DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

25 Tā Anhīss pretī dēlam laimīgs skrēja,

ja ticam, ko mums saka lielā mūza,

kad Elizejā viņu saredzēja.

28 «O sanguis meus, o superinfusa

gratia Dei, sicut tibi, cu.i

bis unquam coeli ianua reclusa?»

31 Ak, gaisma, tu! kā tu par zvaigzni kļuvi?

Tad pavērsu pret donnu savu seju,

un viņas vaibsti bija man tik tuvi;

34 un viņas acīs jutu tādu dzeju,

ka manas šķita paradīzi redzam,

to Dieva lielās žēlastības leju.

37 Tad jaunu uguni gars šķita dedzam

un izveidojam jaunas sakarības,

bet dziļā tumsā šķita tas tās sedzam;

40 viņš noslēpās man ne aiz pārgudrības:

nes mirstīgajam atziņa daudz moku -

viņš slēpās tik aiz nepieciešamības.

43 Un, kad viņš savu kvēlo jūtu loku

bij slāpējis un manus prāta ārdus

bij atkal pārvērtis par dzīvu koku,

46 tad sadzirdēju beidzot šādus vārdus:

«Lai slava Tev, tu viens kas trīsvienībā,

no manas sēklas krāvis esi zārdus!

49 Es izlasīju savā pacietībā

to tavu apsveicamo, ilgo badu

tai grāmatā, kur viss ir saskanībā

52 un kurā arī es daudz stundu vadu:

tu esi ieguvis tās žēlastību,

kas tavu gaitu virzīs vēl daudz gadu.

55 Tu spried ar savu domu nerimtību,

ka, tiekoties ar mani, daudz tu gūtu,

pēc manis tiecies tu ar nolemtību,

58 un tādēļ nevaicā tu, kas es būtu

un kādēļ šajā priecīgajā barā

pret tevi prieku lielāku es jūtu.

61 Tu spried it pareizi; jo mūsu varā

ir ieskatīties spogulī, kas rāda

jau domu, pirms tā plaiksnījusi garā.

64 Bet, lai tev dziļāk nāktu mīla tāda,

kas manā nomodā ir svētījoša,

ko neatvaira uztvere nekāda,

67 lai tava balss nu līksma, kvēla, droša

pauž tavu gribu, tavu vēlēšanos!

Tad mana atbilde būs izsmeļoša.»

70 Pret Beatriči griezos; skatos manos

bij prieks, un viņas mājiens bija tāds,

kas uzspārnoja manu vēlēšanos.

73 Tad teicu es: «Gan jūtas, gan ar prāts

mums abiem vienādi šķiet acīmredzot:

tie rīks, no viena koka darināts;

76 jo saulei, siltumu un gaismu dedzot,

ir vienāda tās ugunīgā ziba,

ko skatīt nevar, acis neaizsedzot.

79 Bet mirstīgajiem strīdas prāts un griba,

ir abu spārniem atšķirīgas spalvas,

un mudina tos katru sava stiba.

82 Man, mirstīgajam, lidinās virs galvas

šie spārni dažādie; es pateicībā

ar sirdi ņemu pretī tēva balvas.

85 Tu dzīvais dārgakmeni, padevībā

ar tevi savas domas padalīju;

nu nosauc savu vārdu labvēlībā!»

88 «Tu mana lapotne, ko sagaidīju,»

viņš teica, «ilgu lolojums mans kvēls!

Tad zini, ka es tava sakne biju!

91 Jo tam, no kura mantots vārds tavs cēls

un kurš simt gadu griežas pirmā lokā

ap svēto kalnu, esi mazmazdēls.

94 Viņš bij mans dēls; un dots nu tavā rokā

ar darbiem viņa laiku saīsināt

un viņam palīdzēt ikkatrā mokā.

97 Kur Florenci likts bija nodibināt,

tur stāvēja tā mierīga un kautra,

un daudz ko nevarējām mēs vēl zināt.

100 Tai gods vēl nebij kronis nedz ar šautra,

nedz sieviete, kas vīriem pakaļ skrēja,

kas izlaidīga vairāk bij kā jautra.

103 Vēl meitas dzimstot tēvu nebiedēja

ar pūra prasībām: lai dod, kā klājas!

Vēl augstprātības svarus nedeldēja.

106 Vēl nedižojās bērnu tukšas mājas,

vēl neredzējām mēs Sardanapālu,

kā tas ar tukšām sievām ķiķinājas.

109 Učellatoio nebij Montemālo

vēl uzveicis, bet uzveiks tas to grimdams:

šis laiks drīz nāks, tas vairs nav visai tālu.

