesis kas atdzīvina -

to gaismu gaiss pat nava aizturējis;

7 to ainu, kā tie rati riņķot zina,

ko debess krūtis pilda dien' un nakti -

ilkss griezdamās to spozmi nemazina;

10 to ainu, kā virs ass rags tura vakti

un muti ver, no kuras vēsts nāk šāda:

lai pirmais ritenis sit savu takti

13 un divas zīmes debesīm lai rāda,

ko Ariadne, pilna nāves jūtu,

reiz rādīja, kad griba bija tāda;

16 lai vienas zīmes stari otrā kļūtu

un abas divas tādā veidā grieztos,

ka viena otrai vienmēr priekšā būtu;

19 tad ari ēna tik tai domās viestos

no zvaigznēm šīm un viņu dubultdejas,

kas apkārt griezās man tur debess griestos;

22 tik tālu esam mēs no debess sejas,

cik pakaļ paliek Kjāna toskaniskā

no pirmās debess nemitīgās skrejas.

25 Ne Bakha dziesma balsī karaliskā

tur skanēja: trīs būtnes dievišķīgas

es dzirdēju tur balsī cilvēciskā.

28 Kad norimušas bija dziesmas stīgas,

no jauna svētās liesmas uzplandīja:

pret mums tās pavērsās nu uzmanīgas.

31 Un klusumu tā gaisma savilnīja,

kas brīnumaino dzīvi vēstījusi,

ko dzīvojis tas Dieva nabags bija.

34 «Kad vienu kaudzi sirds ir nokūlusi,»

tā sacīja, «kad sēkla noguldīta,

man mīlā otra vēl ir palikusi.

37 Bij vienās krūtīs riba izraudzīta,

lai veidotu to brīnumskaisto vaigu,

caur ko šī pasaule bij grēkā dzīta.

40 Bij otrās krūtis šķēps. Caur nakti baigu

tas vīrs ir katru vainu uzveicis

ar svarukausu, mīlestībā zaigu.

43 Cik vien pēc gaismas cilvēks tīkojis,

to ielējis šo krūšu kvēlē kaismā

bij spēks, kas abas tās bij radījis.

46 Tu nebrīnies: es biju savā laismā,

kad stāstīju, ka nava līdzīga

tam labumam, kas piektajā ir gaismā.

49 Ver vaļā acis, lai tās ierauga,

kā tevis ticētais un manis teiktais

iet klāt pie patiesības vidpunkta.

52 Viss nobeigtais tāpat kā nenobeigtais

ir tikai lielās domas mirdzējums,

pats Kungs ko mīlot dzemdē, mūžos sveiktais,

55 jo dzīvās gaismas spožais starojums

no avota nāk vienota un viena,

kur tiek tam mīlestības pildījums.

58 Šie labestības stari ir kā diena,

kā spogulī tos uztver pamatbūtnes:

tās skaitā deviņas, bet kopā viena.

61 Caur darbiem tās uz leju nāk kā sūtnes

pēc likumības mūžīgas un cietas;

līdzdvašo - nejaušības neapgūtnes;

64 šīs nejaušības iraid visas lietas;

ar sēklu un bez sēklas liek tām sēties

tās debesis, pie kurām tās ir sietas.

67 To vaskam dažādi lemts izkliedēties;

un tādēļ gara zīmogs, zem tā liktais,

spēj vairāk vai ar mazāk iemirdzēties;

70 no viena koka tādēļ arī sliktais

dzimst līdzās labajam, ar melnu jūtu,

un labsirdīgajam mīt blakus piktais.

73 Ja vienmērīgs šis vasks un līdzens būtu,

ja tikums mirdzētu no debess loka,

šis zīmogs gaišs kā spoža saule kļūtu;

76 bet gaisma nenāk mums bez ēnu spoka,

jo daba mākslinieku atgādina,

kam ir gan tvēriens, taču trīc tam roka.

79 Tādēļ, ja Mīlestība izbriedina

to Pirmvienības skaidro Redzējumu,

tā visu pilnību tad atmodina.

82 Par pilnību Dievs vērta zemi glumu,

no kuras radās būtne cilvēciskā,

par pilnību tās Svētās dzemdējumu;

85 Un, ja mēs meklējam pēc pārdabiskā,

tad cilvēkdaba pilnībā ir gūta

šais divās būtnēs, bet ne katrā driskā.

88 Nu stājies tu pie jautājuma grūta

un nezini, vai atbildi tu rasi,

kaut aptvert to tev tiecas katra jūta.

91 Tev mani vārdi neskaidri vēl rasi:

tam jautāt lika varas varenākas

tai brīdī, kad tam sacīts tika: - Prasi! -

94 Es vēlos, lai tev apskaidrība sākas:

tas prasīja sev zīmi, ķēniņš būdams,

jo gribēja būt ķēniņš tāds, kā nākas;

97 Vienalga tam, vai skaits, kas, lielāks kļūdams,

spēj debesīm likt ātrāk apkārt griezties,

vai tas kas žūdams ir vai neizzūdams,

100 no kurienes var pirmkustība viesties,

vai trīsstūris, kam nava taisna stūra,

var apļa līnijā ap asi sviesties.

103 Nu redzi tu pēc domu ceļa sūra

to karalisko gudrību un dabu:

man būs tev atslēga priekš tava pūra.

106 Tu redzi uznirstam daudz dižu stabu,

bet mānīga ir viņu varenība:

tik daudz ir ķēniņu, tik maz ir labu.

109 Un tā nu ir tā lielā atšķirība,

pie kuras mēs ar lēnu prātu gājām:

tāds mūsu tēvs, tā - mūsu Svētlaimība.

112 Lai tas kā svins tev allaž ir pie kājām,

lai neapgalvo tu, kas tev tik šķitis,

ko nesaredzi tu ar acīm vājām;

115 jo tas starp muļķiem ira zemu kritis,

kas jā un nē ar vieglu prātu saka:

to viņa lētums ir uz acīm sitis;

118 jo svešas domas ir kā spoža laka:

tās sit ar stulbumu un apmātību,

līdz beidzot prātu aprij versmes aka.

121 Tas lomā izvilks sev tik bezauglību,

tam mutē paliks tikai garša sāja,

kas neprazdams ies zvejot patiesību.

124 Tie ļaudis ir, kam saprašana vāja:

Briss, Meliss, Parmenids un daudzi citi:

tie, ceļu nezinot, uz priekšu gāja.

127 Ne viņu priekšā tu tak ceļos kriti:

ne Sabellijs, ne Ārijs nebij svēti -

tos malā liec un raitāk tālāk riti!

130 Ak, ļaudis, neticiet jel pārāk lēti!

Jel nespriediet pirms laika jau par ražu,

pirms kvieši tīrumā nav izaudzēti!

133 Es ziemu esmu pārlaidis pilns bažu,

tik ērkšķus skatījis caur savu postu,

bet vēlāk redzēju es rozi dažu;

136 un kuģi redzējis es, lepni postu,

pa jūru knaši skrienam bezgalīgo

un bojā ejam, nesasniedzot ostu.

139 Cik viegli gan tās ļaužu domas līgo!

Tie kādu zogam redz vai upurējam

un pazīstam šķiet prātu dievišķīgo;

142 kurš krīt, kurš ceļas - vai mēs izprast spējam?»

Piezīmes

10 Divas Mazo Greizo Ratu galējās zvaigznes, kas atgādina ragu.

14 Mīnoja meita, kas tikusi pārvērsta par zvaigznāju. Divdesmit četras spilgta

zvaigznes veido debesīs divas zīmes, kas līdzīgas Ariadnes vainagam.

23 Upe, kuras tecējums Dantes laikos bija ļoti lēns.

25 Himna Apolonam.

37-39 Ādama riba, no kuras radīta Ieva.

42 Kristus.

65 Dzīvajā un nedzīvajā dabā.

83 Ādams, ko dievs radījis no māla pikas.

84 Kristu.

92 Ķēniņam Zālamanam.

125 Briss - grieķu filozofs, kas iedomājās atradis apļa kvadratūru. Meliss - grieķu filozofs, kas noliedza kustību. Parmenids - grieķu filozofs, kas uzskatīja, ka cilvēki cēlušies no saules.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x