112 Vēl Bērti Bellinčons iet nenorimdams;

es redzēju, kā spogulī man rādās

vēl sieviete, kam laiks nāk pretī dzimdams;

115 Dei Nerli redzēju es tērptu ādās,

tāpat Del Vekjo - abi mierā bija

un bažās nenogrima it nekādās.

118 Tiem sievas savu laiku pavadīja

pie ratiņiem; tām bija kapa vieta,

ar francūzēm tās gultu nedalīja.

121 Bij viena - stingra pienākuma sieta

pie bērna šūpuļa; un labu omu

tai gādāja ikviena mājas lieta;

124 bet otra lēni vērpa savu domu

pie kodeļas; tai daudz ko stāstīt bija,

tā tērzēja par trojiešiem un Romu.

127 Tais laikos laikam tāds pat retums bija

tāds Salterello, tukšodams ik šķīvi,

kāds šodien Cincināts vai Kornēlija.

130 Šo mierīgo un skaisto pilsoņdzīvi,

kur es tik drošu sabrālību guvu,

pa pilnam izbaudīdams dvēsles brīvi,

133 man deva Marija un vērta tuvu;

pēc Kristus sajutu es svētu dziņu

un kristietis un Kačagvida kļuvu.

136 Man divi brāļi bij ar Dieva ziņu,

Po ielejā es radu sievu savu,

un uzvārds tavs man nāca līdz ar viņu.

139 Es cīņā gāju par Kurrādo slavu,

ar mani izvērsa viņš sadarbību,

man tikās labi paveikt darbu savu.

142 Ar viņu cīnījos pret nelietību,

ko sargā likums, kad to sagrābj ļaudis,

kam taisnība spēj kļūt par netaisnību.

145 Tur raisījās mans gars, kas bija snaudis,

kas pasaulē bij klīdis maldīgajā,

tai, kuru mīlē nelietīgi ļaudis.

148 No mokām nonācu es mierā šajā.

Piezīmes

Meteors.

Eneja tēvs.

Vergilijs.

28-30 «Ak, asins mnna, no debesim nestā dievn žēlastība, kam vēl jebkad tA kA tev divreiz debesu vArti tikuši atvērti?» (lat.).

RunA Kačagvida, Dantes vecvecvectēvs. Tai laikā ItAlijA izglītotie |audis vēl runAja latīniski.

107 Izsmalcināti izlaidīgs Asīrijas valdnieks.

109 Učellatoio - kalns, no kura pārredzama Florence. Montemālo - kalns, no kura pārredzama Roma.

112 Gvalrādas tēvs (E. XVI, 37), slavens Florences pilsonis.

115-116 Senas un cienījamas florenciešu ģimenes.

119 Kapa vieta Florencē: tām nebija jādodas trimdā.

120 Florencieši mēdza doties uz Franciju kā tirgotāji vai baņķieri.

126 Tautā uzskatīja, ka Florenci dibinājuši trojieši.

128 Izšķērdīgs un baudkārs Florences tiesnesis.

129 Cincināts jeb Kvinktijs - sk. Š. VI, 47. Kornēlija - brāļu Grakhu māte.

139 Vācu karalis Konrāds III, kas 1147. g. kopā ar franču karali Ludviķi VII uzsāka otro krusta karu.

Sešpadsmitais dziedājums

1 Cik maz gan vērts tu, asins dižciltība,

ja liec, lai tevi vārdos skanīgos

šai zemē slavē jūtu vārgulība!

4 Pēc tevis vairs nekad es nedzīšos;

es debesīs, kur slāpes īstenākas,

nu dižciltības tieksmē atzīstos.

7 īss esi mētelis, ko pāršūt nākas;

ja šodien pie šī darba nepiestās,

iet apkārt laiks, kam grieznes varenākas.

10 Ar vārdu «jūs», kas Romai netikās,

kaut Cēzaram šo godu parādīja,

nu mana runa atkal atsākās.

13 Tad Beatriče, piemirsta kas bija,

lai mani atgrieztu no prombūtnes,

mazlietiņ ieklepojās, nosmaidīja.

16 Es iesāku: «Jūs - tēvs mans, dvēseles

jūs manas drošinātājs, kas to cēla,

caur jums es esmu vairāk nekā es.

19 Tik daudz to strautu, kuri vilnus vēla,

lai prieku nestu man; no tā es vados:

prieks sevi rod, kur prieks reiz zēla.

22 Man sakiet, senci mans, kas bij jums rados

un kādi lauki bij vēl neapgūti,

kas zīmogojās jūsu zēna gados.

25 Man pastāstiet par Svētā Jāņa kūti,

cik liela bij tā, kādi bij tie ļaudis,

kas augstu sēdēja ar platu krūti.»

28 Kā ogles gabals, pelnu plēnēs snaudis,

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x